Mūžībā devies kinooperators un pedagogs Jānis Milbrets

© f64.lv, Kaspars Krafts

2021.gada 6.janvārī mūžībā devies kinooperators un pedagogs Jānis Milbrets.

Jānis Milbrets ir īpašs latviešu dokumentālā kino, leļļu, zīmētās animācijas un kombinēto uzņēmumu operators. Ja kādam radās sarežģīta attēla problēma, risinājums bija viens - jāpajautā Milbretam, viņš zinās, kā tikt ar to galā. Viņš zināja, izdomāja un palīdzēja.

1966.- 1978. Jānis studējis Vissavienības Valsts Kinematogrāfijas institūta kinooperatoru fakultātē, kur ieguvis kinooperatora kvalifikāciju. Latvijas Kinematogrāfistu savienības biedrs kopš 1982.gada.

Savu radošo darbību uzsācis Rīgas kinostudijā 1962.gadā, kā operatora asistents un kombinēto uzņēmumu operators, kas deva zināšanas un pieredzi turpmākajai darbībai. Filmējot dokumentālās filmas un piedaloties spēlfilmu uzņemšanā, viņa īpašās prasmes bija atrisināt tehnoloģiski komplicētus uzdevumus, ko viņš pilnveidoja visa mūža garumā. Kā patiess dokumentālists viņš ir operators vismaz 50 filmām, (ieskaitot slaveno "Slāpju spogulis", rež. Ivars Seleckis, 1976.), kuras raksturo izteiksmīga plastika un spilgti tēlaina forma, un simtos skaitāmiem kinožurnālu sižetiem, kuros iemūžināta mūsu vēsture. Viņam pieder arī unikālais Ļeņina pieminekļa nojaukšanas kadrs, kurā bezgala izteiksmīgi piemineklis apmet loku, atvadoties no pilsētas un sava postamenta, un nogulst zemē. Demontāža ieilga visu nakti un Milbrets gaidīja. Ar kameru viņš tur bija vienīgais, un mums ir šis vēsturiskais un simboliskais kadrs.

Ar apbrīnojamu pacietību jābūt apveltītam leļļu un zīmētās animācijas operatoram. Lelles un zīmētie tēli var visu, ja vien tiek precīzi un izteiksmīgi uzfilmēti. Viņa kontā ir 7 leļļu un 12 zīmētās animācijas filmas, tai skaitā visu mīlētās "Kaķīša dzirnavas" (1993.) un "Fantadroms" (1993.). Milbreta veidotie darbi saņēmuši gan Lielos Kristapus, gan starptautiskas balvas un atzinības.

Nozīmīga ir Milbreta darbība kinooptikas testēšanā, modernizēšanā un jaunās kinofilmēšanas objektīvu paaudzes izstrādāšanā 35mm un super 16mm kinokamerām, viņa triku un specefektu filmēšanas konsultanta darbība Latvijā un arī ārvalstīs.

1990-to gadu sākumā Milbrets piedalījies Latvijas Kultūras akadēmijas Kinooperatoru fakultātes radīšanā un mācību programmas izstrādē. Līdz 2005.gadam lasījis lekciju ciklus disciplīnās "Kinooptika", "Zinātniskā filmēšana", "Kino tehnoloģijas", "Kombinētie uzņēmumi, triki un specefekti". Ievadaījis profesionālās filmēšanas un fotomākslas noslēpumos arī Baltijas Krievu institūta, Starptautiskās Praktiskās psiholoģijas augstskolas un Latvijas Universitātes studentus līdz 2017.gadam, izcilniekus apbalvojot ar vienmēr gardām konfektītēm.

Viņš zinājis, kā operatora darbu dara, darījis to izcili un azartiski, mācījis citiem un vienmēr bijis atvērts asprātīgam un radoši inovatīvam padomam. Viņš bija vīrs, uz kuru varēja paļauties.

Kultūra

Uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves 18. janvārī Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas „Zelta Mikrofons 2025” ceremonijā balvas „Par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā” saņems televīzijas režisore Svetlana Rudzīte un festivāla „Bildes” rīkotāja Tija Auziņa.