Mieriņa: Pierobežā dzīvojošie ir pakļauti hibrīdkara draudiem

© Ģirts Ozoliņš f64

Pierobežā dzīvojošie ir pakļauti hibrīdkara draudiem, konferencē "Kurp ej, pierobeža? Austrumu pierobežas reģionu attīstības vīzija 2040" vērtēja Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS).

Mieriņa uzsvēra austrumu pierobežas stratēģisko nozīmi un izaicinājumus, ar kuriem šis reģions saskaras. Viņa norādīja, ka Eiropas Savienības un NATO valstu robeža ar agresorvalstīm ir vairāk nekā 2800 kilometru gara, un Latvijas daļa tajā ir 457 kilometri. Šajā teritorijā atrodas deviņi novadi un divas lielākas pilsētas, kuru iedzīvotāji ikdienā dzīvo tiešā agresora tuvumā un ir pakļauti hibrīdkara draudiem, tostarp dezinformācijai.

Mieriņa akcentēja, ka valsts pienākums ir rūpēties par Latgales un pierobežas reģiona drošību un ekonomisko attīstību, neskatoties uz sarežģītajiem apstākļiem. Viņa arī norādīja, ka ekonomiskās saites ar agresorvalstīm ir pārtrauktas un nav paredzams to atjaunošanas laiks, kamēr šīs valstis neatsāks civilizētu politiku.

Viņas ieskatā, Latvijas politikai attiecībā uz pierobežu jābūt skaidrai un mērķtiecīgai, lai novērstu iedzīvotāju aizplūšanu un teritoriju iztukšošanos. Ir jāveido vide, kas veicina uzņēmējdarbību un dzīvi pierobežā pat sarežģītos apstākļos.

Mieriņa arī pievērsa uzmanību tam, ka konference notiek laikā, kad drošības apsvērumu dēļ daļēji ir slēgta gaisa telpa pierobežā, bet NATO ir uzsākusi misiju "Austrumu sardze" kā reakciju uz Krievijas dronu uzlidojumiem Polijas teritorijā. Viņa uzskata, ka šī misija ir skaidrs signāls gan sabiedrībai, gan agresoram par NATO gatavību rīkoties, ja tiks apdraudēta robežu integritāte.

Tāpat viņa uzsvēra, ka šī misija ir apliecinājums tam, ka pierobežas iedzīvotāji, viņu īpašumi un uzņēmumi tiek aizsargāti. Mieriņa norādīja, ka katrs valsts centimetrs ir nozīmīgs un katram iedzīvotājam jābūt vienlīdz drošam neatkarīgi no dzīvesvietas.

Viņa pieminēja, ka austrumu pierobežas attīstība ir politiskajā dienaskārtībā, ko apliecina darbs pie Pretmobilitātes infrastruktūras likumprojekta. Turklāt Latgales potenciālu apstiprina OECD ziņojums, kurā reģions izcelts kā pievilcīgs investīciju un tūrisma galamērķis, neskatoties uz ģeopolitiskajiem riskiem.

Noslēgumā Mieriņa pauda cerību, ka konference veicinās konstruktīvas diskusijas, kliedēs mītus un stiprinās izpratni par Latvijas Austrumu pierobežas nozīmi.

Jau ziņots, ka Saeimā šodien konferencē vērtē rīcības plānu Latvijas austrumu pierobežas reģionu izaugsmei un drošības stiprināšanai.

Konferenci "Kurp ej, pierobeža? Austrumu pierobežas reģionu attīstības vīzija 2040" rīko Saeimas Latgales apakškomisija sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā, Latgales plānošanas reģionu un Latgales kongresa lēmumu izpildes padomi.