Nepieciešams mehānisms, kā pašvaldībām piesaistīt Eiropas atbalstu lietus ūdens kanalizācijas sakārtošanai, ceturtdien, Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai (ZZS) apmeklējot Jelgavu, pauda pilsētas mērs Andris Rāviņš (ZZS).
Mieriņa kopā ar Jelgavas domes vadību apmeklēja Jelgavas Valsts ģimnāziju, kas smagi cieta jūlija plūdos, kā arī Pašvaldības operatīvās informācijas centrā pārrunāja plūdu seku likvidēšanas gaitu mūsu pilsētā.
Rāviņš tikšanās laikā uzsvēra, ka pilsētas zaudējumi plūdos ir milzīgi - vairāk nekā 13 miljoni eiro. Visvairāk ir cietusi Jelgavas Valsts ģimnāzija, kuru šodien klātienē apmeklēja arī Saeimas priekšsēdētāja. Taču Rāviņš akcentēja, ka tiek darīts viss iespējamais un skola septembrī darbu sāks, mācību process tiks nodrošināts.
Vēl sarunā ar Saeimas priekšsēdētāju Rāviņš norādīja, ka valstiski nepieciešams rast veidus, kā piesaistīt Eiropas fondu finansējumu kanalizācijas un lietus ūdens kanalizācijas sistēmu sakārtošanai.
Mieriņa atzina, ka vēl tiek diskutēts, kādā apmērā valsts varētu segt plūdu un vētras radītos zaudējumus gan pašvaldībām, gan privātpersonām, liecina pašvaldības publiskotā informācija.
"Šobrīd pašvaldībām pašām ir jātiek galā ar seku novēršanu neatkarīgi no tā, vai valsts iedos vai neiedos finansējumu," teica Mieriņa.
Saeimas priekšsēdētājas birojā aģentūru LETA informēja, ka, apmeklējot Jelgavas novadu un Jelgavu, tika apzināti priekšlikumi nepieciešamajiem grozījumiem un uzlabojumiem normatīvajos aktos.
Secināts, ka plūdu mazināšanai ap Svētes upi jāveicina Eiropas Savienības finansējuma piesaiste pašvaldības nozīmes meliorācijas sistēmu sakārtošanai, kā arī jāvērtē iespēja poldera un dambju sistēmas izveidošanai. Tāpat, sadarbojoties ar valsts institūcijām, jāizvērtē Svētes upes gultnes tīrīšanas iespējas.
"Sadarbojoties ar pašvaldībām, tika secināts, ka klimata pārmaiņu rezultāti mūs ietekmēs pastāvīgi, tādēļ jau tagad ir jāveic izmaiņas Meliorācijas likumā, lai ne tikai definētu meliorācijas sistēmu pilsētās nozīmi, bet arī normatīvajos aktos nosakot vienotu ūdens resursu pārvaldību Latvijā - plūdu pārvaldību, lietus ūdens pārvaldību, kā arī meliorācijas sistēmu attīstību un uzturēšanu," norāda Mieriņas birojā.
Papildus tam arī nepieciešams rast finansējumu drošai elektrības apgādei meliorācijas sūkņu stacijās, lai vētru un plūdu gadījumos nodrošinātu drošu hidroloģisko režīmu.
Savukārt sadarbībā ar pašvaldību civilās aizsardzības speciālistiem tika identificēti jautājumi, kuri iespējami īsākā laikā ir risināmi - sakaru nodrošinājums krīzes situācijās, normatīvo aktu izmaiņas civilās aizsardzības komisiju darbības organizācijai un sadarbībai ar citām iesaistītajām nozarēm, kā arī jautājumi par operatīvu piekļuvi valsts civilās aizsardzības resursiem un krājumiem, tai skaitā ārstniecības personāla piesaistei.
Jau ziņots, ka Saeimas priekšsēdētāja šodien apmeklēja plūdu skarto Jelgavas novadu un Jelgavu. Vairāk šeit.