Komentāri / Bezjēdzīgā eksperimentā iznīcina Gaujas Nacionālo parku
 

260 komentāri

ppeeteriits
mums te zin veel malaarijas odi truukst Latvijaa!!!
2.jūlijs 2014, 13:39 Atbildēt
EEdgars
malārijas odi Latvijā ir sastopami. un jau sen.
2.jūlijs 2014, 13:56 Atbildēt
EEriks
Kur projekta nosaukums? - Google neko vairāk pa šito rakstu man nerāda?
2.jūlijs 2014, 13:40 Atbildēt
ccleo
Nu, ja gribās apgūt jaunas platības un ko tik vēl nē - nu, tak apbraukājiet Latviju - vai tad tiešām ir par maz tās platības, kas tiešām ir neizmantotas?! Gaujas Nacionālajā Parkā iemetušies, jopcik! Es nevaru savā liegumā no grāvja kokus varbūt izzāģēt, tāpēc, ka tur, lūk, ir biotops (pa lielam jau neesmu pret), bet te - vienkārši FANTASTISKAS platības izdedzināt tāpat vien - uz priekšu! Nu, vienkārši fantastiski!
2.jūlijs 2014, 13:42 Atbildēt
aartis
nevar būt! Kas tie par murgiem?
2.jūlijs 2014, 13:47 Atbildēt
TTā apmēram
Projekta
 laikā
 apsaimniekojamajās
 vietās
 paredzētas
 pamatā
 divas
 pasākumu
  kombinācijas:
  1) Kontrolēta
 dedzināšana
 kombinācijā
 ar
 dabiska
 meža
 elementu
 veicināšanu:
  atvērumu
 vainaga
 klājā
 veidošana,
 dažādas
 mirušās
 koksnes
 veicināšana.
 Šajā
  pasākumu
 kombinācijā
 visos
 poligonos
 paredzēta
 meža
 elementu
 veidošana
  2014.
 un
 2015.
 gadā.
 Kontrolētā
 dedzināšana
 attiecīgajos
 poligonos
 plānota
 36
  gadu
 ciklam,
 līdz
 2050.
 gadam
 aptverot
 visus
 poligonus
 un
 pēc
 tam
 ciklu
 plānojot
  no
 jauna.
 Dedzināšana
 plānota
 kampaņveidīgi
 aptuveni
 ar
 trīs
 gadu
 intervāliem,
  katrā
 reizē
 aptverot
 ap
 20
 ha
 vienlaidus
 vai
 tuvu
 esošus
 poligonus
 (1.tabula).
  2) Dabiska
 meža
 elementu
 veicināšana
 bez
 kontrolētas
 dedzināšanas.
2.jūlijs 2014, 13:52 Atbildēt
EEdgars
normāls projekts. beidzot arī Durlandē, kas sakarīgs notiek. un rakstā pieminētās vaboles nav kaitēkļi. pārāk ilgi mežinieki pret mežu izturas kā pret koksnes ieguves vietu, nevis kā pret mežu.
2.jūlijs 2014, 13:54 Atbildēt
ppoļaks
Dabas parki izveidoti tādēļ, lai cilvēki redzētu, kā daba pati regulē visu kas tai nepieciešams. Mākslīgi veidotie nekad neatspoguļos visu, kas dabā notiek pēc pašas dabas likumiem. Nevajag cilvēkam bāzt savu degunu dabas darīšanās un atstāt vietu pašas dabas pašdarbībai.
2.jūlijs 2014, 14:06 Atbildēt
NNejēdzība
Pamuļķu bars,kuri droši vien Rīgā uz akmeņiem izauguši, uztaisa projektu, kuru Briselē akceptē tadi paši kompjutarizētie roboti , kas galvu no saviem ofisiem neizbāž ārā, nauda nesmird, labi iedzīvosies, šis droši vien ir labs pasūtījums. Nav jau pasaulē pirmā reize, kad tā sauktie 'zaļie' realizē Rokfelleru pasūtīto dabas un cilvēku iznīdēšanas darbu, it kā "Cēlu mērķu vadīti"
2.jūlijs 2014, 14:17 Atbildēt
KKlabata
Šī ir kārtējā žurnālistikas pērle, kurā autors nav pacenties iedziļināties problēmas būtībā, bet pasniegt vienpusēju informāciju ar mērķi samusināt cilvēkus pret kādu projektu.

Palasot komentārus, tā vien gribas uzsist I.Vīksnam pa plecu un teikt: "malacis, vecīt, tev pie Nila būtu jāiet strādāt! Viņš un viņa bosi Maskavā tādus speciālistus ciena!".

Spriežot pēc pieejamās informācijas, šis nav vienīgais mēģinājums populistiski saspraust sprunguļus kādam riteņos: vkerus.blogspot.com/..pupuku-naudu-un.html

Varbūt, tomēr, pievērsies tām krūtīm, Imant?
2.jūlijs 2014, 14:24 Atbildēt
IIvars
Kontrolēts uguns tikai glābs parku, atkal sāks sen iznīkušie augi!!! Es tikai par GNP atjaunošanu, protams, ka pāris gadi tur nebūs ko redzēt, bet pēc tam būs viss pa skaisto!!!

Un sēņotāji arī būs tikai ieguvēji!!!
2.jūlijs 2014, 14:28 Atbildēt
nnami
simts gadus vecs koks nevar ataugt pa daziem gadiem tas pat bernam skaidrs
2.jūlijs 2014, 16:37 Atbildēt
AASD
Zviedrijā izrādās patstāvīgi to dara, lai glābtu zaļo dzīvi!! Tur pat kūlu drīkst dedzināt!!!
2.jūlijs 2014, 14:31 Atbildēt
JJeshka
Domaju, ka Gaujas nacionālā parka teritorijā tā pat ik pa laikam aizdegās mežs - tā tad arī ir dabīgā lietu kārtība! Pie tam - šis ir Gaujas nacionālais PARKS, nevis dažu dīvainu eksperimentu vieta. Ir pietiekoši rezervātu, tajos tā pat deg mežs - tur pilnīgi pietiek materiāla, lai izpētītu, kas notiek pēc ugunsgrēka.
2.jūlijs 2014, 14:42 Atbildēt
UUguns
Izraujot faktus no konteksta, pasniedzot tikai vienu viedokli, neapazinot šī jautājuma pieredzi pasaulē - recepte kā cilvēkus samusināt uz kliegšanu un pat varbūt uz vēl kaut ko dramataiskāku. Šis nu ir tas gadījums. Un tie, kas saka, "Es neko nesaprotu un nezinu, bet vienalga kliegšu!" vienreiz būtu vispirms jāpiebremzē sevi un jāpameklē atbildes un tad argumentēti jākomentē. Paklausieties kaut vai šo pašizglītošanās nolūkā lr1.latvijasradio.lv..eksperimenti.a39539/
2.jūlijs 2014, 14:44 Atbildēt
JJānis
Bet kā tad ar TVNET kampaņu, kur viedokli pauda Lārmanis, Rozītis, Ķerus ? Vai tad tur bija kaut kas no argumentiem. Problēma ir tā , ka visa fondu naudas apgūšana plašākai publikai nav pieejama un vienlaicīgi DAP strādājošie startē arī projektos kā eksperti , konsultanti utt.
2.jūlijs 2014, 17:32 Atbildēt
HHan!
Hm, jau tad, kad GNP tika likvideta ka struktura un to nodeva DAP, bija jasaprot, ka bus ziepes, nu ziepes ir klat.
2.jūlijs 2014, 14:53 Atbildēt
pparaugbedre
lai DAP publicē oficiālus, atbilstošo nozaru periodikās publicētusSomijas un Zviedrijas pētījumu un eksperimentālās daļas rezultātus: platība, augu sekas raksturojums pa sugām, dzīvnieku klašu pārstāvju raksturojums pa sugām, mežaudzes raksturojums, augsnes ķīmija, zemdedzes iespējas, hidroloģija utt. ar visu matemātisko analīzi pirms dedzināšanas un pēc. Tikai tad var sākt runas par to GNP!
2.jūlijs 2014, 14:59 Atbildēt
UUguns
• Anon. 2013. (in press) Habitats Directive: Report on Implementation Measures. LATVIA 2007-2012.Anon. 2007a. Habitats Directive: Report on Implementation Measures. LATVIA 2001-2006. URL: cdr.eionet.europa.eu/lv/eu/art17
• Anon. 2007b. Interpretation Manual of European Union Habitats. EUR 27. European Comission DG Environment, 144 pp.
• Ek T., Suško U. & Auziņš R. 2002: Mežaudžu atslēgas biotopu inventarizācijas metodika. Valsts meža dienests, Rīga, Latvija.
• Hyvärinen E., Koiki J., Martikainen P. 2009. Prescribed fires and retention trees help to conserve beetle diversity in managed boreal forests despite their transient negative effects on some beetle groups. Insect Conservation and Diversity, 2: 93-105.
• Koiki J., Hyvärinen E., Lappalainen H., Martikainen P., Similä M. 2011. Landscape context affects the success of habitat restoration: large-scale colonization patterns of saproxylic and fire-associated species in boreal forests. Diversity and Distribution, 18:348-355.
• Laiviņš M. 1998. Latvijas boreālo priežu mežu sinantropizācija un eitrofikācija. Latvijas veģetācija 1. 137 lpp.
• Lārmanis V., Priedītis N., Rudzīte M. 2000. Mežaudžu atslēgas biotopu rokasgrāmata. Valsts meža dienests: Rīga. 127 lpp.
• Lārmanis V. 2014. Atzinums par biotehniskajiem pasākumiem īpaši aizsargājamā biotopa Veci vai dabiski boreāli meži (9010*) atjaunošanai Pārgaujas novadā, Raiskuma pagastā, zemes gabalā ar kadastra Nr. 42740080167.
• Johansson T. 2005. Dabisko meža biotopu apsaimniekošanas vadlīnijas. Valsts meža dienests, Latvija Valsts akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži”, Östra Götaland Meža pārvalde, Zviedrija, Rīga. 37 lpp.
• Priedītis N. 1999. Latvijas mežs: daba un daudzveidība. Rīga, WWF – Pasaules dabas fonds. 209 lpp.
• Toivanen T., Kotiaho J.S. 2007. Burning of logged sites to protect beetles in managed boreal forests. Conservation Biology, 21 (6): 1562-1572.
• Vanha-Majamaa I., Lilja S., Ryömä R., Kotiaho J.S., Laaka-Lindberg S., Lindberg H., Puttonen P., Tamminen P., Toivanen T., Kuuluvainen T. 2007. Rehabilitating boreal forest structure and species composition in Finland through logging, dead wood creation and fire: The EVO experiment. Forest Ecology and Management, 250: 77-88.
2.jūlijs 2014, 16:51 Atbildēt
mmmm
Raksts ir par diskutējamu problēmu, kam ir vairākas puses. Bet virsraksts - tāds, it kā kāds joka pēc iznīdētu GNP.
2.jūlijs 2014, 15:04 Atbildēt
ppoļaks
Tekstu dzēsējam - cepums. Laikam laikā pamodās.
2.jūlijs 2014, 15:20 Atbildēt
VVai tiešām šī ir vissvarīgākā vides aizsardzības problēma ?
Te arī izpaužas zaļums visā kroplībā. Vai vēl par maz Latvijā izdegušu platību un purvu , ko pētīt kaut 100 gadu ? Visa Latgale aizaugusi ! Bet nē -savajadzējās GNP pētnieciņiem netālu Rīgas sev 36 gadus uz priekšu peļņu garantēti organizēt. Un vai tomēr nav jārēķinās ar NP statusu , ar vietējo cilvēku uzņēmējdarbību- kurš gribēs braukt uz viesu namu, kam blakus periodiski deg mežs ?
2.jūlijs 2014, 15:25 Atbildēt
SSpeciālists
1) Skaidrs, ka ir dzīvie organismi, kam vajadzīgas izdegas, satrunējuši koki, krituši dzīvnieki utt. Bet kāpēc tas ir jādara GNP? Ir pietiekami lielas platības, kur notiek nejauša aizdegšanās. Vai vējgāzes un izcirtumi, kas pielūžņoti ar zariem un citiem mežistrādes atlikumiem. Pilnam komplektam tādu teritoriju varētu arī nodedzināt. Ticiet man, izdegu apdzīvotājām sugām būs pilnīgi vienalga, vai sadedzis pilnvērtīgs, skaists mežs vai jau izstrādāta lūznava.

2) Šis "projekts" vēlreiz parāda zaļo reketieru divkosību. Kad tantiņa nodedzina kūlu pārsimt kvadrātmetru teritorijā, kas tiešām uzlabo augsnes auglību, vairo augu sugu daudzveidību un iznīcina ērces, tad viņa tiek pasludināta par valsts mēroga noziedznieci. Tad tiek publiski raudāts par (bieži vien tur neesošajiem) zaķēniem, putnēniem un kŗupīšiem. Lai gan pat nebiologam ir redzams, kā dedzināta un nededzināta pļava atšķirsies jau uz jūlija sākumu. Un cik liela ziedaugu daudzveidība bija pļavās, kurās kūlu dedzināja, nevis vairākkārt vasarā līdz zemei, kā tas tagad pieņemts, noskuva ar trimmeri.

3) Ir dzirdēts, ka arī pilsētu nodedzināšana dodot stimulu jaunam celtniecības bumam. Varbūt sāksim ar kontrolētu pilotprojektu kādā no "laimes pļavām", kurās par "sazāģētu" projektu naudu savas fazendas uzslējuši šie "zaļie"?!

4) Zaļie, jums vēl nav piedots sacūkotais/pārpurvotais Ķemeru kūrorts!
2.jūlijs 2014, 15:26 Atbildēt
eervins
vai tik dedzinasanas projekta autors nav tuvs rads krievu petniekam kas uz priedem un eglem solija abolus un bumbierus audzet?diemzel Latvija ir tadi gudrenieki!
2.jūlijs 2014, 15:26 Atbildēt