Atklājas Finanšu ministrijas nepietiekamā iesaiste "Rail Baltica" projektā
Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" ieviešanas laikā Finanšu ministrijas (FM) iesaiste ir bijusi nepietiekama, proti, risku vadība un izmaksu kontrole nav notikusi līdz pat 2023.gadam, izriet no Saeimas mājaslapā publicētā "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijas starpziņojuma.
Izmeklēšanas komisija norāda, ka starpziņojums nav pilnvērtīgs gala ziņojums, tādēļ pilni komisijas secinājumi un priekšlikumi tiks pabeigti un iekļauti gala ziņojumā.
Tomēr izmeklēšanas komisija jau šajā procesa gaitā ir nonākusi pie konkrētiem secinājumiem.
Tostarp secināts, ka 2014.gada februārī Satiksmes ministrijas (SM) iepirkumā par "Rail Baltica" Latvijas posma detalizētu tehnisko izpēti pilnsabiedrības "RB Latvija" piedāvājums tika atzīts par saimnieciski izdevīgāko. Tomēr pakalpojuma izpildes apraksta kvalitātē "RB Latvija" saņēma otro sliktāko rezultātu no visiem potenciālajiem piegādātājiem.
Tāpat konstatēts, ka 2014.gada maijā, lai nodrošinātu tehniskās izpētes izpildes vadību un kontroli, tika izveidota Nacionālās vadības grupa. Šajā grupas sastāvā ietilpa tikai SM amatpersonas un tajā netika iekļauta neviena persona ar pieredzi šāda līmeņa dzelzceļa projektu vadībā.
Vienlaikus SM 2014.gada oktobra vidū kā pirmo SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) valdes locekli iecēla SM amatpersonu, kuram nebija atbilstošas pieredzes un izglītības un kurš, lai arī, pēc izmeklēšanas komisijas sēdē noskaidrotā, tika iecelts tikai kā pagaidu valdes loceklis, valdes locekļa amata pienākumus veica līdz 2017.gada 30.oktobrim. SM amatpersona no 2013.gada līdz 2024.gadam paralēli pildīja arī valsts sekretāra vietnieka amata pienākumus SM.
Komisija arī secinājusi, ka Nacionālās vadības grupas 2014.gada novembra sēdē tika nolemts turpināt Rīgas ievada R5, R7 un R8 variantu izpēti, bet 2014.gada decembrī Nacionālā vadības grupa nolēma apstiprināt "Rail Baltica" Rīgas ievada R7 varianta virzīšanu ietekmes uz vidi novērtējumam, neņemot vērā, ka R7 nebija optimālākais variants, salīdzinot ar citiem, kā arī viens no dārgākajiem variantiem.
Tāpat secināts, ka SM 2022.gadā ir mēģinājusi neuzrādīt valdībai patieso "Rail Baltica" projekta izmaksu pieaugumu, to pārrēķinot 2016.gada cenās, lai sadārdzinājums neizskatītos tik liels. Vienlaikus SM jau 2021.gada prezentācijās "Rail Baltica" projekta izmaksas ir lēsusi 3,4 miljardu eiro apmērā.
Kopumā komisijas starpziņojumā ir apkopoti 13 secinājumi, savukārt priekšlikumus projekta turpmākajai attīstībai komisija plāno sniegt gala ziņojumā.
Jau vēstīts, ka Saeima šogad 13.jūnijā pēc 34 deputātu priekšlikuma nolēma izveidot parlamentārās izmeklēšanu komisiju par "Rail Baltica" projekta virzībā pieļautajām kļūdām. Komisijai noteikts sešu mēnešu darba termiņš.