Aizsardzības ministrija (AM) ir sagatavojusi valdības rīkojuma projektu, lai pastiprinātu Latvijas gaisa telpas aizsardzības pasākumus austrumu pierobežā.
AM aģentūrai LETA atteicās komentēt, kāpēc tieši pašlaik nepieciešams šāds rīkojums, ja pēc gadījuma ar Rēzeknes novadā pērn rudenī nokritušo Krievijas dronu "Shahed" Nacionālie bruņotie spēki (NBS) jau stiprināja Latvijas pretgaisa aizsardzības spējas.
Valdības rīkojuma projekts neparedz pastiprinātajiem gaisa telpas aizsardzības pasākumiem papildu finansējumu.
Saskaņā ar Informācijas atklātības likumu Ministru kabineta rīkojums un tā anotācija ir klasificēti kā "Ierobežotas pieejamības" informācija, jo abu dokumentu saturs ir paredzēts NBS personālam saistībā ar darba vai dienesta pienākumu izpildi. Ņemot vērā šīs informācijas raksturu un saturu, tās izpaušana var būtiski apgrūtināt NBS Latvijas gaisa telpas pastiprinātas kontroles un aizsardzības operācijas plānošanu un īstenošanu, pauž AM.
AM vērsa uzmanību, ka informācijas izpaušana var tieši apdraudēt NBS operacionālo spēju, personāla drošību un valsts drošības interešu aizsardzību kopumā.
Kā ziņots, 2024.gadā 7.septembrī Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā nokrita Krievijas "Shahed" tipa drons. Latvijas NBS situāciju monitorējuši, taču netika pieņemts lēmums nedz šo dronu notriekt, nedz pacelt gaisā Latvijā dežurējošos NATO iznīcinātājus, kas izpelnījās daļas sabiedrības kritiku. Kad drons nokrita, deaktivizēta tā kaujas galviņa, kas sākotnēji nebija eksplodējusi.
Kopš 7.septembra incidenta, aizsardzības nozare ir veikusi uzlabojumus visos Latvijas gaisa telpas uzraudzības līmeņos, kā arī izstrādājusi mehānismu ātrākai un precīzākai sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu apziņošanai līdzīgās apdraudējuma situācijās, aģentūrai LETA iepriekš apgalvoja AM.
Ministrijas izplatītā paziņojumā apgalvots, ka nozares eksperti ir veikuši padziļinātu incidenta un NBS reaģēšanas izvērtējumu, skaidri identificējot nepieciešamās izmaiņas sistēmā.
Pirmkārt, kopš incidenta ir stiprinātas Latvijas pretgaisa aizsardzības spējas. Tika pieņemts lēmums uz Latgales reģionu nosūtīt Gaisa spēku mobilās kaujas grupas, kas bruņotas ar novērošanas radariem un tuvās darbības pretgaisa aizsardzības raķetēm. Tā ir nepārtraukta operācija, kurā iesaistīti gan profesionālā dienesta, gan valsts aizsardzības dienesta karavīri, skaidro AM. Vienlaikus tiek attīstīti dažādi citi risinājumi, kas spētu dronus neitralizēt gan kinētiski, gan nekinētiski, proti, ar elektromagnētiskām un citām spējām.
Otrkārt, Latvijas austrumu robeža ir daļa no NATO ārējās robežas, tāpēc notiek dialogs, lai nodrošinātu aktīvāku NATO spēku klātbūtni. Ir noteiktas skaidrākas procedūras NATO gaisa patrulēšanas misijai Baltijas valstīs, ļaujot Vācijas iznīcinātājiem nepieciešamības gadījumā iznīcināt Latvijas gaisa telpā ielidojušus agresorvalstu dronus. Tāpat NATO un Bukarestes devītnieka formātos jau ir aktualizēta nepieciešamība ieviest pretgaisa aizsardzības rotācijas modeli, informē AM.
Treškārt, lai krīzes situācijās nodrošinātu operatīvu un precīzu lēmumu pieņemšanu, ir veikti uzlabojumi NBS, kā arī Latvijas starpinstitūciju sadarbības informācijas apmaiņas algoritmos, saīsinot lēmumu pieņemšanas ķēdi reaģēšanai uz līdzīgiem incidentiem jau miera laikā.