Garisons: Tas, ka Krievija arvien aktīvāk izmantos dronus Latvijas pierobežā ir bijis skaidrs jau pirms kāda laika
Krievijas uz Ukrainu palaistu kaujas dronu nonākšana Latvijā ir apšaubāma, šādu viedokli komentārā sociālajos tīklos paudis bijušais Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons.
Sestdien Latvijā no Baltkrievijas ielidoja un pēcāk Rēzeknes novadā nokrita Krievijas militārās nozīmes bezpilota lidaparāts. Pēc Latvijas aizsardzības resora vēstītā, sākotnēja informācija liecinot, ka objektam Latvijā nav bijis "naidīgu mērķu", savukārt Baltkrievijas aktīvistu monitoringa organizācija "Belaruski Hajun" neizslēdza, ka Latvijas austrumos nogāzies "Shahed" tipa drons, kas sestdienas rītā lidojis pāri Baltkrievijas teritorijai.
Garisona vērtējumā, pilnībā nevar izslēgt, ka līdz Latvijai atlido kāds no Krievijas pret Ukrainu palaistajiem droniem, taču tas esot maziespējami "gan attāluma, gan virziena dēļ".
Eksperta skatījumā, būtiskākais, par ko ir jādomā nākotnē, ir - kā notriekt šādus dronus, jo ir grūti pateikt, vai tas ir vienkārši iemaldījies, vai lido ar konkrētu uzdevumu, vai tas nes kādas sprāgstvielas. "Miera laikā triekt zemē šādus dronus varētu būt pietiekoši liels izaicinājums, jo tas jāizdara tā, lai neskartu civiliedzīvotājus," uzsvēris Garisons.
Bijušais ierēdnis lēš, ka Krievijas droni arvien biežāk tiks izmantoti dažādām operācijām pāri robežai, jo droni tiek izmantoti arvien vairāk ne tikai karā Ukrainā, bet daudzās operācijās, sākot no ikdienas novērošanas un beidzot ar lādiņu nomešanu. Tas, ka Krievija arvien aktīvāk izmantos dronus Latvijas pierobežā, tostarp hibrīdām operācijām, esot bijis skaidrs "jau pirms kāda laika". Garisons izcēlis aizsardzības resora pausto, ka Nacionālie bruņotie spēki (NBS) esot redzējuši šo dronu un spējuši tam sekot, jo izsekot lidojošus objektus zemos augstumos neesot vienkārši.
Kā pauž Garisons, tikai pēc izmeklēšanas noslēgšanās varēs spriest, kādēļ drons ielidoja Latvijas teritorijā, bet līdz tam var izdarīt tikai pieņēmumus. Ja drons ir bijis aprīkots tikai ar novērošanas iekārtām, tad var pieļaut, ka pār to ir zaudēta kontrole un tas šādi ielidojis Latvijas teritorijā, spriež eksperts un atzīmē, ka šis būtu visnevainīgākais izskaidrojums.
Neesot izslēgts, ka pat aiz šādas "nevainīgas ielidošanas" varot slēpties apzināta Latvijas pretgaisa aizsardzības sistēmas testēšana. "Cik labi mēs redzam šādus dronus, kā rīkojamies. Lai, izpētot šīs nianses un atklājot caurumus, varētu organizēt jau īstās operācijas, apejot mūsu pretgaisa aizsardzības sistēmu. Baidos, ka pateikt to, vai šī ir bijusi nevainīga ielidošana vai arī apzināta testēšana, nav īsti iespējams," norādījis Garisons.
Otrs variants būtu, ka drons izmantots mācībās un bija aprīkots ar mācību munīciju. Arī šādā versijā tas varēja nomaldīties vai arī tikt izmantots, lai testētu Latvijas pretgaisa aizsardzības sistēmu. Savukārt daudz nopietnāks būtu gadījums, ja drons bija aprīkots ar kaujas munīciju, jo skaidrs, ka normāli neviens mācībās dronu ar kaujas munīciju gar robežu nelidina, sekojoši šāds gadījums būtu jāvērtē kā apzināts mēģinājums veikt diversiju, uzsvēris Garisons.
"Katrā ziņā oficiālā izmeklēšana gan jau atklās gan drona veidu, gan iespējamos iemeslu, kādēļ tas ielidojis Latvijas teritorijā, taču skaidrs, ka droni ar vien biežāk tiks izmantoti dažādām operācijām pāri robežai un ne tikai kontrabandai, bet dažādām hibrīdoperācijām. Lai mazinātu potenciālos riskus, jādomā, kā efektīvāk iznīcināt šādus dronus," norādījis eksperts.
Garisons izceļ, ka, vadoties vien pēc radaru datiem, ir grūti noteikt, vai drons ir vienkārši novērošanas vai arī aprīkots ar kaujas munīciju, kas apgrūtina lēmuma pieņemšanu, kā pret dronu rīkoties.