Mūžības ceļos devies operdziedonis, skaistā un skanīgā tenora īpašnieks Jānis Sproģis

© Mārtiņš ZILGALVIS, F64 Photo Agency

"Šis rīts nācis ar skumju ziņu: vakar, 7. oktobrī, mūžības ceļos devies operdziedonis, skaistā un skanīgā tenora īpašnieks JĀNIS SPROĢIS," vietnē "Facebook" vēsta "Latvijas Radio 3".

"Lai mana dziedāšana jums sirdī nes siltumu, mīlestību, gaišumu - un atcerieties, ka pavasaris sirdī var būt arī ziemā un rudenī. Tas tur var būt vienmēr! Tikai aizveriet acis un pasmaidiet - un uzreiz būs labi, galvenais - domājiet par kaut ko labu, par mīlestību," - tā vēl 2019. gada 14. oktobrī raidījumā #Benefice, uzrunāts 75. gadskārtā, vēlēja tautā iemīļotais dziedātājs.

Mākslinieka darbaspējas bija milzīgas: viņš ne tikai dziedājis uz daždažādām skatuvēm, veicis ierakstus gan Latvijas Radio studijā, gan dievnamu velvēs, piedalījies arī akadēmiskam dziedonim netradicionālos projektos: gan Zigmara Liepiņa leģendārajā rokoperā "Lāčplēsis", gan uzstājoties ar savu estrādes dziesmu programmām. Viņu arvien saistījusi arī garīgā mūzika, ar ko apceļota vai visa Latvija, muzicējot daudzās baznīcās.
"Kā mana mamma savulaik stāstīja - pirmo vārdu es esot izdziedājis un pēc tam tikai sācis runāt. Tā nu to turpinu. Ar gadiem kļūsti gudrāks, meistarība lēnām nāk klāt, un tev tikai jāatsvaidzina atmiņa, daži štrihi jāpieliek klāt. Balss ir tāds pats mūzikas instruments kā klavieres: tās stāv un ir gatavas, meistaram tikai jāatnāk tās uzskaņot. Tāpat ar balsi - ‘instruments’ ir jau iztaisīts noteiktā diapazonā un reizēm jāpieskaras pie stīgām, lai to dvēselīti iešūpotu," 2019. gada intervijā stāstīja dziedātājs, kurš sākumā mācījies pārvaldīt vairākus pūšaminstrumentus un mācījies Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola, bet profesionālo izglītību guvis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija vispirms Aleksandra Viļumaņa, vēlāk - Kārļa Zariņa vokālajā klasē, to spoži absolvējot 1974. gadā.
Pēc darba gadiem Ventspils Mūzikas vidusskola, kuros dziedonis nemitīgi turpinājis sevi profesionāli pilnveidot, klausoties īpaši slavenu tenoru ierakstus, viņš savu radošo dzīvi no 1980. gada uz piecām sezonām saistījis ar Latvijas Nacionālā opera un balets, kur iestudējis 21 lomu - tai skaitā Nemorīno, Hofmani, Hercogu, Ļenski, Antiņu un vēl citas itin plašā jūtu spektrā," vēstīts ierkastā.

Facebook

Kultūra

Uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves 18. janvārī Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas „Zelta Mikrofons 2025” ceremonijā balvas „Par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā” saņems televīzijas režisore Svetlana Rudzīte un festivāla „Bildes” rīkotāja Tija Auziņa.

Svarīgākais