Kara bēgļu plūsma no Ukrainas nav rimusi - ik mēnesi Latvijā ierodas ap pustūkstotis cilvēku
Šogad Ukrainas iedzīvotāju plūsma Latvijā saglabājas mērena un stabila, mēnesī vidēji reģistrējot ap 500 līdz 600 jaunu Ukrainas iedzīvotāju, liecina Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavotais pasākumu plāna projekts atbalsta sniegšanai Ukrainas iedzīvotājiem Latvijā 2026. gadam.
IeM norāda, ka saskaņā ar likumu paredzētais atbalsts Ukrainas iedzīvotājiem tiek sniegts Krievijas izraisītā bruņotā konflikta norises laikā.
Ministrijā uzsver, ka karadarbība joprojām ir aktīva, uzbrukumi iedzīvotājiem un infrastruktūrai notiek visā Ukrainas teritorijā. Turklāt bruņotā konflikta intensificēšanās un tā būtiskas eskalācijas risks saglabājas augsts.
Līdz ar to paredzams, ka droša atgriešanās Ukrainā 2025. gadā lielākajai daļai no Eiropas valstīs, tajā skaitā - Latvijā, izmitinātajiem pagaidu aizsardzības saņēmējiem nebūs iespējama.
Ņemot vērā to, šovasar Eiropas Savienības Tieslietu un iekšlietu ministru padomē tika panākta vienošanās pagaidu aizsardzību no kara Ukrainā bēgošajiem pagarināt līdz 2027. gada martam.
Latvijā uz šī gada 1. novembri Fizisko personu reģistrā ar derīgu pagaidu aizsardzības statusu bija iekļauta 31 281 persona. No tām pilngadīgas sievietes - 13 785, pilngadīgi vīrieši - 10 544, bet nepilngadīgie - 6952.
Kopš kara sākuma statuss anulēts 30 223 personām. Par valsts budžeta līdzekļiem uz šī gada 3. novembri izmitināti bija 3240 Ukrainas iedzīvotāji.
Ministru kabinets šogad augustā nolēma, ka pasākumu plāna atbalsta sniegšanai Ukrainas iedzīvotājiem Latvijā īstenošanai 2026. gadam novirzāmi 39 717 846 eiro.
Ņemot vērā finansējuma samazinājumu, kā arī aktuālo Ukrainas iedzīvotāju plūsmu Latvijā, radās nepieciešamība pārskatīt likumā noteiktos atbalsta veidus un apjomu, salāgojot tos ar Ukrainas civiliedzīvotāju aktuālajām vajadzībām un valsts budžeta iespējām.
IeM iesniedza izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Ukrainas iedzīvotāju atbalsta likumā. Saeima likumprojektu pirmajā lasījumā pieņēma 6. novembrī. Likumprojekts tiek izskatīts steidzamības kārtā, un tā izskatīšana otrajā lasījumā paredzēta decembrī. Likumprojekts paredz vairākas izmaiņas sniedzamajā atbalstā, tajā skaitā izmaiņas primārā atbalsta apmērā un sniegšanas nosacījumos.
