Valdība piešķir 300 000 eiro Jēkaba katedrāles torņa restaurēšanai

© Ģirts Ozoliņš/F64

Valdība atbalstījusi 300 000 eiro piešķiršanu Rīgas Svētā Jēkaba Romas katoļu baznīcas katedrāles torņa saglabāšanai un restaurēšanai.

Minētais finansējums piešķirts no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Kultūras ministrija (KM) un Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde izvērtējusi iespējas segt Jēkaba katedrāles torņa seguma un konstrukciju restaurācijas darbus 2019.gadā apstiprinātā budžeta ietvaros, tomēr secinājusi, ka KM nav brīvu līdzekļu avārijas darbu segšanai, kā arī nav iespēju atrast nepieciešamo finansējumu citās budžeta programmās.

Jēkaba katedrāle ar ēku kompleksu ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, skaidroja ministrijā.

Kopš 2017.gada katedrālē notiek restaurācijas darbi. 2017.gadā uzsākta fasāžu atjaunošana, 2018.gadā turpināta jomu jumtu un cokola restaurācija, kā arī arheoloģiskā izpēte.

Kopējais valsts budžeta finansējums šiem darbiem bija 1 865 401 eiro, bet pašvaldības finansējums - 600 000 eiro.

2019.gadā darbu turpināšana paredz veikt torņa jumta konstrukciju un seguma atjaunošanu. Sv.Jēkaba katedrāles torņa skārda segums un konstrukcijas ir avārijas stāvoklī, norādīja KM.

2016.gadā par valsts budžeta finansējumu veikta avārijas stāvokļa novēršana, tomēr bojājumi turpina attīstīties - ir deformēti skārda plākšņu latojumi, skārds zaudējis fizikālās īpašības, izveidojušās plaisas, kā rezultātā radušies draudi tam atdalīties no torņa.

Torņa iekšpusē esošās konstrukcijas ir ne tikai nolietojušās, bet arī trupes un kaitēkļu bojātas, kā rezultātā tās nenodrošina nepieciešamo slodzes noturību.

Arhitektoniskās izpētes grupas SIA "AIG" izstrādātais projekts darbu 3.kārtā paredz dievnama torņa saglabāšanu un restaurēšanu - torņa koka konstrukciju remontu, skārda restaurāciju un nomaiņu. Minētos darbus līdz 2019.gada beigām paredzējis veikt būvuzņēmējs AS "Būvuzņēmums Restaurators".

Lai saglabātu kultūras mantojuma objektu un restaurētu avārijas stāvoklī esošo Jēkaba katedrāles torni, 300 000 eiro piešķiršanu KM atbalstīja arī Finanšu ministrija.

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.