Latvijas iedzīvotāji vasaras brīvdienu pirkumiem atvēlēs 33% no ienākumiem

© f64

Latvijas iedzīvotāji šogad brīvdienu pirkumiem atvēlēs vidēji 33% no viena mēneša mājsaimniecības ienākumiem jeb 313 eiro, secināts "Ferratum Group" veiktajā brīvdienu barometra pētījumā. Pētījums veikts 19 valstīs, un tas ir viens no lielākajiem līdz šim veiktajiem pētījumiem Eiropā par iedzīvotāju vasaras brīvdienu patēriņa paradumiem.

Salīdzinot ar pārējo Baltijas valstu iedzīvotāju paradumiem,igauņi brīvdienu izdevumiem plāno atvēlēt ap43% jeb 458 eiro uz vienu mājsaimniecību, savukārt Lietuvas iedzīvotājivasaras brīvdienu pirkumiem plānotērētap 44% no viena mēneša mājsaimniecības ienākumiem.

Šajā vasarā visvairāk brīvdienu tēriņiem,attiecībā pret mājsaimniecības ienākumiem,plāno atvēlēt vācieši - 71% jeb aptuveni 925 eiro. Tam seko bulgāri, paredzot 65% jeb 391 eiro un franči, kas brīvdienu periodam plāno atvēlēt 60% jeb ap 870 eiro no saviem ienākumiem.

Vasaras brīvdienās tērēsim dārza darbiem, Latvijas apceļošanai un apģērbu iegādei

Pētījuma dati liecina, ka Latvijas iedzīvotāji vasaras brīvdienāsvisvairāk paredz tērētdārza darbiem(18,4%), ceļošanai pa Latviju (16,4%), kā arī apģērba iegādei un iepērkoties (14,0%). Salīdzinot brīvdienām paredzētos tēriņus visu Baltijas valstu vidū, Lietuvas iedzīvotāji lielākoties plāno tērēt ceļošanai pa Lietuvu (23,2%), dažādu svinību apmeklēšanai (13,2%) un apģērba iegādei un citiem iepirkumiem (12,9%). Igaunijas iedzīvotāji, līdzīgi kā lietuvieši, visvairāk plāno tērēt iekšzemes tūrismā, pievēršoties Igaunijas apceļošanai (17,7%), kam seko apģērba iegāde un iepirkšanās (11,5%), kā arī dažādu svinību apmeklēšana(11,4%). Interesanti, ka latvieši, atšķirībā no lietuviešiem un igauņiem, kā vienu no prioritārajiem brīvdienu tēriņiem norādījuši arīsabiedriskās aktivitātes kā klubu,restorānu un teātru apmeklēšanu, kam paredzēts atvēlēt 9,1% no ienākumiem. Lietuvieši, atšķirībā no kaimiņvalstu iedzīvotājiem, kā vienu no top 5 brīvdienu izdevumiem norādījuši dalības maksas bērnu vasaras aktivitātēm. Igauņi savukārt plāno aktīvāk apmeklēt un līdz ar to tērēt vairāk vasaras festivālos, paredzot tam 10,8% no ienākumiem, ko kā galvenos šīs vasaras brīvdienu tēriņus nenorāda pārējo Baltijas valstu iedzīvotāji.

Salīdzinot Baltijas valstu iedzīvotāju paradumus ar citām Eiropas valstīm, jāsecina, ka gandrīz visas aptaujā piedalījušās valstis brīvdienu izdevumu top 5 norādījušas savas valsts apceļošanu, kas norāda uz vienotu vietējā tūrisma popularitāti visā Eiropā un Kanādā. Interesanti, ka tikai tās valstis kā Vācija, Francija, Dānija, Skandināvijas valstis, kur vidējie mājsaimniecības izdevumi ir augstāki nekā citās Eiropas valstīs, top 5 norāda izdevumus, kas paredzēti ceļojumiem uz ārzemēm.

Analizējot visu valstu rezultātus, kopumā par top 3 brīvdienu izdevumiem respondenti atzinuši savas valsts apceļošanu (18,2%), apģērba iegādi un iepirkšanos (11,6%) un sabiedriskās aktivitātes kā atpūtu pludmalē, klubu, teātru un restorānu apmeklējumu (11,4%). Vismazāk Eiropas un Kanādas iedzīvotāji plāno tērēt ceļojumiem uz ārzemēm (6,1%), investējot atpūtas pasākumos (4 %), kā arī sporta un atpūtas pasākumos (2,8%).

Latvijā

Dažādas izmaiņas, kas stāsies spēkā nākamgad, ietekmēs arī iedzīvotāju uzkrājumus un ieguldījumus. Mazināsies iemaksu lielums pensiju 2. līmenī, kamēr par individuāli veiktajiem uzkrājumiem, piemēram, iemaksām pensiju 3. līmenī un uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, būs iespēja saņemt lielāku nodokļa atmaksu. Plašāk skaidro "Swedbank" Investīciju produktu līnijas vadītājs Rolands Zauls.

Svarīgākais