Pianists Daumants Liepiņš. Ja nebūtu kas klausās, nespēlētu

 
©Rūta Kalmuka/F64 Photo Agency

«Es ļoti gaidu koncertus Latvijā, jo te tos izbaudu daudz vairāk nekā citviet pasaulē. Spēlējot Latvijā, ir jāatdod no sevis vislabākais, jo klausītājs ir ļoti prasīgs – viņš jutīs, ja neatdosi sevi visu,» saka jaunais pianists Daumants Liepiņš, Lielās mūzikas balvas 2017 laureāts, viens no četriem jaunajiem pianistiem pasaulē, kuram žurnāls Pianist Magazine 2020. gadā iesaka sekot līdzi.

Šovakar pulksten 19 Daumants Liepiņš muzicēs Ogres Kultūras centrā, atskaņojot programmu Šūberts, Šopens un Enesku. Bet svētdien, 23. februārī, pulksten 15 - Liepājas koncertzāles Lielais dzintars kamerzālē. Talantīgais pianists atskaņos savu jauno koncertprogrammu, ko veido trīs klaviermūzikas grandi, izcilas un savstarpēji ļoti atšķirīgas klaviersonātes: vēlīno Franča Šūberta La mažora opusu, ne mazāk populāro Friderika Šopena 3. skerco un Noktirni Re bemol mažorā, kā arī rumāņu komponista Džordžes Enesku Trešo klaviersonāti, kas Latvijā tiks atskaņota pirmoreiz un būs šīs programmas īpašais numurs.

Emocionāli atkailināta

«Šādu programmu, kas šovakar tiks atskaņota Ogrē un svētdien Liepājā, vēl nekad neesmu spēlējis. Kāpēc tā ir tieši šāda? Jo es gribēju atvest uz Latviju rumāņu komponista Džordžes Enesku mūziku,» saka jaunais pianists. 2018. gadā viņš Rumānijā piedalījās Džordžes Enesku Starptautiskajā pianistu konkursā, kur, izpildot komponista Trešo sonāti, izcīnīja augsto 2. vietu. «Tur iepazinu viņu kā komponistu, kuram ir sava, ļoti izteikta muzikālā valoda. Klausoties šo mūziku, uzreiz ir skaidrs, ka tas ir Džordže Enesku - jo tā mūziku neraksta neviens cits, to nav iespējams nokopēt. Un tā, manuprāt, ir viena no ģēnija pazīmēm,» uzskata Daumants Liepiņš, piebilstot, ka Džordže Enesku savā mūzikā prot atdarināt visdažādākās dabas skaņas, un, lai arī notīs pierakstītas, tās izklausās kā improvizācija. Turklāt tajā var saskatīt mūsu gadsimtam ļoti aktuālas tēmas - cilvēka neaizsargātību tehnoloģiju priekšā un pat dabas aizsardzību.

«Es atskaņošu arī Šūberta sonāti, kas man personīgi ir ļoti īpaša mūzika - jo ļoti trausla, emocionāli atkailināta, ar ļoti dziļiem iekšējiem pārdzīvojumiem. Bet programmai pa vidu būs Šopena karaliskā, bet arī dziļi personiskā sonāte. Tā gan klausītājiem būs vairāk kā atslodze, kas balansēs Enesku un Šūbertu,» saka Daumants Liepiņš, piebilstot, ka viņš gribējis vienā programmā salikt mūziku, kas jau ir ļoti populāra un daudz dzirdēta, un tai pievienot kaut ko mazliet eksotiskāku.

Attīstīt koncertu kalendāru

Jaunā pianista ikdiena pamatā paiet Zviedrijā, kur, pagājušajā gadā ieguvis bakalaura grādu Karlstādes universitātes Ingesundas mūzikas augstskolā, palicis, lai turpinātu sevi pilnveidot. «Mūzikas nodaļa ir ārpus pilsētas, Arvīkā, ļoti klusā un mierīgā vidē, kur nekas nenovērš uzmanību - ir tikai mūzika un klavieres. Tur ir lieliski

kolēģi - citi jaunie pianisti, kuri arī vairs nestudē pilna laika programmā, bet izvēlas palikt un turpināt muzicēt,» stāsta Daumants Liepiņš, atklājot, ka kopš janvāra šajā augstskolā ERASMUS apmaiņas programmā (bakalaura studiju programmā) studē vēl viena jaunā pianiste no Latvijas - Aurēlija Šimkus. «Tur ir ļoti cilvēciska sabiedrība, mēs spēlējam viens otram priekšā, viens no otra iedvesmojamies, cenšoties nedomāt par tirgus konkurenci, kas gan fonā visu laiku ir, bet - mēs cenšamies izpaust katrs sevi, un tajā jau nav konkurences.»

Pianists stāsta, ka šobrīd viņa prioritāte nav iegūt maģistra grādu, bet gan izmantot visas iespējas mācīties pie dažādiem pasniedzējiem, dzirdēt atšķirīgus viedokļus, uzkrāt pieredzi, attīstīt savu koncertu kalendāru un spēlēt arvien augstāka līmeņa koncertus. «Jā, tas tagad ir būtiskākais,» saka Daumants Liepiņš, kurš pērn ar savu dabas doto talantu un skatuvisko harismu apžilbinājis divu prestižu konkursu žūriju un izpelnījies publikas ovācijas - uzvara Marijas Kanalsas Starptautiskajā pianistu konkursā Barselonā (kur savā laikā triumfējuši arī Armands Ābols un Vestards Šimkus) un prestižajā Vendome prize pianistu konkursā Šveicē talantīgajam latviešu puisim atvērusi ievērojamāko pasaules koncertnamu durvis, un uzstāšanās tiek plānotas jau 2021. gadam.

Bet šā gada martā un aprīlī Daumants Liepiņš vēl diezgan daudz būs mājās, Latvijā, kur ieplānoti vairāki koncerti, tostarp kopā ar māsu - vijolnieci Madaru Liepiņu, ar kuru uzstājas jau kopš bērnības. 2003. gadā viņi ieguva 1. vietu starptautiskajā klavieru duetu konkursā Brālis un māsa Sanktpēterburgā Krievijā, bet 2015. gadā tika atzīti par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas labāko kameransambli. Viņu radošajā kontā ir arī 3. vieta kameransambļu konkursā Magņitogorskā Krievijā.

«Māsa tagad ir nobāzējusies Itālijā, uz Latviju atbrauc retāk nekā es, bet tieši šobrīd ir mājās,» viņš priecīgi nosaka, piebilstot, ka pēdējoreiz abi dzīvajā tikās pirms gada.

Dzīve strauji mainījusies

«Pēdējā gada laikā mana dzīve ir ļoti, ļoti strauji mainījusies. Ja pirms tam varēju mierīgi studēt, tad tagad, pēc šiem diviem lielajiem starptautiskajiem konkursiem, kam seko daudz koncertu piedāvājumu, ir laiks, kad no sevis jādod ārā maksimālais. Šī pieredze man devusi neiedomājami daudz,» secina Daumants Liepiņš, atklājot, ka rūpi par viņa koncertu grafiku uzņēmusies kompānija Nordic Artist Management, kas organizē koncertus Ziemeļvalstīs. «Esmu kontaktā ar vēl vienu menedžeri, ar kuru līgums gan vēl nav noslēgts. Un man daudz palīdz arī mana profesore Zviedrijā Jūlija Mustonena-Dālkvista, kura mani ievadījusi mūzikas pasaulē, praktiski parādot, kā tas viss notiek.»

Daumants Liepiņš atklāj, ka līdz šim viņa ceļš mūzikā bija ļoti viegls. Klavierspēli sāka apgūt piecu gadu vecumā Saldus mūzikas skolā, to turpināja Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā, jau agri sāka piedalīties pianistu konkursos, iegūstot daudzas godalgotas vietas, tostarp 1. vietu Valsts pianistu konkursā (2003), 1. vietu Jauno mūziķu starptautiskajā konkursā Siguldā (2007), 3. vietu (2007) un 2. vietu (2009) Starptautiskajā jauno mūziķu konkursā Oldenburgā Vācijā, kā arī 1. vietu Ineses Galantes jauno talantu konkursā (2014). «Neteikšu, ka tas bija grūti,» viņš pasmaida un atzīst, ka tikai tagad, ejot mūzikas pasaulē arvien dziļāk, saprot, cik tas ir nopietni. «Ja savu dzīvi gribu saistīt ar mūziku, tas ir pilna laika darbs. Man jābūt mūzikā ar visu savu būtību, jo publika jutīs, ja tāds nebūšu. Tā ir emocionāli ļoti saspringta profesija - jo man ne tikai profesionāli jāpārvalda muzikālais materiāls, bet arī iekšēji jājūt savs emocionālais stāvoklis. Jāzina, ko pats jūtu un ko gribu pateikt klausītājiem. Un, skaidrs, ka šajā ziņā man vēl daudz jāmācās,» apzinās talantīgais jaunais mūziķis.

Kā baltais zvirbulis

Daumants Liepiņš atminas, ka, mācoties Saldus mūzikas skolā, juties mazliet kā baltais zvirbulis, jo bija grūti atrast sev līdzīgi domājošus vienaudžus. Taču, nokļuvis Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā, viss mainījās - tā bija pilnīgi cita pasaule, kurā visus interesēja mūzika. «Jā, ļoti spilgti atceros to sajūtu, kad nokļuvu Rīgā,» saka jaunais pianists. Viņš gan atzīstas: to, ka mūzika ir viņa dzīves aicinājums un būs nākotnes profesija, sapratis vien pirms nepilniem četriem gadiem, aizbraucot studēt uz Zviedriju. Tāpēc pašam ir sajūta, ka mūzikas pasaulē ir pavisam neilgu laiku.

«Konkurence ir ļoti sīva, Eiropas tirgus ir ļoti, ļoti pilns, daudzi grib tajā iekļūt, bet - tas nav viegli,» viņš jau sapratis. «Arī Latvijā klasiskā mūzika arvien attīstās, un, ja vēl pirms pieciem gadiem varēja izsekot katram klasiskās mūzikas notikumam un uz visiem aiziet, tad tagad tas vairs nav iespējams. Bet es priecājos, ka Latvijā ir tik daudz pianistu un talantīgu jauno mūziķu, jo, esot citviet pasaulē un stāstot, ka esmu no Latvijas, cilvēki jau zina: jā, Latvijā ir ļoti daudz augstas raudzes mūziķu.»

Ar sapni par Kārnegī zāli

Jaunais pianists atklāj, ka viņš iedvesmojas no saviem pedagogiem - gan Zviedrijā, gan Ženēvā. «Nesen Stokholmā man bija iespēja būt leģendārā pianista Grigorija Sokolova koncertā. Visa klavieru klase speciāli braucām četras stundas vienā virzienā, lai tikai to piedzīvotu un pēc tam satiktu viņu pēc koncerta. Tas bija piedzīvojums, kas mani satrieca, to nevar pat izstāstīt. Es pilnīgi citā gaismā ieraudzīju, kāds ir tas ceļš, ko iet pianists, kā viņš to piedzīvo un kā jūtas. Jā, tas bija spilgtākais pēdējā laika piedzīvojums, kas man ļāva saprast, uz ko es eju,» stāsta Daumants Liepiņš.

Bet par gandarījuma mirkļiem, pašam esot šajā profesijā, pianists saka: «Spēlēt mūziku mūzikas vai sevis dēļ es nevaru. Es spēlēju mūziku cilvēkiem. Ja nebūtu kas klausās, es nespēlētu. Un, ja vēl klausītāji pēc koncerta aiziet ar piepildītu prātu un sirdi vai pienāk un pasaka, ko viņi šajā koncertā piedzīvojuši... Nav lielāka dzinējspēka, kas mudinātu katru dienu sēsties pie klavierēm un vingrināties.»

Pēc koncerta Lielajā dzintarā klausītāji tiks aicināti uz neformālu sarunu ar pianistu, jo kamerzāles koncertsērija Personīgi tā veidota - lai baudītu mazo formātu koncertus tuvākā, brīvākā un personīgākā atmosfērā. «Mani ļoti interesē, kā tas būs, un es jau zinu, ka man pašam tas būs ļoti vērtīgi.»

Vērtīga pieredze Daumantam pavisam nesen bija arī Ņujorkā, kur viņš ierakstīja mūzikas albumu prestižajā Steinway ierakstu kompānijā. «Amerika - tā ir pavisam cita pasaule. Biju aizgājis uz koncertu Kārnegī zālē. Nu, jā, tur es kādreiz gribētu spēlēt, gribētu to piedzīvot... Bet ikreiz, braucot uz Latviju, saprotu, cik daudz es patiesībā gribu būt Latvijā. Te ir mana ģimene, draugi, tuvie cilvēki. Taču, ja esi koncertējošs mākslinieks, ir jābūt arī ārpusē. Bet es neesmu atsvešinājies, un tas ir pilnīgi skaidrs: saikni ar Latviju es nekad negribētu pazaudēt.»

***

DAUMANTS LIEPIŅŠ

• Viens no spožākajiem jaunajiem pianisma talantiem

• Dzimis 1994. gada 2. decembrī Ogrē; māsa - vijolniece Madara Liepiņa (1992)

• Klavierspēli sācis apgūt piecu gadu vecumā Saldus mūzikas skolā (pie skolotājas Iritas Rasas)

• Izglītība: Emīla Dārziņa mūzikas vidusskola (L. Muižarājas klavieru klase), Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Karlstādes universitātes Ingesundas mūzikas augstskola Zviedrijā (prof. J. Mustonena-Dālkvista)

• Studē Ženēvas Mūzikas augstskolā pie prof. Sedrika Pešas (Cédric Pescia)

• Savas prasmes papildinājis meistarklasēs pie K. Lifšica, P. Geņuša, A. Kujumidžana, Mitsuko Učidas

• Ieguvis Latvijas nozīmīgāko apbalvojumu mūzikā - Lielo mūzikas balvu kategorijā Gada jaunais mākslinieks (2017)

• Uzvarējis Ziemeļvalstu starptautiskajā pianistu konkursā Zviedrijā (2017); vienā no prestižākajiem pasaules pianistu konkursiem The 2019 Vendome Prize for Piano at the Verbier Festival Šveicē, Marijas Kanalsas (Maria Canals) Starptautiskajā pianistu konkursā Barselonā (2019)

• 2. vietas ieguvējs Džordžes Enesku (George Enescu) Starptautiskajā pianistu konkursā Rumānijā (2018)

• Uzstājies ar Liverpūles Karalisko filharmonijas orķestri, Rumānijas Nacionālo simfonisko orķestri, Gruzijas Nacionālo simfonisko orķestri, Helsingborjas simfonisko orķestri, Kauņas simfonisko orķestri u.c.

• Interesē sekot līdzi politikai un ekonomikai, jo īpaši, kas notiek Latvijā. «Tā es nepazaudēju saikni ar Latviju un jūtos tai piederīgs.»

• Mājaslapa internetā: daumantsliepins.com