Satversmes tiesa ir pieņēmusi izskatīšanai konstitucionālo sūdzību, kurā lūgts izvērtēt atsevišķu Operatīvās darbības likuma pantu atbilstību tiem Satversmes pantiem, kuros noteiktas katra indivīda pamattiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.
Iesniedzējs Mairis Meimanis uzskata, ka pret viņu savulaik uzsāktajā lietā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) rupji pārkāpis šīs tiesības, veicot tiesneša nesankcionētu telefona sarunu noklausīšanos, kas bijusi pamatā pret viņu taisītam notiesājošam tiesas spriedumam. Vienlaikus iesniedzējs lūdzis arī izvērtēt minēto likuma pantu atbilstību Eiropas Cilvēktiesību aizsardzības konvencijai.
Būtiskākais sūdzības aspekts, kas var skart lielu sabiedrības daļu, saistīts ar Operatīvās darbības likuma 7. panta piekto daļu, kurā ir atrunāti gadījumi, kad operatīvās darbības subjekts ir tiesīgs sākt pret personu slepenas darbības, nesaņemot tiesneša sankciju. To drīkst darīt, lai novērstu terorismu, slepkavību, bandītismu, masu nekārtības, smagu vai sevišķi smagu noziegumu. Tomēr par šīm darbībām 24 stundu laikā ir jāziņo prokuroram un 72 stundu laikā jāsaņem arī tiesneša akcepts, pretējā gadījumā darbības ir jāpārtrauc. Tieši laika aspekts un arī visai izplūdušais termins smags noziegums raisa vislielākās šaubas un bažas par to, ka šo likuma normu var izmantot ļaunprātīgi. Arī uzraudzības kārtība, kad viens prokurors izlemj gan par uzsākto darbību pamatotību, gan vēlāk sūdzību gadījumā pats arī lemj par to likumību, rada pamatu situācijai, kad personas tiesības var tikt pārkāptas.
M. Meimaņa advokāts Andrejs Elksniņš Neatkarīgajai norādīja, ka pastāv iespēja praktiski neierobežoti noklausīties jebkura cilvēka telefona sarunas, jo gadījumos, kad iepriekš minētajos termiņos šādas darbības tiek pārtrauktas, neviens pat neuzzina, ka tādas vispār ir tikušas uzsāktas. Ja šo darbību rezultātā tiek iegūta kāda informācija, nav grūti šo noklausīšanos padarīt likumīgu, ziņojot prokuroram un vēlāk tiesnesim. "Nav iespējams definēt brīdi, kad kādas nesankcionētas darbības tiek uzsāktas. Tas nozīmē, ka jebkurš izziņas veicējs var, teiksim, 12 stundas klausīties, ko vien grib, pēc tam pārtraucot šo noklausīšanos. Bet nākamajā dienā atkal var uzsākt noklausīšanos, tad atkal pārtraukt. Tas rada augsni iespējai negodīgi un pat ļaunprātīgi izmantot šādas tiesības, kaut vai, teiksim, kādu komercnoslēpumu izzināšanā," sacīja advokāts. Viņš gan atzina, ka principā šāda norma par īpašiem gadījumiem var būt, taču ir jāizstrādā tiesisks mehānisms personas interešu aizsardzībai. A. Elksniņš uzsvēra, ka vairākumā Eiropas valstu gadījumos, ja tikusi sākta personas noklausīšanās, kas vēlāk pārtraukta, par šādiem gadījumiem personai pēc tam tiek paziņots, lai tai būtu iespējas apstrīdēt šo lēmumu vai kā citādi pārliecināties, ka personas tiesības nav pārkāptas. Latvijā tādu iespēju nav, tāpēc arī tapusi sūdzība Satversmes tiesai. "Šim procesam kvalitatīvi jaunā līmenī vajadzētu uzsākt Operatīvās darbības likuma izvērtēšanu vispār," piebilda advokāts.
Tiesa pieaicinājusi procesā kā dalībniekus gan Saeimu, gan Tieslietu ministriju, gan Augstāko tiesu, gan KNAB un tiesībsargu. Vairākums no šīm institūcijām gan uzskata, ka apstrīdētie Operatīvās darbības likuma panti atbilst Satversmei. Tomēr vienlaikus norādīts uz nepieciešamību veikt izmaiņas likumdošanā, kas paredzētu lielāku izziņas veicēja atbildību, nodrošinot tiesas kontroli arī gadījumos, kad pret personu vērstās darbības tiek pārtrauktas. Noteiktu viedokli paudis tiesībsargs Romāns Apsītis: "Tiesneša akcepta saņemšana ir obligāta neatkarīgi no tā, kad operatīvās darbības pasākumi tiek pabeigti, jo tiesu kontrole sniedz labākās neatkarības, objektivitātes un pienācīgas procedūras garantijas gadījumos, kad valsts institūciju vara tiek īstenota slepeni." Vienīgi KNAB sniegtajā atbildē, ko parakstījusi biroja priekšnieka vietniece Juta Strīķe, strikti norādīts, ka, pabeidzot operatīvās darbības pirms 72 stundu termiņa iestāšanās, tiesneša akcepts nav jāsaņem. Interesanti, ka KNAB priekšnieks Normunds Vilnītis sarunā ar Neatkarīgo pauda nedaudz citu viedokli, atzīstot, ka tiesneša akcepta saņemšana tomēr būtu nepieciešama. Iespējams, ka šī pretruna atrisināsies, ja Satversmes tiesa izlems šo lietu skatīt mutvārdu procesā, jo tad būs iespēja atkārtoti uzklausīt un izanalizēt visu pieaicināto amatpersonu viedokļus un patiesos secinājumus.