Bezdarbam jāsāk samazināties šā gada trešajā ceturksnī, taču vairāku ekonomikas nozaru aktivizēšanās šogad bijusi pārsteidzoši strauja, kas ļauj vismaz cerēt uz nelielu bezdarba samazināšanos jau otrajā ceturksnī, biznesa portālam "Nozare.lv" pieļāva "DnB Nord bankas" analītiķis Pēteris Strautiņš.
Kā ziņots, šā gada aprīļa beigās reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā bija 16,7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita, kas ir par 0,6 procentpunktiem mazāk nekā šā gada martā.
Viņš norāda, ka jau pirmajā ceturksnī gandrīz pārstājis augt to cilvēku skaits, kuri atlaisti štatu samazināšanas dēļ. "Reģistrētā bezdarba kritums aprīlī neko nepierāda, var pieļaut, ka cilvēki pēc pabalsta saņemšanas termiņa beigām pārstāj reģistrēties, taču darbā iekārtoto skaita pieaugums ir ļoti straujš," secinājis analītiķis.
Tomēr darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vidū, kas tiek uzskatīts par visticamāko bezdarba līmeņa mērījumu, šā gada pirmajā ceturksnī vēl pieauga, pārsniedzot psiholoģiski nozīmīgo 20% robežu, bet pieauguma temps ir bijis lēnāks par prognozēto.
Strautiņš norāda, ka gada pirmajos mēnešos dramatiski audzis to cilvēku skaits, kuri zaudējuši cerības atrast darbu, no 44 200 līdz 61 000 tagad un viņu skaits ir piecas reizes lielāks nekā 2007.gada beigās.
"Diemžēl nevar droši prognozēt, ka līdz ar vispārējās ekonomiskās situācijas uzlabošanos viņu skaits sāks samazināties, pat sākot sarukt bezdarba līmenim, kā arī vēl kādu laiku kļūs vairāk to cilvēku, kuri bez darba ir ilgstoši," uzskata eksperts.
Ceturkšņa laikā par 75% pieaudzis arī to cilvēku skaits, kas bez darba ir ļoti ilgu laiku - vairāk nekā trīs gadus. Taču viņu skaits joprojām ir tālu zem iepriekšējās desmitgades sākumā novērotā līmeņa, sacīja Strautiņš, piebilstot, ka vienlaikus kopš 2007.gada pavasara ir piecas reizes samazinājies to cilvēku skaits, kuriem nav vēlēšanās un nepieciešamības strādāt. "Interesanti, ka dīkdieņu skaita kulminācija precīzi sakrita ar augstāko punktu nekustamo īpašumu tirgū," paralēles velk analītiķis.
"Nozare.lv" jau ziņoja, ka šā gada pirmajā ceturksnī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits, salīdzinot ar attiecīgo periodu gadu iepriekš, ir samazinājies par 5,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.
Ekonomiski aktīvos iedzīvotājus jeb darbaspēku veido nodarbinātās personas un personas, kuras aktīvi meklē darbu 15 līdz 74 gadu vecumā. Gandrīz divas trešdaļas jeb 65% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija ekonomiski aktīvi - vīriešu vidū šis rādītājs bija 69,5%, bet sieviešu - 61%.
Kopumā valstī bija nodarbināti 916 700 cilvēku jeb 51,7% no iedzīvotāju kopskaita vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Tikai 4,9% no tiem dažādu iemeslu, piemēram, atvaļinājuma, slimības, bērna kopšanas atvaļinājuma, mācību, dēļ nestrādāja.
Apsekojuma rezultāti liecina, ka šā gada pirmajā ceturksnī Latvijā bija 235 400 darba meklētāju jeb 20,4% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (nodarbinātajiem un darba meklētājiem).
91 100 jeb 38,7% no darba meklētāju kopskaita bija ilgstošie darba meklētāji. To skaits, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, palielinājies nedaudz vairāk nekā divas reizes - par 49 300.
Bez nodarbinātajiem un darba meklētājiem ir daļa iedzīvotāju, kas netiek uzskatīti par darbaspēku - tie ir ekonomiski neaktīvi. Šā gada pirmajos trīs mēnešos ekonomiski neaktīvi bija 620 800 cilvēku, un, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, to skaits ir palielinājies par 8,7%.
Īpaša uzmanība šajā grupā jāpievērš personām, kuras ir potenciālie darba meklētāji, bet ir zaudējušas cerības atrast darbu vai arī nezina, kur un kā to meklēt. Apsekojuma rezultāti liecina, ka pārskata ceturksnī valstī tādu cilvēku, kuri ir zaudējuši cerības atrast darbu, bija 60 500 jeb 9,7% no ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaita. Salīdzinot ar 2009.gada pirmo ceturksni, cilvēku skaits, kas zaudējuši cerības atrast darbu, ir palielinājies divas reizes - par 31 400.
Centrālā statistikas pārvalde nejaušās izlases rezultātā atlasīja 6000 mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7600 cilvēku vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Līdz ar to iegūtie rezultāti par situāciju darba tirgū un iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti aptver šo vecuma grupu.
Apsekojuma datu vispārināšanai tiek izmantots iedzīvotāju skaits (15-74 gadu vecumā) 2010.gada sākumā.