Iekšlietu ministrs Kozlovskis: Draudi vairs nav vidējā, bet jau augstākā pakāpē

Nesen publiskotais pētījums liecina, ka Krievijas specdienestu izveidotajā personu grupā, kas organizēja četrus teroraktus Eiropas valstīs, pārsūtot ar pašizgatavotām sprāgstierīcēm pildītas pasta pakas, bija četri Latvijas iedzīvotāji. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV) intervijā aģentūrai LETA saka, ka nedomā, ka šādu gadījumu kļūs mazāk.

Pēc viņa domām, ir jāinvestē speciālo uzdevumu vienībās, to mobilitātē un efektivitātē. Savukārt iztrūkumus policijas rindās ministrs rosinās kompensēt, veidojot brīvprātīgo kustību, kas būtu gatavi palīdzēt policijas darbā, līdzīgi kā tas jau notiek Igaunijā.

Ja sākam ar "Re:Baltica" pētījumu par sabotāžas aktu ar spridzekļu ievietošanu pasta sūtījumos, tad, kā noprotams, aizturēšanas šajā lietā turpinājās arī aizvadītajā nedēļā.

Strādājam. Draudi ir reāli, un tie vairs nav gadījumi, kas parādās tikai reizi pusgadā. Ir jāatkārtojas, ka vistraģiskākās sekas varēja būt gadījumā Okupācijas muzejā, un labi, ka liesmas neaizgāja tālāk. Taču mēģinājumi bojāt infrastruktūru nu jau ir regulāri, un jāsadarbojas arī ar mūsu kaimiņvalstu dienestiem, jo notiek pārvietošanās pa Šengenas zonu.

Es nedomāju, ka šādu gadījumu kļūs mazāk, līdz ar to šādu izaicinājumu priekšā mēs būsim visu laiku. Jautājums ir, ko būtu jādara papildus? Manā skatījumā būtu jāinvestē speciālo uzdevumu vienībās, to mobilitātē un efektivitātē. Manuprāt, šodien tas ir vitāli svarīgi.

Ir jau aplēses, kādas investīcijas būtu vajadzīgas?

Viena lieta, kas mums būtu jāattīsta, ir vidējās klases helikopteri, kas spētu nodrošināt ātru reaģēšanu jebkurā Latvijas reģionā un vietā. Pašlaik mums ir pretterorisma vienība "Omega", kas ir bāzēta Rīgā, Latgalē ir Valsts robežsardzes speciālā vienība, bet, skatoties uz sabotāžas aktiem un vadoties no informācijas, kura nāk no drošības iestādēm, draudi vairs nav vidējā, bet jau augstākā pakāpē.

Cik tad ir šo sabotāžas aktu - desmiti, simti?

Simtos mēs noteikti nerunājam, bet to nav bijis mazāk par desmit.

Kādā laika posmā?

Pēdējo divu gadu laikā. Pagājušais gads iezīmējās ar to, ka notika pāreja no "maigās varas" - pasākumiem, vairāk centieniem iedarboties uz cilvēku prātiem, - jau uz fiziskiem uzbrukumiem mūsu infrastruktūrai.

Visi šie gadījumi ir saistāmi ar Krievijas interesēm?

Mēs nevaram pateikt, ka simtprocentīgi visi, bet, vienu pēc otra šos gadījumus šķetinot, tomēr šāda ķēdīte aptuveni iezīmējas. Es varu tikai vēlreiz uzsvērt, ka ir jāstiprina mūsu reaģēšanas iespējas, jo ne vienmēr būs tik vienkārši gadījumi.

Arī šis gadījums ar sprāgstvielām sūtījumu paciņās liecina, ka iesaistīti ir dažādu valstu pilsoņi, aktivitātes notiek pāri robežām. Kāda pašlaik ir sadarbība ar citu valstu drošības dienestiem, un vai šeit nav šauro vietu?

Ar lūgumiem pēc atbalsta operacionālā līmenī nav nekādu problēmu. Gan mūsu lūgumi, gan mūsu partneru lūgumi tiek izpildīti. Vai visos gadījumos notiek informācijas aprite? Es domāju, ka vairāk tas notiek pēc pieprasījuma vai pēc kopīgas problemātikas. Piemēram, ja vairākās vietās parādās viens un tas pats fenomens, tad ir skaidrs, ka nav nepieciešama nekāda politiskā svētība vai kaut kas tāds, dienesti paši atrod kontaktus un risina lietas. Es nevaru minēt kādus negatīvus piemērus, ka mēs būtu kādam lūguši atbalstu un tas netiktu sniegts.

Cik nopietns gadījums ir pēdējais Valsts drošības dienesta ziņotais par spiegošanu Krievijas labā? Vai aizturētais ir kāda bijusī militārpersona?

Kā jau tika ziņots, aizturētais nav amatpersona un ir strādājis privātajā jomā.

Vai viņa spiegošanas apmērs ir uzskatāms par nopietnu?

Kā jau tika pieminēts, runa ir par konkrētiem militārajiem objektiem, un informācija ir nodota mūsu nedraudzīgajam kaimiņam. Līdz ar to ir saskatāms konkrēts nolūks un motīvs. Manā skatījumā tas ir nopietni. Šī persona ir bez pielaides klasificētai informācijai, bet, nebūsim naivi, sabotāžas akti liecina, ka var būt mēģinājumi iesaistīt personas arī citā līmenī. Tāpēc Valsts drošības dienests jau preventīvi skatās uz izbraukšanu un liedz doties uz agresorvalstīm valsts amatpersonām. Tā jau nav, ka tajā pusē nebūtu informācijas, kurš un ar ko nodarbojas. Ir iespējas simt un vienā veidā mudināt personu sākumā uz kādu sīku sadarbību un lēnām iesaistīt arvien vairāk.

Kaut vai sociālajos tīklos pēc šī gadījuma daudzi saka, ka spiegi varētu būt arī valsts struktūrās, kur ir pielaides klasificētai informācijai.

Bažas nevar izslēgt, un pilnīgi noteikti mums ar šādām bažām ir jādzīvo. Visi ir dzīvi cilvēki, un jebkurš ir ievainojams tādā vai citā veidā. Nevajag nenovērtēt arī pretējo pusi par zemu.

Jūs minējāt arī speciālo vienību stiprināšanu. Iecere ir stiprināt Valsts policijas pretterorisma vienību "Omega" un Valsts robežsardzes speciālo uzdevumu dienestu "Sigma" vai veidot vēl kādas vienības?

Nē, jaunas vienības dibināt nav domāts. Mums ir divas speciālo uzdevumu vienības, un vēl arī policijas Speciālo uzdevumu bataljons, kuram ir filiāles arī reģionos un kurā dienē puiši ar paaugstinātu sagatavotības līmeni, kas spēj stāties pretī dažādiem izaicinājumiem. Jautājums ir par mobilitāti. Latvija nav liela valsts, bet ir starpība, vai "Omegai" no Rīgas ir jānokļūst līdz kādam Latvijas galam ar mašīnu vai ar helikopteru. Es šo jautājumu uzturu un uzturēšu, bet, protams, gan nākamā gada, gan vidēja termiņa budžeta iespējas lielā mērā ir saistītas ar aizsardzības mērķiem. Tādēļ ir jāmeklē citi finansēšanas mehānismi.

Arī Valsts policijā, manuprāt, būtu jāpāriet uz smagākiem ieročiem, nekā tas ir pašlaik. Mēs varam atcerēties kaut vai šo piemēru Lietuvā, kad slepkava atklāja uz policijas patruļu automāta uguni, bet policistiem ir tikai pistoles. Es domāju, ka ir pienācis laiks, kad patruļmašīnās ir jābūt nopietnākiem ieročiem. Tāpat arī Kārtības policija ir jāgatavo ne tikai, atvainojos, dzērāju un huligānu aizturēšanai, bet šajos ģeopolitiskajos apstākļos arī pretdarbībai kaut kam nopietnākam.