VM: Māšu mirstība dzemdībās Latvijā pārsniedz vidējos rādītājus Eiropā

© Kaspars Krafts / F64

Māšu mirstība dzemdībās Latvijā ir augstāka nekā vidēji Eiropā, liecina Veselības ministrijas (VM) informācija, kas apkopota Mātes un bērna veselības uzlabošanas plānā 2025.- 2027.gadam.

VM dati rāda, ka 2023.gadā dzemdībās mirušas četras mātes, kamēr 2022.gadā - piecas. Sešas mātes mirušas 2021.gadā, 2020.gadā - četras, bet 2019.gadā - septiņas.

Tikmēr pēdējos desmit gados bērnu mirstība līdz piecu gadu vecumam ir samazinājusies. Tāpat samazinājies arī abortu un mākslīgo abortu skaits, kā arī dzemdību skaits pusaudzēm.

Perinatālās mirstības rādītāji 2022.gadā sasniedza zemāko līmeni kopš 2015.gada, kad perinātālajā periodā mirušo skaits bija 90. Tikmēr 2023.gadā perinatālajā periodā mira 87 jaundzimušie. Salīdzinoši 2021.gadā mirušo skaits sasniedza 112, bet 2020.gadā - 128.

Galvenie perinatālās mirstības cēloņi ir intrauterīnā hipoksija un asfiksija dzemdībās, kā arī dažādas iedzimtās anomālijas. Pilnvērtīgai perinatālo mirstību ietekmējošu faktoru analīzei būtu nepieciešams realizēt nacionālo perinatālo auditu, norāda VM.

VM Mātes un bērna veselības uzlabošanas plāns paredz panākt uzlabojumus mātes un bērna veselībā, īstenojot veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumus, kā arī nodrošinot laikus sniegtu, uz pacientu orientētu veselības aprūpi.

Plānā noteikti vairāki rīcības virzieni - primārā un sekundārā slimību profilakse, slimību diagnostika un ārstēšana, bērnu veselības aprūpes pilnveide, kā arī grūtnieces, dzemdētājas un nedēļnieces veselības aprūpe un jaundzimušo aprūpe.

Sekojot šim plānam, VM līdz 2027.gadam cer samazināt māšu mirstības rādītājus līdz vidējiem rādītājiem Eiropā, samazināt perinatālās mirstības rādītājus zem 5 no 1000 dzīvi un nedzīvi dzimušajiem.

Tāpat plānots samazināt zīdaiņu mirstību līdz diviem no 1000 dzīvi dzimušiem, tostarp samazināt bērnu līdz piecu gadu vecumam mirstības radītāju zem 50 uz 100 000 iedzīvotāju.

2027.gadā paredzēts samazināt nepilngadīgo grūtnieču skaitu līdz 0,5% no visām uzskaitē esošajām grūtniecēm un samazināt mākslīgi veikto abortu skaitu nepilngadīgām grūtniecēm līdz 300 uz 1000 dzīvi dzimušajiem.

VM apkopotie dati liecina, ka 2023.gadā reģistrētas 14 270 dzemdības. Sadalījumā pa vecuma grupām visvairāk dzemdētāju - 34% - bija vecuma grupā no 30 līdz 34 gadiem. Dinamikā vērojams, ka samazinās gados jaunāku dzemdētāju īpatsvars, attiecīgi pieaugot gados vecāku dzemdētāju īpatsvaram.

Piemēram, 2023.gadā 0,7% bija nepilngadīgas dzemdētājas, kas pēdējo desmit gadu laikā ir samazinājums par vairāk nekā divām reizēm. Tāpat 0,4% dzemdētāju bija vecumā virs 45 gadiem, un šis rādītājs pēdējo desmit gadu laikā pieaudzis vairākas reizes.

No visām dzemdībām 2023.gadā 23,8% bija ķeizargriezieni. Dinamikā rādītājs ir svārstīgs, un desmit gadu periodā kāda stabila tendence nav vērojama, lai gan pēdējos piecos gados ir neliels pieaugums.

VM plāns paredz palielināt grūtnieču stāšanos uzskaitē līdz 12.grūtniecības nedēļai, lai tas sasniegtu 96% no kopējo grūtniecību skaita, kā arī līdz 59% palielināt zīdaiņu īpatsvaru, kuri ekskluzīvi zīdīti līdz sešu mēnešu vecumam.

Lai stiprinātu bērnu veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību, šobrīd tiek veidots klīnisko kompetenču un zināšanu pārneses centrs. Speciālistu ieskatā jānodrošina bērna veselības aprūpes kontrolēta pāreja uz pieaugušo veselības aprūpi, īpaši jauniešiem ar hroniskām slimībām, tostarp jāpalielina Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) speciālistu uzraudzībā esošo pacientu vecuma slieksnis līdz 23 līdz 25 gadiem.

Tāpat mātes un bērna veselības uzlabošanai BKUS no šī gada ir izveidots Metodiskās vadības centrs bērnu psihitatrijā un pediatrijā ar mērķi nodrošināt vienotas kvalitātes ārstniecību un aprūpi bērnu psihiskās veselības un pediatrijas jomā.

Pēc Slimību profilakses un kontroles centra veiktās pilotaptaujs 2023.gadā, aptaujājot 3% dzemdējušo sieviešu no visām dzemdētājām, noskaidroti vairāki virzieni, kuriem būtu pievēršama lielāka uzmanība dzemdību palīdzības kvalitātes uzlabošanā. Aptaujātās norāda uz nepieciešamību uzlabot ārstniecības personu komunikāciju ar pacientu, proti, informācijas pasniegšanu saprotamā veidā. Tāpat respondentes uzsver, ka plānotās darbības ir jāizskaidro, jāsniedz informācija par zīdīšanu un bērna kopšanu. Vienlaikus jāveicina iejūtīga attieksme, samazinot emocionālas un fiziskās vardarības riskus.