Līdzekļu taupības nolūkos gan Rīgas domei, gan pašvaldības uzņēmumam Rīgas satiksme (RS) pamazām vien nākas ierobežot ambiciozā zemās grīdas tramvaja projekta grandiozās izmaksas.
Izskatot jautājumu par pieturvietu pārbūvi K. Barona ielā, kur pavisam drīz kursēs zemās grīdas tramvajs, domes Pilsētas attīstības departamenta deputāti akceptēja lētāko no iespējamiem variantiem – izbūvēt guļošajiem policistiem līdzīgus paaugstinājumus, lai pasažieri ar kustību traucējumiem vai bērnu ratiņiem saviem spēkiem varētu iekļūt transportlīdzeklī.
Kas attiecas uz pieturvietu pārbūvi, tur nu domei nav, kur atkāpties. Tieši Eiropas Savienības regulas ir viens no iemesliem, kāpēc Rīgā visos maršrutos nāksies ieviest zemās grīdas tramvajus, jo nav pieļaujama diskriminējoša attieksme, piemēram, pret cilvēkiem ar īpašām vajadzībām (esošajos tramvajos viņi paši nevar iekļūt). Piemēram, Rostokā, vietās, kur pasažieriem jāšķērso brauktuve, lai iekāptu tramvajā, ir izbūvēti brauktuves paaugstinājumi. Tie vienlaikus kalpo gan par platformu, kas ir vienā līmenī ar tramvaja grīdu, gan kā ātrumvaļņi. Tādi paredzēti arī Rīgā. Kopumā 12 speciālie peroni atradīsies 35 centimetru augstumā no K. Barona ielas līmeņa un cilvēkiem, iekāpjot vai ar ratiņkrēslu iebraucot vagonā, vajadzēs pārvarēt tikai piecu centimetru augstumu, skaidroja būvvaldes vadītājs Andis Cinis. Uz jautājumu, vai tādējādi iela netiks padarīta bīstama braucējiem, viņš atbildēja: "Krišjāņa Barona iela nav tā iela, kur būtu jātraucas ar 50 kilometriem stundā. Zemās grīdas tramvajs nomierinās satiksmi."
Plānots, ka par paaugstinājuma robežām šoferus brīdinās ar īpašām barjerām. Vēl nav zināms, no kāda seguma guļošie policisti tiks veidoti. Tas varētu būt plākšņu materiāls, iespējams, granīts. Līdzīgs risinājums varētu būt arī Miera ielā, taču citur zemās grīdas tramvajs sāks kursēt bez tik būtiskas ielas pārveides. Pilsētas attīstības komitejas vadītājs Sergejs Dolgopolovs norādīja, ka katras pieturvietas pārbūves risinājums vēl atsevišķi tiks izskatīts komitejas sēdē. Zemās grīdas tramvaja projekta ieviešanas izmaksas allaž tikušas minētas aptuveni. Treknajos gados tika nosaukts pusmiljards latu. Arī tagad precīzi nav zināms, cik maksās jaunā depo būvniecība vai 12 pieturvietu izbūve. Pirms trim četriem gadiem tika apgalvots, ka 6. tramvaja līnijas (Radio iela–Jugla) pielāgošana izmaksās aptuveni 100 miljonus latu. Neatkarīgā interesējās, vai pieturvietu pārbūve notiek saskaņā ar grafiku, jo jauno tramvaju solīts ekspluatēt jau maijā; cik ilgu laiku prasīs pieturvietu pārbūve; kad to varētu uzsākt citās ielās; vai ir pārskatītas šī projekta izmaksas. "RS ir ieinteresēta pēc iespējas ātrāk šo jautājumu atrisināt, jo tas vēl vairāk atvieglos pasažieru iekļūšanu tramvajā. Tā kā šis jautājums nav atkarīgs tikai no RS, bet arī daudzām citām institūcijām, tad konkrētus termiņus šobrīd pateikt nevaram," atbildēja RS komunikācijas projektu speciāliste Baiba Bartaševiča.