Prokurors Ilsteris iekrīt paša slazdos

Dienu pirms Līgo svētkiem tā dēvētajā Lemberga prāvā risinājās karstas debates par pieteikto noraidījumu prokuroram Jānim Ilsterim, kurš, izrādās, ir akciju sabiedrības Ventspils nafta (VN) akcionārs un tādējādi – atbilstīgi pašu prokuroru loģikai – vēl arī patiesā labuma guvējs 131 ar šo uzņēmumu saistītā kompānijā.

Kā zināms, noraidījumu J. Ilsterim pieteica uzņēmēja Anša Sormuļa advokāte Sandra Sleja, pamatojot to ar prokurora atrašanos interešu konfliktā. Prokuroram J. Ilsterim ilgstoši pieder VN akcijas, savukārt A. Sormulis ilgstoši bijis VN padomes loceklis. Tādējādi, atbilstīgi likumam, šajā situācijā var saskatīt interešu konfliktu, jo nevar izslēgt situāciju, kad, virzot apsūdzību pret sev piederoša uzņēmuma padomes locekli, prokurors varētu būt vēlējies panākt sev vēlamu saimniecisku rezultātu.

Kriminālprocesa likuma 50. panta pirmā daļā teikts, ka kriminālprocesa reģistrā reģistrējamā persona, kāda šajā gadījumā ir J. Ilsteris, nedrīkst uzņemties pilnvaras veikt kriminālprocesu, "ja tās personiskās intereses gan tieši, gan netieši nesakrīt ar kriminālprocesa mērķi, vai pastāv apstākļi, kas kriminālprocesā iesaistītajai personai pamatoti dod iemeslu pieļaut šādu ieinteresētību". Tāpat likumā noteikts, ka interešu konfliktā esošām personām pašām jāatsakās no kriminālprocesa veikšanas.

Procesa dalībnieki, analizējot šo interešu konflikta situāciju, izmantoja pašas apsūdzības loģiku. Piemēram, prokurori plaši lieto terminu "patiesā labuma guvēja tiesības". Lai arī viņi šo terminu atteicās tiesai skaidrot, no apsūdzības būtības izriet, ka prokurori "patiesā labuma guvēja tiesības" un "īpašuma tiesības" saprot kā sinonīmus.

Pēc šādas loģikas, iztirzājot situāciju, kurā nonācis prokurors, A. Lembergs atklāja, ka J. Ilstera deklarācijā norādītās 77 VN akcijas ir tikai maza aisberga maliņa no patiesajiem prokurora īpašumiem, kuri, izrādās, viņa deklarācijā nemaz nav uzrādīti. Pēc A. Lemberga teiktā, prokuroram pieder patiesā labuma gūšanas tiesības, kas tātad, pēc prokurora loģikas, ir arī īpašuma tiesības, vēl 131 ar VN saistītā uzņēmumā, piemēram, SIA Ventspils Nafta terminālis, a/s Latvijas kuģniecība, 17 kuģniecības kompānijās, kas reģistrētas Maršalu salās, Libērijā un Bermudu salās, SIA Ventspils biznesa centrs, SIA Pārventas sporta centrs, SIA Lejas tiezumi, SIA Lasco Hausing service, SIA Lasco nekustamie īpašumi, SIA Rīgas līcis, a/s Preses nams, SIA Ostas serviss, SIA Karavella u.c.

"Prokurora Ilstera saimnieciskā darbība jāvērtē caur 131 kompānijas prizmu, jo viņš ir akcionārs Ventspils naftā – tāda ir arī prokurora pieeja man celtajā apsūdzībā," skaidroja A. Lembergs. Pēc šādas loģikas, kalkulējot nodarītos zaudējumus, prokurori esot saskaitījuši 134 miljonus ASV dolāru. Gadījumā, ja tiesa apsūdzību atzītu par pierādītu un minēto summu izdotos atgūt, daļa no tās pienāktos arī J. Ilsterim. A. Lembergs ironizēja, ka, pēc prokurora loģikas, var teikt, ka J. Ilsteris un A. Lembergs ir biznesa partneri. Ventspils mērs uzsvēra, ka prokuratūrā nevarēja nezināt, ka kolēģis ir VN īpašnieks. Gluži otrādi – prokuratūra, to zinot, speciāli norīkoja J. Ilsteri uz konkrēto krimināllietu, lai, šai krimināllietai nonākot Augstākajā tiesā, varētu panākt tās nosūtīšanu atkārtotai izskatīšanai pirmās instances tiesai, kas faktiski nozīmētu šis krimināllietas bezgalīgu tiesāšanu.

A. Lembergs neslēpa, ka arī no viņa puses var sekot noraidījums prokuroram gadījumā, ja S. Slejas lūgums netiks apmierināts.

Jāatgādina, ka starp šā tiesas procesa dalībniekiem ir Ventspils futbola kluba prezidents Jurijs Bespalovs. Pēc apsūdzības loģikas, arī J. Ilsteris ir šā futbola kluba pastarpināts īpašnieks.

Pats prokurors taisnojās, ka, lai arī viņš savulaik tiešām nopircis deklarācijā uzrādītās 77 VN akcijas, viņš ne reizi neesot apmeklējis akcionāru sapulces un no akcijām neesot guvis nekādu labumu. Viņš neesot pieņēmis nevienu lēmumu kā VN īpašnieks. Advokātes pieteikums esot nepamatots, jo šajā gadījumā, pēc J. Ilstera domām, neesot interešu konflikta situācijas likuma Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā izpratnē.

Tiesa savu lēmumu solīja pasludināt 30. jūnijā.

Svarīgākais