Galerijā Daugava atklāta leģendārās latviešu mākslinieces Maijas Tabakas jubilejas izstāde, kurā aplūkojami galvenokārt pēdējos gados tapuši darbi, kā arī dažas gleznas no privātkolekcijām.
«Reti kurš var teikt, ka glezniecība ir viņa dzīve. Maija Tabaka tā ir teikusi, un to apšaubīt nevar neviens, kas kaut nedaudz pietuvojies viņas mākslai. Maijas Tabakas glezniecība ir krāšņa, brīžiem pat galvu reibinoša, jo mākslinieces fantāzija ir neierobežota, tai sekot ir interesanti, brīžiem pat neiespējami, tad atliek tikai paļauties un noticēt. Maijas Tabakas gleznas ir skaistas, un māksliniece jau arī teikusi, ka glezno tikai to, kas viņai patīk. Maija Tabaka šovasar gleznoja ziedus, katram no tiem ir sava uzbūve, un māksliniece to sauc par arhitektūru,» - tā par gleznotājas Maijas Tabakas jaunāko darbu izstādi saka galerijas Daugava vadītāja, mākslas zinātniece Anda Treija. Apskatei būs pieejami Maijas Tabakas jaunākie darbi, un būs arī aplūkojamas senākas gleznas no privātkolekcijām - pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados tapušas, mazāk redzētas vai arī pat plašākai publikai neredzētas. Kopumā izstādē ir 18 darbu.
«Pēdējā laikā māksliniece gleznojusi ziedus. Ziedi ir arī krāsu un absolūtā skaituma pasaule. Daudzi mākslinieki ir izvairījušies gleznot ziedus, lai gan - nav jau svarīgi, ko glezno, bet kā, tā ir bieži dzirdēta frāze, kurai var piekrist un var arī nepiekrist. Maijai Tabakai vienmēr ir bijis svarīgs gan ko, gan kā gleznot,» uzsver mākslas zinātniece Anda Treija. «Ziedi ir svētki. Šī ir ļoti puķaina izstāde, skaista izstāde, bet galvenais - laba glezniecība,» uzsver mākslas zinātniece.
Anda Treija atzīst, ka gatavošanās šai izstādei sakritusi ar sarežģītu laiku gleznotājas dzīvē, tomēr viņa nav pārtraukusi gleznot. «Domāju, tieši glezniecība visu mūžu viņai palīdzējusi dzīvot. Maija nekad nav bijusi likteņa lutināta, tomēr gleznoja tādus darbus, kurus skatoties nevienam pat prātā nevarēja ienākt domas par viņas personiskās dzīves sarežģītību. Un arī šī izstāde ir ļoti priecīga, jo tad, kad viņa glezno, viņa ir laimīga. Glezniecībā izpaužas viņas talants un spēks, un tas, ko viņa ar krāsu var izdarīt, ir pa spēkam tikai retajam gleznotājam.»
Ar šo izstādi vienlaikus tiek atzīmēta arī Maijas Tabakas (1939) jubileja. «Redziet, ir jauni mākslinieki, kuriem vēl daudz jāstrādā, lai viņu vārds iegūtu vērtību, bet, ja māksliniekam jau ir 80 gadu un tik bagāta radošā biogrāfija, tad viņa vārds jau ir vērtība pati par sevi. Kā mēs zinām, Pablo Pikaso uz salvetes ar spalvu uzvilka vērsi, un pēc gadiem izsolē tas maksāja milzu naudu... Mākslinieka vārdam ir būtiska nozīme,» nosaka Anda Treija. «Ja Mākslas muzejs būtu uzaicinājis gleznotāju rīkot jubilejas izstādi, es jau ceļā nestātos, bet tā nav noticis. Pirms neilga laika izdevām mākslinieces radošajai biogrāfijai veltītu albumu ar vairāk nekā 200 darbu reprodukcijām, un šo izstādi bijām ieplānojuši jau pirms diviem gadiem. Tāpēc, ka Maiju Tabaku es ļoti cienu kā ļoti labu gleznotāju, kā ļoti stipru cilvēku. Kā personību,» saka Anda Treija. Galerijas Daugava vadītāja atklāj, ka jau izstādes ierīkošanas laikā, kad tā vēl nebija atklāta apskatei, daudzi apmeklētāji nākuši un vēlējušies apskatīt. «Kā tad neslēgšu vaļā durvis, ja cilvēki braukuši no laukiem? Maijas Tabakas popularitātei neviens nevar pielīdzināties,» piebilst Anda Treija.
