Ar neformālu balsojumu valdības komiteja šodien uzdeva Satiksmes ministrijai (SM) sagatavot risinājumu, kas paredz papildu numuram 112 izveidot vēl divus īsos numurus policijas un neatliekamās medicīniskās palīdzības sazvanīšanai.
Pēc plašām debatēm un diskusijām premjers Valdis Dombrovskis (JL) ministrus rosināja neformālā balsojumā izšķirties par turpmāko šī jautājuma virzību. Par to, ka tiktu noteikts tikai viens numurs ārkārtas situācijām - 112 -, nobalsoja pieci klātesošie ministri, savukārt par virzību uz to, ka varētu pastāvēt trīs šādi numuri, bija premjers un vēl seši ministri.
Par minēto jautājumu valdība šodien lēma, izskatot koncepcijas projektu par vienotas tehnoloģiskās platformas izveidi 112 un pārējo īso kodu lietotājiem, kas sniedz ārkārtas un neatliekamo palīdzību.
Koncepcijas projektā atzīts, ka esošais 112 pakalpojums nenodrošina pilnīgu Eiropas Savienības (ES) prasību izpildi un tam piemīt vairāki gan tehnoloģiska, gan organizatoriska rakstura trūkumi.
SM norāda, ka, attīstot 112 pakalpojumu, ir svarīgi virzīties uz ES prasību sasniegšanu, nodrošinot galvenos 112 pakalpojuma pamatprincipus - savlaicīgumu, pieejamību un kvalitāti.
Izmantojot informāciju par citu ES dalībvalstu pieredzi šī jautājuma risināšanā, SM secina, ka šāda dienesta darbības jomas būtiskākais noteicošais faktors parasti ir tas, vai 112 numura apkalpojošais dienests veic ārkārtas situāciju palīdzības izsaukumu izpildes nodošanu konkrētai iesaistāmā dienesta brigādei, tātad pārvalda dienestu operatīvos resursus.
Jautājuma risināšanai SM koncepcijā piedāvā divus variantus. Pirmais paredz Ārkārtas situāciju dienestu (ASD) izveidot bez resursu vadības. Šis risinājums paredz to, ka ASD ir tikai kā starpnieks informācijas nodošanā starp zvanītāju un iesaistāmajiem dienestiem.
Otrs variants paredz ASD veidot ar resursu vadību. Risinājuma būtība paredz to, ka lēmumu par iesaistāmajiem dienestiem ārkārtas situāciju palīdzības sniegšanā konkrētajā ārkārtas situācijā pieņem ASD dispečers, kurš dod rīkojumu konkrētai dienesta brigādei ierasties notikuma vietā.
SM uzsver, ka ieviešanas process katram no šiem modeļiem iekļauj ne tikai tehnoloģisko risinājumu piegādi un dispečeru apmācīšanu, bet arī jauna dienesta darbības definēšanu, pārvaldības modeļa izstrādi, biznesa procesu un informācijas sistēmu sinhronizēšanu ar citiem operatīvajiem dienestiem, kā arī šo dienestu darbības un ārkārtas situācijām nepieciešamās infrastruktūras reorganizēšanu.
Saskaņā ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda darbības programmu, kas ietver finansējumu arī valsts nozīmes elektronisko sakaru tīklu izveidei, attīstībai un pilnveidošanai, šim mērķim var tikt novirzīts finansējums 10 960 032 eiro (7 693 940 latu) apmērā.