NRA analizē, ko nozīmē 14 mācītāju vēršanās pret arhibīskapu Jāni Vanagu

Arvien jauni skandāli uztur plašākas sabiedrības interesi par luterāņu kopienu. Pēc tam, kad mācītājs Juris Rubenis uzrakstījis atlūgumu, bet arhibīskaps Jānis Vanags to pieņēmis, 14 opozīcijā esoši mācītāji un viena evaņģēliste paziņojuši, ka baznīca tiek nozagta. Liberālais spārns apmainās nelaipnībām ar konservatīvo, un dara to ar pēc iespējas lielāku publicitāti.

Atklātajā vēstulē arhibīskapam Jānim Vanagam tiek pārmests mīlestības un pacietības trūkums: «Tā vietā, lai sludinātu Dieva mīlestību, kā to darīja Jēzus, tiek kurināts naids, meklēti ienaidnieki, kritizēti, sāpināti un tiesāti tie, kuru viedokļi nav izprotami un nepatīk.» Savukārt arhibīskaps atbildes rakstā norāda, ka «Vēstījuma autoru vidū ir tādi, kas regulāri pauž atšķirīgus uzskatus. Nevienu no viņiem baznīcas vadība nav ne represējusi, ne atņēmusi kādas privilēģijas. (..) Autoriem vajadzētu godīgi to apdomāt un varbūt atturēties spriest par citu traumām un deformācijām, iekams nav tikts skaidrībā par savu baiļu racionālo pamatojumu.»

Rubeņa un seksa dēļ

Rubenis aizgājis pēc paša vēlēšanās. Jau septiņus gadus viņš Rīgas Lutera draudzē faktiski nekalpoja. Tomēr ne jau tikai Jura Rubeņa pievēršanās kristīgajai meditācijai un viņa grāmata par seksu ir luterāņu domstarpību avots. Runa ir par Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) teoloģisko attīstību kopumā.

Arhibīskaps Vanags raksta: «Latvijas kristīgajai un arī plašākajai sabiedrībai nemaz nav tik tuva un saprotama Rietumu protestantiskā tradīcija, kura daudzas luterāņu baznīcas ir vadījusi pie viena dzimuma pāru laulāšanas, Bībeles pārrakstīšanas t.s. inkluzīvajā valodā un likusi ievērojamiem teologiem apšaubīt un pat atmest kristietības pamata patiesības par Kristus dzimšanu, vietniecisko upuri un augšāmcelšanos.»

Sieviešu ordinācijas jautājums šai publiskajā diskusijā nav pieminēts, taču arī tas ir būtisks šķelšanās iemesls un cēlonis, kādēļ drīz jau 30 gadus pēc valsts neatkarības atgūšanas ārzemju latviešu diasporas luterāņiem ir sava atsevišķa baznīca - «Latvijas Evaņģēliski Luteriskā Baznīca Ārpus Latvijas», un patvērumu tā sniedz liberāli domājošajiem luterāņiem arī tepat Latvijā.

Kam baznīca nozagta?

Jaunākā skandāla kontekstā arhibīskapu tomēr visvairāk nokaitinājis viņam veltītais opozicionāru pārmetums baznīcas nozagšanā. «Mēs aicinām apzināties šo situāciju. Baznīca tiek nozagta. Tā pamazām, bet apzināti un mērķtiecīgi tiek novirzīta no savas teoloģiskās tradīcijas, kurā tā veidojās 20. gadsimta 20. gados, izdzīvoja padomju režīma apstākļos un iekļāvās tautas Atmodā. Tā pamazām, apkārtējai sabiedrībai pat nemanot, tiek novirzīta no Rietumu protestantiskajai kristietībai tik tuvās un saprotamās tradīcijas, kas pārstāv skata plašumu, teoloģisku daudzveidību, atbildīgu akadēmisko brīvību.» Arhibīskaps uz to atbild šādi:

«Visuzmanīgāk jāattiecas pret apgalvojumu, ka LELB teoloģiskā virzība ir atzīstama par baznīcas nozagšanu. Vēstījums vedina vilkt paralēles ar pašlaik aktuālo jēdzienu «valsts nozagšana». Valsts nozagšana ir parādība, kad atsevišķas privātpersonas lieto slepenus un nelikumīgus ietekmēšanas līdzekļus, lai piedabūtu likumdevējus un izpildvaru pieņemt lēmumus valsts nozadzēju interesēs. Vēstījums faktiski apgalvo, ka arī LELB teoloģiskā attīstība ir notikusi, lietojot slepenus, nelikumīgus un koruptīvus līdzekļus. Ja tie, kas to saka, grib saglabāt kādu integritāti, viņiem ir jāsniedz pierādījumi. Kādi baznīcas mācības jautājumi ir izlemti slepeni un nelikumīgi? Kurš uzpirka iecirkņu sapulces, mācītāju konferences un sinodes, kuras to nolēma?»

Saruna būs. Vēlāk

Atklātajā vēstulē opozicionāri aicina 12. martā nākt kopā uz diskusiju visus, kuri apzinās fundamentālo problēmu baznīcas iekšienē. Vai atsaukties šim aicinājumam, vakar tika spriests arī LELB vadības sanāksmē. Bīskapi izsprieda atsaukties, taču ne tagad. Jo tagad, kā skaidro baznīcas sabiedrisko attiecību pārstāvis Kaspars Upītis, «kristīgi cilvēki gavē, un gavēņa laikā nav kristīgi nodarboties ar to, ar ko nodarbojas viena draudze Pārdaugavā». Bet pēc Lieldienām sapulce gan tiks organizēta, visi varēs izrunāties, un sodīts par savu viedokli neviens netikšot.

Vai šim konfliktam būs arī kādas tālākas sekas? Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes dekāne profesore Dace Balode ir piesardzīga prognozēs, taču, pēc viņas domām, godīga diskusija par sliktu luterāņu baznīcai nevar nākt. Jo īpaši tādēļ, ka pēdējos gados tā ir kļuvusi arvien konservatīvāka. Vara un īpašumu pārvalde tiek centralizēta vienās rokās. Viedokļu daudzveidība netiek veicināta.

Tiesa gan, baznīcas konservatīvais spārns, kas šādu politiku atbalsta, ir krietni lielāks par liberālo. Un mazākuma vēlmes arī demokrātijā paliek mazākumā.