“Manuprāt, te ir jādomā par riska izvērtējumu, jo, ja drons lido virs kaut kādiem mežu rajoniem, varbūt nav vērts vispār kaut ko darīt. Bet, iespējams, jāskatās, kā aizsargāt pilsētas,” TV24 raidījumā “Globuss” sacīja ūdens dronu ražotāja “NEWT21” valdes priekšsēdētājs, bijušais Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons.
Runājot par iespējamo dronu notriekšanu, J. Garisons akcentēja vairākas lietas. Viena ir spēja redzēt, un ir nepieciešami dažādi sensori, ne tikai radari, bet arī akustiskie, tajā skaitā liela nozīme ir ziņošanai - tā, kā Ukrainā cilvēki ziņo. Viņš atzina, ka tas, protams, ir ļoti labi, ka Latvija ir viena no valstīm, kas šobrīd cītīgi strādā pie akustiskās detekcijas.
“Otra lieta, ir jāsaprot, kā mēs notrieksim. Tas nebūs tā, ka re, kur, mēs stāvam, un viss notiks. Manuprāt, te ir jādomā par riska izvērtējumu, jo, ja drons lido virs kaut kādiem mežu rajoniem, varbūt nav vērts vispār kaut ko darīt. Bet, iespējams, jāskatās, kā aizsargāt pilsētas,” sacīja J. Garisons.
Eiropa būvēs dronu sienu, bet dronu sienu būvēt tikai uz robežas, pēc J. Garisona teiktā, būtu diezgan neiespējami un par dārgu. Drīzāk ir jāskatās iekšzemē, aizsargājot pilsētas. Un, lai to izdarītu, ir jāzina divas lietas - no kurienes var šaut, un ir jābūt regulējumam, ka mēs sākam šaut miera laikā.
Un trešais ar to saistītais ir, ka jāatbrīvo teritorija, jo, jebko šaujot, krīt zemē kaut kas - arī lodes, sašautās atliekas u.tml., un jābūt drošiem, ka tur nebūs neviena cilvēka. Tādēļ, J. Garisons sacīja, ka tas ir komplekss pasākums un sarežģītāks nekā izklausās.
Un tās nav tikai tehnoloģijas, kas visu laiku aug, un pēdējais, kas jau ir, ir lāzera tehnoloģijas, bet, ja arī ar to šausim, kaut kas kritīs uz galvas. Tāpēc jābūt drošiem, ka kritīs nevis uz mājas, un lai tajā brīdī vismaz ir evakuēti iedzīvotāji, uzskata bijušais Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs.
Lasī arī, kā Bavārija gatavojas atļaut policijai šaut uz droniem