Tiesa iztaujā cilvēkus, kas uzraudzīja pusmiljarda kimināllietā iesaistītos īpašumus Spānijā

Lietā apsūdzēti arī Artjoms Rižakovs, Ruslans Gusevs, Vladislavs Osovskihs un Jānis Purniņš, kā arī Inga Ostrovska.

Šodienas tiesas sēdē tika uzklausīti pirmie liecinieki. Kā pirmā liecināt ieradās Jeļena Putne, kurai bija nepieciešams arī krievu valodas tulks.

Putne norādīja, ka viņai ir pazīstams apsūdzētais Gusevs. Viņa vienā no uzņēmumiem, kurā apsūdzētais Gusevs bija priekšnieks, no 2020.gada decembra līdz 2024.gada pavasarim strādāja par pults dežuranti.

"Mums bija kameras pie īpašumiem Spānijā un tie bija jānovēro," viņa stāstīja. Putnei nav zināms, kam tieši pieder šie īpašumi un kur tieši tie atrodas.

Tiesas sēdē viņa teica, ka Laizānu viņa privāti nekad nav satikusi, bet, iespējams, manījusi viņu vairākas reizes videonovērošanas kamerās. Viņa nevarēja apstiprināt, ka manītā persona bija tieši Laizāns, bet piebilda, ka šī informācija bija tikai baumu līmenī.

Attiecībā uz šo objektu Spānijā piezīmēs bija norādīts Guseva tālruņa numurs, kuram bija jāzvana, kad tajā nostrādā signalizācija, viņa stāstīja.

Tāpat tiesas sēdē liecināja Antoņina Zolotuhina, kura arī strādāja vienā no apsardzes uzņēmumiem, kurā Gusevs bijis viņas priekšnieks. Arī viņa bija pults operators.

Zolotuhina teica, ka objektiem Spānijā kā kontaktpersona tika norādīts Laizāns, bet nepieciešamības gadījumā vienmēr tika zvanīts Gusevam.

Tiesas sēdē tika iztaujāti vēl daži liecinieki, kuri tāpat strādāja apsardzes uzņēmumā un atbildējuši par īpašumu uzraudzību Spānijā.

Uz tiesas sēdi šodien nebija ieradušies vēl trīs liecinieki. Tiesā lika noskaidrot liecinieku neierašanās iemeslus, kā arī informēja, ka uz nākamo tiesas sēdi 24.oktobrī tiks aicināti vēl papildu divi liecinieki.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka Laizāns patlaban ir viens no patiesajiem labuma guvējiem uzņēmumos "Ramm", "RZ59", "ReEnergo", "Centro". Tāpat viņš ir vienīgais īpašnieks uzņēmumos "Investblok", "EMNi", "MRC", "Elters", kā arī patiesais labuma guvējs "Train Way".

Apsūdzība liecina, ka grupas dalībnieki ilgstošā laika posmā legalizējuši noziedzīgi iegūtus skaidras naudas līdzekļus vairāk nekā 500 miljonu eiro apmērā, pērkot dārgus nekustamos īpašumus Latvijā un ārvalstīs un ieguldot naudu šo nekustamo īpašumu uzlabošanā, uzturēšanā un būvniecībā, pērkot kustamu mantu un luksusa preces.

Finanšu līdzekļi tika iegūti no Krimināllikuma Sevišķajā daļā paredzētiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti pirmstiesas izmeklēšanā nenoskaidrotos apstākļos, informēja prokuratūrā.

Apsūdzētie kopīgā noziedzīgā nodoma īstenošanai bija sadalījuši pienākumus atbilstoši katra spējai sekmēt mērķa sasniegšanu. Noziedzīgās darbības viņi veica laika periodā no 2007.gada septembra līdz 2024.gada februārim, informēja prokuratūrā.

Pret kādu Latvijā reģistrētu juridisku personu pabeigts pirmstiesas process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu. Tika konstatēts, ka apsūdzētie noziegumu izdarījuši šīs juridiskās personas labā, balstoties uz viena organizētās grupas dalībnieka tiesībām pārstāvēt šo juridisko personu, tiesībām pieņemt lēmumus tās vārdā un īstenot kontroli tās ietvaros. Process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai nodots izlemšanai Ekonomisko lietu tiesai.

Tāpat kriminālprocesā pieņemti vairāk nekā 90 lēmumi par aresta uzlikšanu mantai. Kriminālprocesā arestēti seši nekustamie īpašumi Spānijā, kuru iegādes vērtība ir vairāk nekā 8,5 miljoni eiro, 42 nekustamie īpašumi Latvijā, bezskaidras naudas līdzekļi 157 569,69 eiro apmērā, skaidras naudas līdzekļi 114 732 eiro apmērā, kā arī skaidras naudas līdzekļi citās valūtās, 29 transportlīdzekļi, tai skaitā luksus klases auto un retro auto kolekcija, uzņēmumu kapitāldaļas, vairāk nekā 40 dārgmetālu un dārgakmeņu juvelierizstrādājumi, kolekcijas monētas un luksusa rokas pulksteņi, norādīja prokuratūrā.

Apsūdzētie savu vainu neatzīst.

Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" iepriekš vēstīja, ka Laizāns iesaistīts lietā par starptautisku organizētās noziedzības tīklu, kas nodarbojās ar nelegālu cigarešu izplatīšanu Eiropas Savienībā un Lielbritānijā. Kratīšanu laikā Ludzā atklāja ražotni ar iekārtām un izejvielām. Šajā lietā aizturēja 25 ukraiņus, kuri cigaretes ražoja. Kopā konfiscēja 300 miljonus cigarešu un 47 tonnas sasmalcinātas tabakas lapu.

Šogad aprīlī Valsts robežsardze medijiem paziņoja, ka ir nodevusi kriminālvajāšanas sākšanai prokuratūrai kriminālprocesu pret 25 Ukrainas pilsoņiem, kuri nodarbojās ar nelegālo cigarešu ražošanu Ludzā. Ar 23 Ukrainas pilsoņiem tika noslēgta vienošanās par soda apmēru ar prokuratūru.