KNAB gada laikā par interešu konfliktiem uzliek naudas sodus 24 300 eiro apmērā

© F64

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pagājušā gadā par interešu konfliktiem 251 amatpersonai piemēroja naudas sodus kopumā 24 300 eiro apmērā

Savukārt 39 valsts amatpersonām saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu izteikti mutvārdu aizrādījumi.

Par Interešu konflikta likumā valsts amatpersonām noteikto ierobežojumu neievērošanu uzsāktas 212 lietvedības administratīvo pārkāpumu lietās un pieņemti 58 lēmumi par atteikšanos uzsākt lietvedību.

Pārskata periodā visvairāk lēmumu par Interešu konflikta likumā noteikto ierobežojumu pārkāpumiem bija saistīti ar rīcību ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu, kas veidoja vairāk nekā pusi no lēmumiem. Minētais ir izskaidrojams ar to, ka vairums no sodītajām amatpersonām bija pašvaldību domju deputāti, kuri kolektīvi balsoja par tādiem jautājumiem kā izdevumu apstiprināšana budžetā attiecībā uz pašvaldības laikraksta izdošanu krievu valodā, piešķirot pašvaldības finanšu līdzekļus normatīvajos aktos neparedzētiem mērķiem, kā arī par deputātu atalgojuma noteikšanu, kas pārsniedz normatīvajos aktos noteikto.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī pērn vieni no biežāk konstatētajiem valsts amatpersonu pārkāpumiem bija saistīti ar valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumu pārkāpumiem. Tāpat pieaudzis to Valsts ieņēmumu dienesta un Valsts policijas amatpersonu skaits, kuras dienesta pienākumu pildīšanai pieejamo informāciju ir izmantojušas personīgajās interesēs.

Gadījumos, kad persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir guvusi ienākumus vai mantiskus labumus, un tas ir radījis mantisku kaitējumu valsts pārvaldei, tad birojs pieņem lēmumu par līdzekļu, kas gūti, pārkāpjot Interešu konflikta likumā noteiktos ierobežojumus, atlīdzināšanu valstij. Pērn KNAB ir pieņēmis sešus lēmumus, lūdzot atlīdzināt valstij nodarītos zaudējumus par kopējo summu 148 442 eiro.

Latvijā

Patlaban Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās birojam aktīvā lietvedībā ir 74 Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) lietas, otrdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē deputātus informēja Latvijas pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Elīna Luīze Vītola.

Svarīgākais