Grib pieskaitīt visus budžeta tērētājus

Ne tikai amatpersonu, bet arī visu valsts un pašvaldību, kā arī valsts uzņēmumu darbinieku algām jākļūst zināmām sabiedrībai. Šādu viedokli, iesniedzot Saeimā attiecīgu likumprojektu, pauž Vienotību pārstāvošais deputāts Ints Dālderis. Pieņemts tas būtu attiecināms, piemēram, arī uz katru skolotāju vai mediķi.

Līdz šim sabiedrībai pieejami bija tikai dati par amatpersonu, piemēram, ministru un pašvaldību deputātu, saņemtajām algām, turklāt šī informācija bija pieejama tikai par iepriekšējo mēnesi vai vienreiz gadā amatpersonu ienākumu deklarācijās.

Saskaņā ar I. Dāldera ieceri, interesentiem jābūt pieejamai informācijai par katrā mēnesī izmaksāto algu un tai attiecīgās iestādes mājaslapā būtu jāuzglabājas desmit gadus. Nepieciešams esot arī panākt, lai gan amatpersonu ienākumu deklarācijās, gan iestāžu sniegtajā informācijā izmaksātais atalgojums būtu uzrādīts, izmantojot vienotu metodi. Proti, amatpersonu ikmēneša ienākumus pašlaik uzrāda uz rokas formātā, bet deklarācijās neto algu - pirms nodokļu nomaksas.

«Esošā prakse ir dzēst atalgojumu datus nākamajā mēnesī, līdz ar to prakse nesasniedz informācijas atklātības mērķi. Ziņas praktiski ir nelietojamas, jo cilvēkam, kurš nav īpaši specializējies, dati faktiski ir nepieejami, jo nav iespējams mēnešu atalgojuma līmeņa pieauguma vai samazinājuma salīdzinājums,» skaidro politiķis.

Deputāts uzskata, ka ar viņa priekšlikumiem tiktu sekmēta atklātība un nodokļu maksātāju naudas izlietojuma caurskatāmība. I. Dālderis domā, ka viņa piedāvātā norma veicinās cilvēkresursu iesaisti valsts pārvaldē un algas kļūs salīdzināmas katram. Kā piemēru viņš min skolotājus, kuriem normālā situācijā deklarācija nav jāpilda, bet, kļūstot, piemēram, par kādas skolas iepirkumu komisijas locekli, šis dokuments ir jāaizpilda. Tāpēc, nevēloties publiskot savus ienākumus, daudzi pedagogi atsakoties iesaistīties valsts pārvaldes darbā.

«No labas pārvaldības skatpunkta nav atšķirības starp iestādes amatpersonas un iestādes darbinieka algas publiskošanu, pašreizējā situācija ir diskriminējoša, jo šī informācija nevar būt ierobežotas pieejamības,» paziņojumā raksta politiķis.

Saeimas kuluāros apspriež arī kādu citu šī priekšlikuma niansi. Pieņemot I. Dāldera likumprojektu, piemēram, mediķiem vai skolotājiem būs grūtāk vaimanāt par to, ka tie arī pēc reformām saņem pat mazāku algu nekā pirms tām.

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris gan nesteidz iebilst I. Dāldera iecerei, ja vien noteikumi par atalgojuma publicēšanu būs visiem vienādi.

Viņš gan nav pārliecināts par šādas inovācijas lietderību, jo nav zināms, vai ieguvums nebūs mazāks par šā mērķa realizēšanai nepieciešamajiem līdzekļiem. «Darīt darīšanas pēc jau var. Arī nulles deklarācijas mēs visi iesniedzām, bet vai kaut kas tādēļ ir mainījies? Bet apspriest šo ieceri noteikti varam,» saka V. Keris.

I. Dāldera likumprojekts gan neattiekšoties uz tiem strādājošajiem, kuru atlīdzība nav izpaužama atbilstoši likumam par valsts noslēpumu, piemēram, Satversmes aizsardzības birojā nodarbinātajiem. Tāpat tas neskartu Nacionālo bruņoto spēku atlīdzības publicēšanu.

Taču, ja valstij pieder vairāk par 50% kādā kapitālsabiedrībā, tās grāmatvežiem būs jāparūpējas, lai informācija par uzņēmuma visu darbinieku atalgojumu būtu pieejama internetā. Piemēram, Latvenergo koncernam, kas nodarbina apmēram 4500 darbinieku, vai Latvijas Radio.

Šis gan nav pirmais I. Dāldera mēģinājums panākt šādas likuma izmaiņas. Pirmais bija neveiksmīgs. Kaut gan Saeimas frakcijas šo priekšlikumu vēl nav vērtējušas, visticamāk, arī šoreiz tas cietīs neveiksmi.