Atklāts Ķeizarienes Aleksandras galma dāmas noslēpums; tas saistīts ar latviešu gleznotāju Purvīti

© Ekrānuzņēmums

Gleznotāja Vilhelma Purvīša pētniekiem – gan tiem, kas darbojas tagad, gan iepriekšējās paaudzēs – bijis milzums neatbildētu jautājumu, ko mēģināts uzdod atkal un atkal, reizēm atmetot cerību, tad atkal atgriežoties. Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta vadošā pētniece Kristiāna Ābele Latvijas Radio raidījumam "Kultūras rondo" dalās stāstā, ko izdevies atrisināt.

Bija tāda laimēšanās atbildēt uz jautājumu, kas bija Purvīša pirmā biogrāfe. Ļoti noslēpumaina autore, par kuras identitāti nebija nemazākās nojausmas un kura bija intriģējusi Purvīša ievērojamāko pētnieci Tatjanu Kačalovu, gan citus.

Proti, 1905. gadā par Purvīti parādījās raksts britu žurnālā "The Studio" - pats augstākais, ko kāds šejienes mākslinieks varētu sagaidīt. Šim rakstam bija autore, kura parakstījās kā Mary Illyne, bet varēja nojaust, ka viņa ir saistīta ar Krieviju un drīzāk tā varētu būt Marija Iļjina. Bet kas bija Marija Iļjina - to līdz pavisam nesenam laikam mēs neviens nezinājām. [..] Ne pirmo reizi atgriežoties pie šī neveiksmīgi risinātā jautājuma, pagājušajā rudenī noslēpums atrisinājās. Izrādījās, ka šī autore patiešām ir Marija Iļjina un kā tāda ir dzīvojusi visu mūžu; ka publikācijas tapšanas laikā viņai bija tikai 20 gadu, bet turpmāk viņa vairs nenodarbojas ar mākslas vēsturi un kritiku, vismaz ne publiskā veidā, jo tā paša [1905.] gada rudenī viņa kļuva par ķeizarienes Aleksandras galmu dāmu (tāpat kā savulaik viņas māte un vēl citas dzimtas sievietes). Ar Purvīti viņa varēja sastapties gadsimta mijā, kā jauna meitene, kura, būdama no nelielas muižas Kauņas guberņā (kas piederēja viņas tēvam ģenerālim), kādu laiku dzīvoja un skolojās Rīgā, kaimiņos Purvīša toreizējai adresei Nikolaja, tagad - Valdemāra ielā. Acīmredzot tur veidojās kaut kāda saskare - droši vien, ka viņa mācījās kā privātskolniece,"

stāsta Kristiāna Ābele.

Mīklu par Marijas Iļjinas identitāti esot izdevies atšķetināt, pateicoties viņas pašas un viņas māsas korespondencei ar dažādiem britu žurnāliem; uz vēstulēm bija Nikolaja ielas adrese.

Pavisam drīz izdevniecībā "Neputns" klajā nāks monogrāfisks albums "Ainava ar gleznotāju. Vilhelms Purvītis". Tajā ir albuma daļa, kuru kārtojusi mākslas zinātniece Laima Slava, savukārt pamatteksts ir mākslas vēsturnieces, Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta vadošās pētnieces Kristiānas Ābeles ziņā