Latvijā varētu attīstīt īpašas apmācības militāru ievainojumu ārstēšanai
Latvijā varētu attīstīt ķirurģijā speciālu jomu, kurā apmācītu strādāt ar militāriem ievainojumiem,sacīja veselības ministre Anda Čakša (ZZS).
Viņa skaidroja, ka kara apstākļos notiekošā ārstniecība ļoti atšķiras no civilās medicīnas, līdz ar to nepieciešamas specifiskas zināšanas, kuras arī Latvijā būtu nepieciešams nodrošināt.
Pēc Čakšas paustā, pie Rīgas Stradiņa universitātes un, iespējams, Latvijas Universitātes varētu attīstīt īpašas apmācības militāru ievainojumu ārstēšanai. Šo prasmju apguvi varētu iestrādāt politraumu aprūpes programmā, uzskata ministre.
Mediķiem ir zināšanas politraumu ārstēšanā, tāpat ir atsevišķi cilvēki, kuri šīs prasmes apguvuši ārzemēs vai piedzīvojuši Afganistānas periodu.
Viņa sacīja, ka patlaban Latvijā lielos vilcienos nav cilvēku, kuri spētu ārstēt militārus ievainojumus. Mediķiem ir zināšanas politraumu ārstēšanā, tāpat ir atsevišķi cilvēki, kuri šīs prasmes apguvuši ārzemēs vai piedzīvojuši Afganistānas periodu. Vienlaikus jaunu mediķu ar prasmēm apkopt militārus ievainojumus pagaidām Latvijā nav, atzina Čakša.
Jau ziņots, ka Aizsardzības ministrija (AM) vēlas uzlabot ārstu zināšanas par militāru ievainojumu ārstēšanu.
Intervijā Latvijas Radio AM valsts sekretārs Jānis Garisons norādīja, ka AM ir secinājusi, ka vairumam ārstu trūkst zināšanu, kā apkopt šaujamieroču un sprāgstvielu kara laikā radītās traumas, tāpēc ar Veselības ministriju tiek veiktas sarunas par iespējamiem risinājumiem. Piemēram, tiek apsvērta iespēja veidot militāro katedru Rīgas Stradiņa universitātē, kur ārsti varētu iegūt pamatzināšanas šajā jomā, tomēr konkrētus risinājumus un termiņus pašlaik nosaukt nevarot.
Garisons uzsvēra, ka Latvijas apdraudējuma līmenis kopš 2014.gada nav mainījies, tomēr AM ir izstrādājusi ziņojumu par visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanu, lai visiem taptu skaidrs, kas katram valsts apdraudējuma gadījumā ir jādara.
Pēc ierēdņa vārdiem, visaptveroša valsts aizsardzība ir nepieciešama, jo ir vajadzīga skaidrība, kā kopumā valsts iesaistās aizsardzības nodrošināšanā, lai nebūtu tā, ka tā ir tikai vienas Aizsardzības ministrijas atbildības jautājums.
Garisons piebilda, ka pētījumi liecina, ka mazāk nekā trešā daļa Latvijas iedzīvotāju ir aizdomājušies par tēmu, ko viņi darītu, ja valstī notiktu militārs iebrukums.