Gads pēc nāves. Kāda bijusi pēdējā Jāņa Straumes diena?
Pirms gada rakstījām par bijušā Saeimas priekšsēdētāja (1998.-2002.) un vairāku Saeimas sasaukumu deputāta pēkšņām dzīves beigām. Toreiz daudzi bija sašutuši un uzdeva jautājumu – kāpēc. Iespējams, tikai ģimene nojauta, ka Jāņa Straumes mentālais stāvoklis ir svārstīgs. Tuvinieki nojauta, kas notiek Jāņa galvā, tāpēc mēģinājuši glābt.
Toreiz žurnālam “Privātā Dzīve” tēta aiziešanu komentēja meita Madara Straume, ar kuru bijušajam politiķim bijis visciešākais kontakts no ģimenes: "Tētim dzīvē bija grūta finansiālā situācija. (..) Viņam bija smagi, jo īsti neredzēja, kā no grūtībām tikt ārā. Es arī piedāvāju kaut kā atbalstīt, bet tētim bija tāda īpašība, ka viņam bija grūti no citiem pieņemt palīdzību. Viņš vienmēr uzskatīja, ka tikai pašam ar visu jātiek galā. (..) Tētis gribēja pēc iespējas ātrāk atrisināt, bet tas nekādi neizdevās, ievilkās garumā. Tā neskaidrība tēti ļoti nospieda, grauza nost. Bija paredzēts, ka ceturtdien no rīta tētis stājas Dzintaru dienas stacionārā, kur viņam palīdzētu cīnīties ar nomāktību. Bet tētis diemžēl to rītu nesagaidīja…"
Madara bijusi vienīgā uzticības persona, kurai Jānis Straume nav slēpis savus pārdzīvojumus, tāpēc patvaļīga aiziešana no dzīves meitai nav bijis liels pārsteigums. Tieši šī iemesla dēļ Madara ir tik ļoti centusies palīdzēt savam tētim, kuru raksturo kā labāko tēti, kādu vien varējusi iedomāties.
Traģēdija tieši pirms gada notika Jaunķemeru stacijā, kur Jānis Straume spēra savu liktenīgo soli zem braucoša vilciena. Portāls "nra.lv" toreiz rakstīja, ka kāda aculieciniece pieredzējusi brīdi, kad vīrietis tika notriekts. Aculieciniece esot ievērojusi kādu vīrieti, kurš licies nemierīgs un satraukti staigājis gar sliežu malu, it kā kādu gaidot. Pēc pavisam neilga brīža dzirdējusi vilciena taures. Sieviete sabijusies, jo domājusi, ka vilciens taurē viņai, bet, atskatoties uz vilcienu, ieraudzījusi, ka pirms tam ievērotais vīrietis atsitas pret vilcienu un aizlido sānis... Pēc tam tikai noskaidrojies, ka šis cilvēks bija Jānis Straume, kurš, izejot no savām mājām, zināja, ka nekad vairs tajās neatgriezīsies.
Visu rakstu var izlasīt šeit
