Veselīgas vistas bez antibiotikām
Pasaulē tiekšanās produktīvos dzīvniekus audzēt bez antibiotikām nav jaunums, bet Latvijā gan. Pastiprinot biodrošību, uzlabojot putnu labturību un kvalitātes vadību, vadošais putnu gaļas ražotājs Latvijā – AS Putnu fabrika Ķekava – spēj piedāvāt produkciju, kas ir audzēta pilnībā bez antibiotikām.
Antibiotiku izmantošana produktīvo dzīvnieku ārstēšanā nav aizliegta, ja vien tiek ievēroti noteikti nosacījumi un ražotājs spēj nodrošināt, lai antibiotiku atliekvielu daudzums pārtikas produktā nepārsniegtu noteiktu līmeni. Iegādājoties veikalā pienu, gaļu, olas vai citas dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktus, pircējs var būt drošs, ka šis līmenis nav pārsniegts, taču tas nenozīmē, ka dzīvnieks savas dzīves laikā nav saņēmis vienu vai vairākas antibiotiku devas. Tagad vismaz putnu gaļas sektorā pircējiem ir izvēles iespēja - pirkt vistas gaļu, kura iegūta pilnībā bez antibiotikām (Ķekavas produkciju ar marķējumu Audzēts bez antibiotikām), vai arī tādu, kuras sastāvā varētu būt antibiotiku atliekvielas, tiesa, likumdošanas pieļaujamos rāmjos.
INVESTĪCIJAS ATMAKSĀJAS. «Investējot kopumā vairāk nekā 3 miljonus eiro putnu labturībā, biodrošībā, iekšējo procesu izsekojamībā un kvalitātes vadībā, esam sasnieguši tādu biodrošības līmeni, kas līdz minimumam samazina putnu saslimstību, putni izaug īpaši veselīgi un bez antibiotiku lietošanas nepieciešamības,» uzsver Sauļus Petkevičs, valdes loceklis, kas atbild par putnkopības virzienu Putnu fabrikā Ķekava / F64
Kanēlis un eikalipts
Lai nodrošinātu iespēju izaudzēt cāļus tā, lai visā dzīves laikā tiem ne reizi nevajadzētu dot antibiotikas, svarīgākais ir parūpēties, lai tie nesaslimtu, Neatkarīgajai uzsver Sauļus Petkevičs, valdes loceklis, kas atbild par putnkopības virzienu Ķekavā.
«Līdzīgi kā cilvēkiem, arī putniem veselības stāvokli lielā mērā nosaka tas, kā strādā to gremošanas sistēma. Tāpēc pirmām kārtām sākām ar barības izvērtēšanu. Atteicāmies no dzīvnieku taukiem, zivju miltiem un citām sastāvdaļām, ko parasti izmanto putnu kombinētas barības veidošanā, bet kas arī mēdz radīt gremošanas problēmas putniem. Tagad vistas tiek barotas ar pilnvērtīgu un uzturvielām bagātu barību, ko piegādā vietējā reģiona lopbarības ražotāji un zemnieki - pašmāju kvieši, tuvākā reģionā izaudzēta kukurūza, rapšu vai saulespuķu eļļa. Lai uzlabotu putnu gremošanu, barībai pievienojam pienskābās baktērijas, piparmētru un eikalipta ekstraktu, kā arī kanēli. Šāda barība, protams, izmaksā dārgāk, taču putni slimo mazāk. Un nekādu hormonu. Tas ir mīts, ka vistu audzēšanā tiek izmantoti hormoni. Latvijā vistu audzēšanu regulē stingra ES likumdošana, kas jau vairākus desmitus gadu aizliedz jebkādu augšanas stimulatoru un hormonu lietošanu,» stāsta S. Petkevičs.
Ne mazāk svarīga ir arī putnu labturība, proti, putnu dzīvošanas apstākļi, un jo tie ir labāki, jo veselīgāka vista. Ķekavas vistas nedzīvo būros, bet gan pārvietojas brīvi pa visu kūti, mielojoties pie barības traukiem vai dzerot ūdeni, kad vien tām tīk. Putnu skaits kūtīs ir mazāks nekā tajās drīkstētu turēt. Lai izpildītu ES prasības, uz vienu kvadrātmetru nedrīkst turēt putnus, kuru kopsvars pārsniedz 39 kilogramus, tas ir aptuveni 20 vistu. Ķekavā uz vienu kvadrātmetru mīt vidēji 16 putnu ar vidējo kopsvaru 36 kilogrami - tātad tiem ir vairāk brīvas telpas pastaigām.
Lai uzlabotu mikroklimatu, kūtīs ierīkota moderna vēdināšanas sistēma, bet pakaišu vietā tiek izmantotas skuju koku zāģu skaidas, kam arī ir antibakteriāls efekts. Uzņēmums kopā ar Lauksaimniecības universitātes speciālistiem pēta iespēju bagātināt pakaišus ar skuju koku ēterisko eļļu.
Ķekava ik gadu iegulda lielus līdzekļus biodrošības pasākumu nepārtrauktai pilnveidošanai, tajā skaitā specializētu higiēnas procedūru ieviešanai un pilnveidošanai, mūsdienu putnu mītņu dezinfekcijas aprīkojuma iegādei un speciālo aizsargtērpu iegādei darbiniekiem. Ķekavā atbildīga attieksme pret uzņēmumā audzējamo putnu veselību nodrošina putniem īpaši labvēlīgu augšanas vidi. Šādi apstākļi savukārt veicinājuši to, ka vistu audzēšanā nav nepieciešams izmantot antibiotikas, jo vistas gluži vienkārši neslimo, tādēļ tās nav jāārstē.
S. Petkevičs rāda Eiropas Komisijas apkopoto informāciju par antibiotiku izmantošanu lauksaimniecības dzīvniekiem. Tā liecina, ka Kiprā un Polijā vidēji uz vienu dzīvnieku populācijas vienību tiek lietoti 150 mg antibiotiku, Zviedrijā - 12 mg, Norvēģijā 7 mg, Islandē - 3 mg. Latvijā 2012. gadā vidējais patēriņš bija 37 mg.
Vairākus gadus Ķekava arī savā uzņēmumā veic gaļai audzējamiem putniem patērēto antibiotiku uzskaites datu apkopojumu, no kā izriet, ka 2013. gadā uz vienu populācijas vienību bija 32 mg, pēc gada - 25 mg, vēl pēc gada - 17 mg un 2016. gadā - jau vidēji 4 mg.
«Viens no mūsu mērķa tirgiem un paraugiem ir Skandināvija, kur ir visaugstākās pārtikas kvalitātes prasības un vienlaikus - visniecīgākais antibiotiku patēriņš visā Eiropas Savienībā. Varam lepoties, ka šobrīd esam vienā vai pat augstākā līmenī par tādiem līderiem kā Norvēģija, Islande un Zviedrija,» ne bez lepnuma par sasniegto teic S. Petkevičs.
Antibiotiku spožums un posts
Antibiotiku atklāšana pagājušā gadsimta sākumā radīja īstu apvērsumu. Tās uzskatīja par superzālēm, jo tās ļāva ārstēt infekciju izraisītās slimības, pret kurām agrāk medicīna bija teju bezspēcīga. Arī mūsdienās bez antibiotikām neiztikt. Tās tiek izmantotas gan medicīnā, gan arī veterinārijā. Taču vienlaikus pārmērīgas un nepārdomātas antibiotiku lietošanas dēļ attīstās antimikrobiālā rezistence - mikroorganismu noturīgums jeb rezistence pret antibiotikām, kas būtiski apgrūtina cīņu ar infekcijas slimībām gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem. Tā dēļ infekcijas slimības arvien sliktāk pakļaujas ārstēšanai, tādēļ paildzinās slimošanas laiks un pieaug cilvēku un dzīvnieku mirstība no infekcijas slimībām.
«Visā pasaulē pieaug bažas par antibiotiku izmantošanas negatīvo ietekmi ne vien uz cilvēka organisma veselību, bet arī uz apkārtējo vidi kopumā. Antibiotiku izmantošanas rezultātā mikroorganismi kļūst izturīgi pret tām, tādējādi zāles zaudē savu ārstniecisko ietekmi brīžos, kad tas nepieciešams. Eiropas Komisija izpētījusi, ka šobrīd pret antibiotikām rezistentas baktērijas ik gadu izraisa aptuveni 700 000 cilvēku nāvi un, ja nekas netiks darīts lietas labā, šis skaitlis līdz 2050. gadam draud izaugt līdz pat 10 miljoniem,» skaidro S. Petkevičs.
Lai mazinātu antibiotiku bezatbildīgas izmantošanas negatīvo ietekmi, Eiropas Savienībā, tajā skaitā Latvijā, ir spēkā likumdošana, kas nosaka - veterinārārsts zāles ar antibakteriālo iedarbību drīkst izmantot, bet tikai gadījumos, ja dzīvnieks saslimst. Ja dzīvnieks, tajā skaitā arī putns, ir saslimis, to nav aizliegts ārstēt ar antibiotikām, arī bioloģiskajās saimniecībās. Ikvienām antibakteriālajām zālēm ar likumu ir noteiks savs izvadīšanas periods no dzīvnieka organisma, un šajā laikā no ārstēta dzīvnieka ir aizliegts iegūt produktus cilvēku patēriņam. Šo prasību izpildi kontrolē Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), bet pašu antibakteriālo zāļu izvadīšanas laiku nosaka un regulē vienots ES regulējums.
Taču, domājot par veselīgu un drošu pārtiku, pasaulē aizvien vairāk lopkopju un gaļas ražotāju samazina vai tiecas pilnībā atteikties no antibiotiku izmantošanas nepieciešamības. Un viens no šādiem uzņēmumiem ir arī Ķekava.
Saskaņojums līdz Briselei
Atļauju marķēt produkciju ar zīmi Audzēts bez antibiotikām ražotājs var saņemt tikai tādā gadījumā, ja tas ir izstrādājis un ieviesis stingras veterināro zāļu uzskaites procedūras, nodrošinājis ārkārtīgi precīzu saražotās putnu gaļas izsekojamību un ir sniedzis pierādījumus kontrolējošām institūcijām, ka attiecīgais marķējums atbilst tā nosaukumam. Ķekava šobrīd ir vienīgais lielražotājs Baltijā, kas ir saņēmis šādu atļauju. Ķekava atklāj, ka dokumentu kārtošana, analīžu veikšana un pārbaudes ilgušas pusotru gadu, jo saskaņojums bijis jāveic ne tikai Latvija, bet arī Briselē.
«Lai saņemtu PVD atļauju izvietot marķējumu Audzēts bez antibiotikām, esam gājuši garu ceļu: izstrādājuši un ieviesusi stingras veterināro zāļu uzskaites procedūras, nodrošinājuši rūpīgu saražotās putnu gaļas izsekojamību un regulāri snieguši pierādījumus PVD, ka marķējums Audzēts bez antibiotikām atbilst tā nosaukumam,» Neatkarīgajai teic Ķekavas galvenā veterinārārste Tatjana Lisakovska.
Kontrolējošās institūcijas regulāri turpinās pārbaudīt, vai produkcija atbilst marķējumam. «Lai garantētu kvalitāti un to, ka tiešām produkcijas iegūšanā netiek izmantotas antibiotikas, pie mums regulāras kvalitātes pārbaudes veic gan PVD speciālisti, gan arī mēs paši nosūtām produkcijas paraugus uz neatkarīgām laboratorijām. Turklāt ar parastiem testiem, ko izmanto antibiotiku atlieku noteikšanai PVD oficiālajās pārbaudēs, nevar noteikt, vai produkcijas iegūšanā ir vai nav izmantotas antibiotikas. Tam ir vajadzīgas vismaz 10 reižu jutīgākas metodes. Tāpēc apgalvot, ka visa Latvijā nopērkamā vistas gaļas produkcija varētu atbilst marķējumam Audzēts bez antibiotikām, jo tajā nav konstatēts palielināts antibiotiku atliekvielu daudzums, ir nekorekti,» uzsver T. Lisakovska. Oficiālas antibiotiku atlieku kontroles programmas mērķis ir pierādīt to, ka antibiotiku atlieku līmenis pārtikas produktos nepārsniedz ES likumdošanā atļautos daudzumus, nevis pierādīt to, ka antibiotiku atlieku produktos nav nemaz.
Norāde Audzēts bez antibiotikām ir papildu marķējums, kas norāda uz paaugstinātas kvalitātes produktu, jo attiecīgajam produktam ražotājs ir noteicis augstākas prasības, nekā to pieprasa likumdošana, un ražotājs to garantē. Šo prasību izpildes kontrolei ražotājs izmanto īpaši jutīgu antibiotiku noteikšanas metodi. Šīs metodes mērķis ir atklāt cilvēkiem bīstamas vielas maksimāli zemās koncentrācijās, jo šo vielu produktā nedrīkst būt vispār.
Droša produkcija
Iegādājoties Ķekavas produkciju, kuras marķējumā ir norāde Audzēts bez antibiotikām, pircējs var būt pārliecināts, ka tā ir iegūta no vistām, kurām dzīves laikā antibiotikas nav dotas ne reizi.
2016. gadā 86% no visas 1,4 miljonu lielās vistu saimes Ķekavā izauga veselas, bez antibiotiku izmantošanas. 2017. gadā ir līdzīga tendence. Ir jāņem vērā tas, ka jebkura ražotāja gaļa, uz kuras marķējuma nav šīs norādes, var būt iegūta no ārstētā dzīvnieka un attiecīga dzīvnieka gaļā var atrasties antibiotiku atliekas ar likumu atļautajās robežās.
«Ķekavas īpaši drošā un labvēlīgā vide, kā arī atbildīgs, augsti kvalificēts personāls ir galvenais faktors, kas nodrošina putniem teicamu veselības stāvokli visā augšanas periodā līdz gaļas pārstrādei un tās nonākšanai veikalu plauktos. Tomēr vienlīdz svarīgi ir uzsvērt, ka gaļa ir droša arī tad, ja dzīves laikā dzīvniekam gadījies saslimt un veterinārārsts tā ārstēšanai izmantojis zāles. Pirmkārt, vistu veselībai ik dienu seko līdzi Pārtikas un veterinārā dienesta speciālisti un tiek veiktas regulāras pārbaudes gan vietējās laboratorijās, gan neatkarīgās laboratorijās ārvalstīs, jo mūsu putnu veselība mums ir vienlīdz svarīga kā cilvēku veselība. Otrkārt, ja putnam ir gadījies saslimt, tad ārstēšanas nolūkos ir atļauts lietot tikai un vienīgi Eiropas Savienībā ražotas un Latvijā reģistrētas antibakteriālas veterinārās zāles, kuras nozīmē sertificēts veterinārārsts un to lietošanu uzrauga Pārtikas un veterinārais dienests. Zāļu lietošana tiek laikus pārtraukta, lai nodrošinātu zāļu atliekvielu maksimālu izvadīšanu no ārstēta putna organisma, vēl pirms gaļa nonāk pārstrādē. Ja dzīvniekam ir gadījies saslimt, mēs pieturamies pie tāda antibakteriālo zāļu lietošanas principa, kāds ir noteikts bioloģiski audzējamiem dzīvniekiem. Tātad, ja putns dzīves laikā ir bijis ārstēts, tiek nodrošināts vismaz divas reizes garāks zāļu izvadīšanas laiks, nekā ir noteikts likumdošanā. Tomēr - atkārtoju - šī gaļa nenonāk produktos ar marķējumu Audzēts bez antibiotikām,» stāsta T. Lisakovska.
Ieguvēji - visi
Lielākie ieguvēji no putnu audzēšanas bez antibiotikām, protams, ir pircēji, kuriem ir iespēja izvēlēties, kādu produkciju pirkt. Īpaši pozitīvi uz to raugās jaunās māmiņas, kurām ir svarīga bērnu veselība nākotnē. Vienlaikus antibiotiku minimizēšana ir arī ieguldījums ilgtspējīgā apkārtējā vidē.
Un arī uzņēmums šādas paaugstinātas kvalitātes produkcijas ražošanā saskata attīstības perspektīvas. «Salīdzinājumā ar pasaules putnkopības saimniecībām esam neliels uzņēmums.
Latvijā gadā iegūstam aptuveni 300 000 tonnu putnu gaļas gadā, Lietuvā - aptuveni trīs reizes vairāk, bet Polijā - divus miljonus tonnu. Līdz ar to konkurēt ar putnu gaļas ražošanas lielvalstīm ar cenu nevaram, jo ražošanas izmaksas uz vienu produkcijas kilogramu mums ir daudz augstākas. Tas, ko varam darīt, ir piedāvāt kvalitatīvāku produkciju, un to arī ar darām,» atklāj S. Petkevičs.
***
VIEDOKĻI
Ilze Plīkša, PVD Dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzraudzības daļas vadītāja vietniece:
- Audzēts bez antibiotikām ir brīvprātīgs marķējums, ko ražotājs var izmantot papildus obligātajam marķējumam gadījumos, kad ražotājs dzīvnieku (putnu) audzēšanas laikā vispār nav lietojis nekādas antibiotikas - ne ārstēšanas, ne profilakses nolūkos.
Šajā gadījumā ražotājs savas paškontroles ietvaros ir noteicis augstāku latiņu putnu audzēšanai un turēšanai. Lai nodrošinātu patiesu un pamatotu informāciju patērētājam, uzņēmumā ir izstrādāts un ieviests pasākumu komplekss putnu turēšanai, barošanai un citiem pasākumiem, tajā skaitā laboratoriskie izmeklējumi putnu gaļai ar augstāku jutīguma metodi.
Šeit jāatgādina, ka, saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likumu, pārtikas uzņēmums ir atbildīgs par pārtikas kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām. Tostarp ražotājs, protams, ir arī atbildīgs par produkta marķējuma atbilstību patiesībai - tā pienākums ir sniegt patērētājam patiesu un pamatotu informāciju pārtikas produktu marķējumā, lai patērētājs varētu veikt apzinātu izvēli un droši lietot uzturā pārtikas produktu.
Tatjana Lisakovska, Putnu fabrikas Ķekava galvenā veterinārārste:
- Pēc Eiropas Savienības likumdošanas, gaļā ir atļauta antibiotiku atlieku klātbūtne ar likumu noteiktajās robežās, un šāda gaļa ir droša uzturā. Tomēr gūt pārliecību par to, ka gaļā antibiotiku atlieku nav vispār, var tikai tad, ja uz gaļas marķējuma ir norāde, ka dzīvniekam izaudzēšanas laikā antibiotikas nav dotas. Šādu informāciju izvietot uz iepakojuma nevar kurš katrs. Ir jāizpilda ES likumdošanas prasības attiecībā uz papildu norādēm, ko sniedz ražotājs marķējumā. Marķējums Audzēts bez antibiotikām apliecina, ka produktā nav nekādu antibakteriālo zāļu pēdu un to var pierādīt ar īpaši jutīgu antibiotiku atlieku noteikšanas metodi laboratorijā.
Jānis Dūklavs, zemkopības ministrs:
- Mēs novērtējam AS Putnu fabrika Ķekava ieguldījumu un sasniegto, nodrošinot uzņēmumā gan biodrošības un labturības standartus, gan piedāvājot patērētājiem augstas kvalitātes vistas gaļu. Latvijas iedzīvotāju pieprasījums pēc kvalitatīviem vietējiem pārtikas produktiem arvien pieaug, un varam lepoties, ka tie ir atzīti un pieprasīti arī citur pasaulē. Pēdējo gadu laikā ir palielinājies gan uzņēmumu, gan arī pārtikas kvalitātes shēmās sertificēto produktu skaits, aizvien vairāk vietējās izcelsmes pārtika pieejama Latvijas tirgū. Un ieguvēji ir gan mūsu iedzīvotāji, gan pārstrādes uzņēmumi, kuri ražo produktus ar augstu pievienoto vērtību.
Ivars Svilāns, SIA Maxima Latvija Korporatīvo attiecību departamenta direktors:
- Vistas gaļu jaunajā iepakojumā ar norādi, ka tā audzēta bez antibiotikām, iedzīvotājiem piedāvājam iegādāties nedaudz vairāk par vienu mēnesi. Tās pārdošanas apjomi ir nedaudz palielinājušies, taču šobrīd grūti spriest, vai tieši šīs uzlīmes dēļ iedzīvotāji to iegādājās vairāk, vai tāpēc, ka pieraduši pie konkrētā ražotāja, vai izdevīgās cenas dēļ, kas bija konkrētajā periodā.
Maxima Latvija kā tirdzniecības uzņēmumam ir svarīgi iedzīvotājiem sniegt iespēju izvēlēties savai nepieciešamībai un maciņam atbilstošākos produktus, tāpēc cenšamies to nodrošināt.