Latvijas pilsonim piespriež garu cietumsodu par diversiju Ukrainā

© Unsplash

Rīgas pilsētas tiesa trešdien Latvijas pilsonim Ivanam Tarabanovam par piedalīšanos karā Ukrainā piesprieda cietumsodu uz pieciem gadiem un sešiem mēnešiem, kā arī probācijas uzraudzību uz trīs gadiem, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Tarabanovs atzīts par vainīgu Krimināllikuma 77.1 pantā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā - par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā.

Viņš tika atzīts par nevainīgu pret viņu celtajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 79.5 panta - par ceļošanu terorisma nolūkā.

Spriedums nav stājies spēkā, un to varēs pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.

Jau vēstīts, ka vīrietis apsūdzēts par mēģinājumu prettiesiski piedalīties bruņotā konfliktā un ceļošanu terorisma nolūkā. Viņš patlaban ir apcietināts.

Kā pausts apsūdzībā, 2022.gada janvārī Tarabanovs no kriminālprocesā precīzi nenoskaidrotas personas "Aleksandra" saņēmis uzdevumu Ukrainā veikt diversiju - dedzināšanu. Pēcāk vīrietis devies uz Ukrainu, lai minēto realizētu.

Lietu pirms nodošanas kriminālvajāšanai izmeklēja Valsts drošības dienests (VDD).

Jau ziņots, ka patlaban VDD lietvedībā ir vēl viens kriminālprocess par prettiesisku piedalīšanos karā Ukrainā. Šis kriminālprocess sākts pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022.gada februārī pret kādu Latvijas pilsoni, kurš pirms 15 gadiem dienējis Nacionālajos bruņotajos spēkos. Atvaļināšanas iemesls bijis disciplinārsods par patvaļīgu prombūtni. Patlaban nav ziņu, ka Latvijas likumsargiem viņu būtu izdevies aizturēt.

VDD pārbauda informāciju par vēl vairāku personu iespējamu prettiesisku piedalīšanos karā Ukrainā Krievijas bruņoto spēku pusē.

VDD iepriekšējos gados bija sācis un nodevis kriminālvajāšanai kriminālprocesus pret Latvijas valstspiederīgajiem par karošanu Krievijas atbalstīto kaujinieku pusē Austrumukrainā. Atsevišķus apsūdzētos izdevās aizturēt Latvijā un notiesāt, bet pārējie izsludināti starptautiskajā meklēšanā.

2015.gada 19.februārī stājās spēkā izmaiņas Krimināllikumā, kas aizliedz prettiesiski piedalīties bruņotā konfliktā ārvalstīs.

Latvijā

Nesen FIZMIX erudīcijas konkursa laikā veikta 10.–12. klašu skolēnu aptauja, kurā konstatēts, ka 41% jauniešu vēlētos saņemt vairāk izsmeļošas informācijas par klimata izmaiņām. Aptaujāti 1000 skolēnu. 76% no viņiem piekrīt vai drīzāk piekrīt apgalvojumam, ka videi draudzīgas tehnoloģijas un zaļais dzīvesveids var palīdzēt novērst klimata izmaiņas un globālo sasilšanu. Tāpat vairākums uzskata, ka viņu ikdienas izvēlēm ir nozīme klimata izmaiņu mazināšanā. Ko no tā var secināt – “nra.lv” saruna ar Latvijas Mākslas akadēmijas profesoru Ojāru Spārīti.

Svarīgākais