To, ka Ministru kabineta sēžu zāles sienā kaltie vārdi – «Viens likums un viena taisnība visiem» – ir pilnīgi aplami, liecina likuma Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā kardināli atšķirīgā piemērošana.
aeimas deputātam un Juridiskās komisijas loceklim ir liegts apvienot ar deputāta darbu palīdzības sniegšanu strīdu izšķiršanā jeb mediāciju. Turpretī Ģenerālprokuratūras prokuroram Andim Mežsargam un Satversmes aizsardzības biroja Iekšējās drošības nodaļas vadošajam darbiniekam Aigaram Sparānam ļauts apvienot komercstrīdu risināšanu ar darbu represīvās varas struktūrās.
Judinam sarūgtinājums
Turpinot skaidrot tiesiskos un ētiskos aspektus prokurora un drošībnieka uzņēmībai savienot valsts darbu ar pakalpojumiem Ventspils biznesmeņiem, Neatkarīgā lūdza sniegt savu redzējumu Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājai Ilmai Čepānei. Viņa norādīja, ka komisijā esot sadalīts, par kurām tēmām kurš publiski izsakās. Par krimināltiesību tēmu viedokli esot tiesīgs paust viņas kolēģis Andrejs Judins.
Iedziļinājies jautājuma būtībā par to, vai ir atbalstāmi, ja represīvās varas struktūrās strādājošās amatpersonas savieno valsts darbu ar palīdzēšanu uzņēmējiem izšķirt biznesa strīdus, A. Judins ar sarūgtinājumu atminējās: «Mediācija ir ļoti laba lieta. Likumā Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā amatu savienošana pieļaujama ar pedagoga, zinātnieka, ārsta, profesionāla sportista un radošo darbu, ja tā nerada interešu konfliktu, nav pretrunā ar valsts amatpersonai saistošām ētikas normām un nekaitē valsts amatpersonas tiešo pienākumu pildīšanai. Šajā likuma daļā nav runa par mediāciju, taču par tās iekļaušanu likumā ir nopietni jādomā. Pirms tiku ievēlēts Saeimā, strādāju par brīvprātīgo vidutāju, par mediatoru, kas nebija algots darbs. Kad kļuvu deputāts, vēlējos to turpināt, taču padomāju, ka viedokļi par šo darbu savienošanu varētu būt dažādi. Tāpēc, drošs paliek drošs, pajautāju KNAB, ko viņi par to domā, un saņēmu atbildi, ka to nedrīkst darīt. Līdz ar to es šo mediatora darbu neturpināju, kaut gan, manuprāt, tas ir labs darbs. No KNAB atbildes pieļāvu, ka viņi droši vien mediāciju pielīdzināja šķīrējtiesai, bet mediators taču nepieņem lēmumu. Mediators ir starpnieks, kas palīdz cilvēkiem komunicēt, tāpēc es domāju, ka tas varētu būt darbs, ko varētu atļaut. Ar to es domāju brīvprātīgo darbu, nevis atvērt savu mediatora kantorīti un taisīt savu biznesu.»
Prokurori nedrīkst
Vaicāts, vai nebūtu lietderīgi veikt grozījumus normatīvajos aktos, lai, piemēram, prokurora A. Mežsarga un drošībnieka A. Sparāna pakalpojumi būtu pieejami ne tikai Ventspils, bet arī citu novadu uzņēmējiem, A. Judins skaidroja: «Valsts amatpersonām ir aizliegums savienot amatus. Manuprāt, mediācija varētu būt atļauta, bet ir otra lieta – nekādā gadījumā nevar pieļaut, ka izveidojas interešu konflikta situācija. Nevar būt tā, ka, piemēram, prokurora lietvedībā ir krimināllieta par zādzību un viņš vienlaikus palīdz cietušajam un apsūdzētajam risināt strīdu. Es strādāju par mediatoru kriminālprocesā, jo nebiju nedz izmeklētājs, nedz advokāts. Es kā neitrāls cilvēks spēju sadzirdēt, kas sāp vienam un otram, un tādējādi veicināt dialogu. Tieši tāpēc uzskatīju, ka varu to turpināt darīt arī kā deputāts, jo es neizmeklēju lietas, es neapsūdzēju nevienu un nevienu neaizstāvēju. Bet, ja es būtu prokurors un, pat lai novērstu interešu konfliktu, brauktu uz citu rajonu un tur veiktu mediāciju – nu nē, tas nav pieļaujami!»
Vajag vaicāt KNAB
Vaicāts vai nebūtu taisnīgi, ja ne tikai A. Mežsargs un A. Sparāns, bet arī citi prokurori un operatīvie darbinieki drīkstētu sniegt mediācijas pakalpojumus, A. Judins norādīja:
«Ikvienai valsts amatpersonai ir jāņem vērā likumā noteiktie ierobežojumi amatu savienošanai. Pirms uzsākt kaut ko darīt, un šeit nav runa par ogošanu vai sēņošanu, mans ieteikums ir painteresēties, kāds ir KNAB viedoklis. Ja KNAB atbildēs, ka var savienot, tad amatpersona droši var sniegt šo pakalpojumu.»
Jautājums par A. Mežsarga un A. Sparāna amatu savienošanu sākās pēc tam, kad plašsaziņas līdzekļiem atklājās Šveices advokāta Rūdolfa Meroni liecības kādā no Eiropas tiesām. Viņš bija liecinājis, ka pagājušā gada jūnijā viņa pārstāvim Daimāram Škutānam piezvanījis A. Mežsargs un teicis, ka vajadzētu tikties ar SAB darbinieku A. Sparānu, kurš varot nokārtot strīdus Ventbunkers akcionāru starpā. R. Meroni tiesai nav slēpis pat tādu pikantu detaļu, ka iekšējā komunikācijā viņi Latvijas Ģenerālprokuratūras prokuroru A. Mežsargu dēvē par Mužiku.
R. Meroni, D. Škutāns, A. Mežsargs un A. Sparāns satikušies viesnīcā Felicia. SAB darbinieks aicinājis R. Meroni vienoties par mierizlīgumu ar kādu no citiem Ventbunkera līdzīpašniekiem – Oļegu Stepanovu vai Olafu Berķi.
Pirms tam A. Mežsargs kādā no daudzajām krimināllietām bija veicis procesuālās darbības gan ar O. Berķi, gan O. Stepanovu. Savukārt A. Sparāns pret Ventspils uzņēmējiem veicis operatīvās izstrādes.