Latvijas iedzīvotāji dod priekšroku valsts svētkus atzīmēt tuvinieku lokā; lāpu gājienos iet retāk

Gandrīz puse jeb 46 % Latvijas iedzīvotāju valsts svētkus pavada kopā ar tuviniekiem, liecina AAS “BTA Baltic Insurance Company” (BTA) un pētījumu aģentūras “Norstat Latvija” veiktā aptauja. Savukārt 18 % piedalās lāpu gājienos un tikpat daudz – vēro militāro parādi klātienē vai televīzijā.

Vienlaikus tikai 22 % aptaujāto ir skaidrojuši Brīvības pieminekļa nozīmi saviem vai radu bērniem, kamēr 39 % uzskata, ka to būtu jādara kādam citam, piemēram, skolai. “Valsts svētku tradīcijas un izpratni par brīvības augsto vērtību veidojam mēs visi - ar savu attieksmi, rīcību un vēlmi saglabāt to, kas mūs vieno,” uzsver Evija Matveja, BTA valdes locekle.

Kopumā Latvijas iedzīvotāji visbiežāk valsts svētkus pavada kopā ar ģimeni - to norāda 46 % aptaujāto. Šī tradīcija ir vienojoša neatkarīgi no vecuma, tomēr visbiežāk, proti, 52 % gadījumu, ģimenes lokā valsts svētkus svin cilvēki vecumā no 18-29 gadiem, retāk jeb 41 % gadījumu - cilvēki vecumā no 50-59 gadiem.

18 % iedzīvotāju piedalās gājienos, piemēram, savā pilsētā. Tā visbiežāk norādījuši cilvēki vecumā no 18-29 gadiem - 27 %. Arī militāro parādi attālināti televīzijā vai klātienē vēro 18 % aptaujāto - turklāt seniori vecumā no 60-74 gadiem biežāk nekā citi vēro militāro parādi - 21 %.

No visiem aptaujas respondentiem tikai 10 % valsts svētku laikā dodas pie Brīvības pieminekļa un noliek svecītes pie Rīgas pils mūra vai Brāļu kapos. Tikmēr 33 % atbildējuši, ka valsts svētku laikā patriotiskās aktivitātēs nepiedalās vispār.

Turpina Evija Matveja, BTA valdes locekle: “Jau 22. gadu BTA apdrošina Brīvības pieminekli, un tā mums ir ne tikai iespēja apliecināt cieņu pret Latvijas vēsturi un cilvēkiem, kuri to radījuši un sargājuši, bet arī veids, kā katru gadu varam izcelt šī simbola nozīmi ikvienam no mums. Valsts svētku tradīcijas mēs veidojam visi kopā - ar savu attieksmi, rīcību un vēlmi saglabāt to, kas mūs vieno. Patriotiskas tradīcijas, atzīmējot valsts svētkus, apvieno cilvēkus un atgādina, ka brīvība un drošība nav pašsaprotamas vērtības, īpaši esošajos ģeopolitiskajos apstākļos.”

Tāpat kā valstī kopumā, arī reģionos svētku svinēšanai priekšroka tiek dota ģimenes lokam - Vidzemē to norādījuši 54 % aptaujāto, Kurzemē 47 %, Rīgā 45 %, Latgalē 43 % un Zemgalē - 41 %. Lāpu gājienos visbiežāk piedalās Vidzemē (31 %) un Kurzemē (29 %), kamēr Rīgā šī aktivitāte ir būtiski zemāka - tikai 7 %. Arī militāro parādi visbiežāk vēro Vidzemē (22 %), aiz tās seko Zemgale (19 %) un Kurzeme (16 %), savukārt Latgalē un Rīgā šis rādītājs ir attiecīgi 15 % un 17 %. Rīgā ir visaugstākais to iedzīvotāju īpatsvars, kuri valsts svētku pasākumos nepiedalās vispār - 40 %, kamēr Vidzemē tādu ir tikai 20 %.

Par Brīvības pieminekļa nozīmi jaunajai paaudzei stāsta 22 % iedzīvotāju

Aptaujā atklājies, ka tikai 22 % aptaujāto iedzīvotāju ir skaidrojuši Brīvības pieminekļa nozīmi saviem un savu radu bērniem, savukārt 28 % to ir pieminējuši valsts svētku kontekstā, taču bez plašāka skaidrojuma. 39 % atzīst, ka par pieminekļa nozīmi nestāsta vispār, uzskatot, ka to vajadzētu darīt kādam citam, piemēram, izglītības iestādēm.

Savukārt reģionos par Brīvības pieminekli un tā nozīmi visbiežāk jaunajai paaudzei stāsta vidzemnieki (26 %) un kurzemnieki (25 %), kamēr Latgalē to dara tikai 18 % un Zemgalē - 19 %. Rīgā pieminekļa nozīmi skaidro 22 %, un Rīgā arī ir visaugstākais rādītājs - 42 % cilvēku -, kuri norāda, ka tas būtu jādara kādam citam, piemēram, izglītības iestādēm.

“Valsts simbolu nozīmi bērniem un jauniešiem var skaidrot ne tikai skolā, bet arī ģimenē vai ikdienas sarunās - tā ir mūsu visu kopīgā atbildība. Brīvības piemineklis nav tikai vēsturisks objekts, tas ir dzīvs simbols, kas iedvesmo un atgādina, cik dārga ir brīvība. Mūsu uzdevums ir rūpēties, lai šī drošība būtu arī praktiski nodrošināta, jo, aizsargājot pieminekli, mēs sargājam daļu no Latvijas identitātes,” stāsta E. Matveja.