Miris kino režisors un operators, Viestura ordeņa kavalieris Aleksandrs Demčenko

 
©Pixabay

Latvijas Kinematogrāfistu savienība ziņo, ka 12.februārī mūžībā aizgājis kino režisors un operators, Viestura ordeņa kavalieris Aleksandrs Demčenko - ar spilgtu talantu, radošu azartu un drosmi apveltīts kino profesionālis. Viņš ir paveicis patiesi daudz, īpaši mūsdienu frontes operatoru darbā, pārstāvot demokrātisko spēku intereses, vairojot patiesu informāciju mēdijos par kritiskajām politiskajām norisēm un situācijām.

Viņš ir dzimis Dņepropetrovskā, Ukrainā, kur 1974.gadā absolvējis Teātra mākslas skolu režisora specialitātē, bet 1987.gadā ieguvis režisora diplomu Ļeņingradas Valsts teātra, mūzikas un kinematogrāfijas institūtā televīzijas un televīzijas mākslas filmu specialitātē.

Aleksandrs Demčenko 1980.gadā ieradās Rīgā, lai pievienotos slavenajai Ulda Veispāla kaskadieru grupai, kuras sastāvā filmējies daudzās filmās. Paralēli 1980.- 1985.gadā strādājis Rīgas kinostudijā par gaismotāju. 1985.gadā uzsāk režisora asistenta darbu izcilā dokumentālista Jura Podnieka filmēšanas grupā, piedaloties filmu "Veļ Sizifs akmeni" (1985.), "Vai viegli būt jaunam"(1986.), "Mēs"(1989.), "Impērijas gals" (1991.) un citu veidošanā. Kad Podnieka grupa astoņdesmito gadu beigās sāka filmēt PSRS karstajos punktos, Demčenko uzsāka darbu arī ar operatora kameru. Tieši viņš 1991.gada janvārī Viļņā uzņēma un izglāba kadrus, kas visai pasaulei pavēstīja par tanku un demonstrantu asiņaino sadursmi pie Viļņas televīzijas, par ko apbalvots ar Lietuvas Repulikas medaļu "13.janvāra sudraba piemiņas medaļa". Pēc Viļņas grupa atgriezās uz Rīgas barikādēm, kur filmēja arī skarbo apšaudi Bastejkalnā 20.janvārī. Aleksandra Barikāžu dalībnieka piemiņas zīmes Nr ir 566.

1986.gadā notika Černobiļas AES 4.bloka katastrofa, kuru, protams, vairākkārt (8x) filmēja arī Jura Podnieka grupa. Uzfilmētais unikālais materiāls izmantots filmā "Mēs" un arī citās. Aleksandrs Demčenko saņēma starojumu un no tā radās vēlākās veselības problēmas. 2006.gadā apbalvots ar Viskrievijas patriarha goda rakstu par veikto darbu Černobiļas AES seku likvidācijas dokumentēšanā un "Goda zīmi" par lielu personīgo ieguldījumu informācijas atspoguļošanā masu medijos, aktīvu sabiedrisko darbu, sakarā ar Černobiļas AES avārijas 20. gadadienu.

1987.- 1990.gadā Demčenko filmēja Karabahas karadarbības sākumu, zemestrīces seku likvidēšanu Ļeņinakanā, Kirovokanā, Spitakā. 1991.- Augusta puča notikumu hroniku, asiņaino notikumu hroniku Tbilisi u.c. 1992.- 1998.- kara darbību Čečenijā, Abhāzijā, Dienvidslavijā, Bosnijā - pirmās Latvijas Republikas IFOR rotas ietvaros, sacelšanos Dušanbē (Tadžikijā) un citus notikumus. Līdz 2008.gadam piedalījies arī daudzu Latvijas filmu veidošanā kopā ar režisoriem Antru Cilinsku, Pēteri Krilovu, Dzintru Geku un citiem, kā arī pašaizliedzīgi rūpējies par Jura Podnieka piemiņas kopšanu.

1990.gadā apbalvots ar kino profesionālo medaļu "Lielais Kristaps" par labāko režisora asistenta darbu filmās "Krustaceļš" (1990.) un "Mēs" (1989. BBC filma par PSRS un tās sabrukšanu 5 sērijās). 1991.gadā viņam piešķirta medaļa "Lielais Kristaps" par drosmi un pašaizliedzību filmēšanas procesā.

2009.gadā kļuvis par Latvijas Republikas Viestura ordeņa kavalieri par drosmi un pašaizliedzību Baltijas valstu neatkarības atgūšanā.

Izvadīšana 2020.gada 19.februārī plkst. 14:00 no Rīgas I Meža kapu kapličas.

 

Abonē