Ainārs ir alkoholiķis, kaut arī mūsu sarunas laikā atklājas, ka viņam ir ļoti personiska jubileja – tieši pulksten 12 aprit 22 gadi bez alkohola. Izrādās, alkoholiķi īpašā skaidrības kalkulatorā var izrēķināt ne tikai gadu un mēnesi, bet pat dienu un pulksteņa laiku, kad sākuši skaidrības ceļu. Aivars ir vēl tiešāks: «Nolēmu, ka dzeršu līdz nāvei. Un darīju to desmit mēnešus.»
Tagad viņš atzīst: «Nekad vairs negribu to, kas man bija.» Viņš mēģinājis atmest dzeršanu vairākas reizes saviem spēkiem, bet sestajā no tām pat ārstējies. Tolaik Latvijā AA kustības nebija. Tiklīdz sāka veidoties AA grupas, Ainārs 31 gada vecumā atnāca uz vienu no tām. Un nevienu reizi Jaungadā nav pat malciņu šampanieša pagaršojis? Ainārs smejas no sirds: «Nē!» Nevienam alkoholiķim nav izdevies sākt dzert veiksmīgi, viņš piebilst. Arī pats iepriekšējās reizēs atsāka, un tas izvērtās par lavīnu. Ja esi alkoholiķis, tad esi līdz mūža galam, bet būt par mērenu alkoholiķi ir ilūzija.
Dod cerību
Latvijā pašlaik ir 57 AA grupas ar 600 līdz 800 aktīviem biedriem. Narkoloģe ar 35 gadu darba stāžu Ilze Stankeviča uzsver, ka pirmajā atturības laikā AA sapulces ir ļoti nozīmīgas, jo nedzerošam cilvēkam ir, kur aiziet. Tomēr svarīgākais, pēc viņas domām, ir tas, ka AA sadraudzība dod cerību, jo ne no viena neatsakās. «Piederīgie nevar izturēt, arī ārsts kādreiz nogurst, ja neredz progresu,» atklāta ir ārste.
To apliecina alkoholiķis Aivars. Tas pats, kurš pirms ceturtdaļgadsimta gribēja nodzerties līdz nāvei. Gadās, ka kādu atraida Minesotas programmā, jo nav gatavs, nav motivēts, nebūs spējīgs strādāt ar sevi... Bet AA grupā tādu uzņem, un, skat, ir cilvēks, kurš jau septiņus gadus nedzer. Aivars saka – pieredze apliecina, ka atveseļojas arī ar smagiem psihiskiem, garīgiem traucējumiem, ja vien cilvēks ir godīgs. Pirmām kārtām, pret sevi.
I. Stankeviča atceras, ka pēcpadomju laikā narkologiem radās citas iespējas palīdzēt alkoholiķiem, kaut arī nebija ne psihologu, ne sociālo darbinieku. Tāpēc viņa iesaistījās Minesotas programmas izveidošanā Latvijā, jo saprata, ka tā un AA ir vēl viena iespēja palīdzēt dzērājiem. «Ja grib apstāties dzert, tad AA ir viena no metodēm,» daktere paskaidro.
Atmodā atmeta, krīzē – dzēra
Narkoloģei ir savi novērojumi par to, kā cilvēki reaģē uz būtiskām izmaiņām valstī un līdz ar to – savā dzīvē. Atmodas laikā ļoti daudzi ieraudzīja iespējas, piemēram, biznesā, un tas viņiem palīdzēja tikt galā ar alkoholisma problēmu. Pēc tam pie narkologiem sāka nākt cilvēki, kuri neslēpa – esmu nodzēris divus trīs biznesus, vairs nav spēka, palīdziet! «Izmaiņas sabiedrībā rada trauksmi, nedrošības sajūtu, depresīvas sajūtas. Un alkohols tad ir vispieejamākais,» atzīst narkoloģe. Kad sākās krīze, viņa saviem pacientiem jautāja, ko viņi iegūst no alkohola. Uzkrītoši daudzi atbildējuši – relaksāciju, atslābināšanos.
It kā krīze Latvijā ir beigusies, it kā sākusies ekonomiskā augšupeja. Tomēr šogad AA uzsāka sadarbību ar sociālajiem darbiniekiem, jo viņi ir vistuvāk ģimenei, kurā sākušās problēmas. I. Stankeviča saka – līdz šim apmēram 50 procentos gadījumu alkoholiķi par AA grupām uzzinājuši no mediķiem. Tāpēc sociālie darbinieki varētu informācijas apriti papildināt un palīdzēt mediķiem. Viņa uzskata, ka alkoholiķis ir ļoti jāmotivē turpināt dzīvi skaidrā ilgstoši. Tālab ļoti svarīga ir personiskā pieredze, ko iegūst AA grupās. Kāds narkoloģes pacients atzinies, ka viņam bijis ļoti grūti piespiest sevi aiziet uz AA sapulci. «Kamēr gāju, gandrīz nomiru,» viņš teicis. Bet ārstes pieredze liecina, ka atgriezeniskā saite ir svarīga – par tiem, kuri pabeiguši terapijas kursu pie narkologa un pēc tam piedalījušies AA sapulcēs, viņas sirds ir mierīgāka. «Ja pārstāj dzert, ir jārisina psiholoģiskas problēmas, tāpēc vajadzīgs atbalsts un pieredze,» pamato I. Stankeviča. Turklāt, palīdzot citiem, alkoholiķis spēj noturēties bez dzeršanas un palīdz pats sev.
Starp savējiem
Ainārs to zina. Viņam AA nodrošina sajūtu, ka esi starp savējiem. To sajust ir svarīgi arī jaunajiem biedriem. Aināram problēmas ar dzeršanu sākās jau vidusskolā. Viņš audzis alkoholiķu ģimenē, vecāki – sabiedrībā zināmi cilvēki, bet par ģimenes problēmām uz āru runāt nedrīkstēja. Zēns mocījās ar kompleksiem. «Alkohols sākumā bija pretīgs, bet efektu, ko tas deva, nekas cits nesniedza. Kļuvu jautrs, problēmas aizpeldēja,» viņš stāsta. Ainārs nav pieļāvis, ka varētu nedzert vispār. Arī apkārtējie teikuši: tu dzer par daudz. Bet neviens neteica – nedzer!
AA viņš paklausījās, ko citi stāsta, un saprata, kas ar viņu notiek. Viņš uzskata, ka liela nozīme ir tam, cik ļoti cilvēks ir cietis, pirms izlēmis nedzert. Jo cilvēki, kuri nav alkoholiķi, bet dzer daudz un bieži, nereti apgalvo – alkoholisms ir izlaidība, nevis slimība.
Kad nedzert?
Tieksme pēc alkohola pazūd apmēram divus mēnešus pēc nedzeršanas. Psiholoģiskā atkarība ir noturīgāka. Tieši ar to strādā AA grupās. «Kad mēģināju pats ierobežot dzeršanu, mani viss tracināja, kaitināja. Visi bija vainīgi. Tas bija nenormāls prāta stāvoklis. Viena deva alkohola visu nolika savās vecajās vietās,» neslēpj Ainārs.
Aivars stāsta: «Mani no darba atlaida ar pantu vairākas reizes. Pēc tam nolēmu, ka dzeršu līdz nāvei. Es to darīju desmit mēnešus, kamēr atnācu uz AA.» Viņš bija tas, kurš 1989. gada rudenī dibināja AA grupu Jelgavā, pateicoties dakterim Brokānam.
Narkoloģe Stankeviča uzskata, ka atmest dzeršanu pamudina krīze – vai nu attiecībās, vai veselības problēmu dēļ, vai arī tāpēc, ka nav spēka dzert. Tieši tā – nav spēka. Bet kā saprast, kad sākušās problēmas? «Sekas ir tās, kas par to liecina,» atbild narkoloģe. «Kamēr zaudējumu nav, reti kurš aizdomājas, ka ir kļuvis atkarīgs. Ja ar dzīvi tiec galā ar alkohola palīdzību, tad vērts aizdomāties.»
***
ĪSUMĀ PAR AA
- Latvijā Anonīmo alkoholiķu (AA) sadraudzība pastāv 25 gadus.
- 1988. gada 8. novembrī narkologs Emilians Brokāns iepazīstināja divus alkoholiķus, kuri vēlējās atmest dzeršanu. Narkologs mudināja abus vīriešus dalīties savā pieredzē un ciešanās. Kopš 1935. gada šāda savstarpēja uzklausīšana, lēmums neatsākt dzeršanu un iknedēļas AA sapulču apmeklējums darbojās citās valstīs. Kāpēc ne Latvijā? Pēc laiciņa Latvijas diviem AA biedriem pievienojās vēl divi, bet citi nāca un gāja. Pamazām radās citas grupas, arī ārpus Rīgas.
- Pašlaik Latvijā darbojas 57 AA grupas: 38 latviešu, 9 krievu, 9 latviešu/krievu, viena angļu valodā. 20 no tām darbojas Rīgā, četras Jelgavā, pārējās pilsētās – pa divām.
- Iestājoties AA grupās, biedri neaizpilda anketas, nemaksā iestāšanās vai biedra maksu. Nevienu nespiež runāt par savu problēmu pirmajā tikšanās reizē. Cilvēks to dara tad, kad jūtas gatavs izteikties. Ja kāds nolemj, ka AA viņam neder, ar varu sadraudzībā palikt nespiež.
- Der zināt, ka katrā AA grupā būs daudz cilvēku, ar kuriem alkoholisms ir izspēlējis vēl ļaunāku joku nekā ar tevi. Un retais alkoholiķis nebūs mēģinājis patstāvīgi dzīvot bez alkohola, pārtraucot apmeklēt AA sapulces.
- Tikai pats dzērājs var pateikt, vai alkohols viņam kļuvis par nevadāmu problēmu.
- Latvijā palīdzību AA grupās meklējuši arī nepilngadīgie.