«Mēs sevi esam definējuši kā vietu, kur māksliniekiem attīstīt savu ideju, nodoties jaunradei un veidot savu rokrakstu. Jauna, mūsdienīga teātra valoda var veidoties apstākļos, kur netiek uzreiz prasīts rezultāts, jo bieži vien tā ir došanās nezināmajā. Jaunas skatuves valodas atklājumi veidojas tieši procesā, nevis produktorientētā ražošanā,» saka Ģertrūdes ielas teātra (ĢIT) vadītājs, režisors Andrejs Jarovojs.
Šo sezonu ĢIT pavadīs jubilejas zīmē, 27. oktobrī svinot 10 gadus, kopš teātra telpās - Ģertrūdes ielā 101a - notika pirmā izrāde, tāpēc iecerēts gan koncentrētā veidā atskatīties uz paveikto, gan meklēt jaunus virzienus, gan, pateicoties iegūtam sociālās uzņēmējdarbības atbalsta grantam, paplašināt savu darbību, atklājot jaunu virzienu teātrī - mākslinieku rezidenci jeb mēģinājumu zāli, kas paredzēta radošā procesa atbalstam, iespējai māksliniekiem pievērsties mērķtiecīgai sava rokraksta attīstīšanai un izpētei.
Dzimšanas diena tiks svinēta no 22. līdz 27. oktobrim ar īpašu izrāžu skati Top 10 ĢIT - lai atskatītos uz padarīto un vērtos jaunā attīstības virzienā nākotnē, šajā nedēļā tiks spēlētas ne tikai šobrīd aktuālajā programmā pieejamās izrādes, bet arī par godu teātra desmitgadei atjaunotie iestudējumi, kas pirmizrādes pieredzējuši ĢIT sākumposmā.
Netīšām, caur sludinājumu
Režisors Andrejs Jarovojs ĢIT ir kopš tā pirmsākumiem 2009. gadā, kad 27. oktobrī tur notika pirmā pirmizrāde - modernās dejas līdzekļiem izstāstīts stāsts Maennersache, ko veidoja Slovēnijas horeogrāfs Branko Potočans. «Pirms tam darbojos teātra grupā United Intimacy, ko nodibināja Viesturs Kairišs, bet, kad viņam tas vairs nebija aktuāli, mēs - es kā režisors, producente Maija Pavlova un māksliniece Arnita Jaunsubrēna - turpinājām iesākto un kā projektu teātris rādījām izrādes dažādās Rīgas vietās. Maennersache savu pirmizrādi piedzīvoja festivālā Polijā, un, vēloties to parādīt arī Rīgā, meklējām vietas un iespējas, kur to varētu darīt. Izskatījām vairākus variantus - gan Dailes teātra Mazo zāli, gan Latvijas Nacionālās operas un baleta Jauno zāli, līdz pavisam netīšām caur sludinājumu atradām telpu Ģertrūdes ielā 101a. Saskaitot visus par un pret, sanāca izdevīgāk noīrēt šo telpu uz mēnesi, nekā uz dažām dienām iet iekšā lielajos teātros. Izrādes veiksme un publikas atsaucība rosināja domāt par turpinājumu, un mēs noīrējām šo zāli uz vēl vienu mēnesi. Pēc tam uz vēl vienu, un tad jau sākām domāt par jauna teātra veidošanu.» Andrejs Jarovojs atsauc atmiņā desmit gadus senus notikumus, sakot, ka, pieaicinot citus aktīvos neatkarīgos skatuves māksliniekus un radošās komandas - Kristas Burānes un Mārtiņa Eihes radošo apvienību Nomadi, Vara Klausītāja Zīmējumu teātri, Elīnu Gaitjukeviču un Sintiju Siliņu ar Dejas anatomiju, kā arī jaunos režisorus Kārli Krūmiņu un Valteru Sīli, tapa Ģertrūdes ielas teātris. «Nevarētu teikt, ka sākotnēji tas bija ilgtermiņa plāns, bet - tā mūsu teātris pamazām ir izaudzis un jau sagaidījis savu desmitgadi.»
Rezultāts nav paredzams
Režisors stāsta, ka desmit gadu laikā ĢIT komanda, gan pati producējot izrādes, gan pieaicinot citus sadarbības partnerus, ir izgājusi cauri dažādiem menedžmenta modeļiem un sapratusi, kādā virzienā doties tālāk. Šobrīd ĢIT sezonā veido 4-6 jauniestudējumus un nodrošina regulāru ikmēneša programmu ar vairāk nekā simt pasākumiem, kuros satiekas dažādu skatuves mākslu - teātra, dejas un mūzikas - pārstāvji. Citam citu papildinot, tiek attīstīts teātris kā pieredze, kas skatītājos rosina gatavību pieņemt izaicinājumus, sastopoties ar nepazīstamo, jo ĢIT sadarbība ar māksliniekiem sakņojas pārliecībā par jaunrades kvalitāti un robežu šķērsošanu, teātris atbalsta un iedrošina jaunus impulsus un idejas, lai palīdzētu māksliniekiem viņu izaugsmē. «Tas vienmēr ir risks, rezultāts nekad nav paredzams, un mums patīk šāds teātris,» saka Andrejs Jarovojs, piebilstot, ka lielos teātrus uz tādu risku ir grūtāk pārliecināt, bet ĢIT viss ir iespējams.
Krūmiņš, Sīlis, Doveika
Sagaidot teātra 10. dzimšanas dienu, ĢIT komandai bija vēlme atskatīties, kā vēsturiski viss veidojies, un tapa pārgalvīgs plāns šai jubilejas reizē parādīt/atjaunot tās izrādes, kas spēlētas ĢIT sākumposmā.
«Maennersache bija pirmā izrāde, kas tika spēlēta ĢIT, bet pirmā, kas šeit tika iestudēta, bija jaunā režisora Kārļa Krūmiņa Svētceļnieks (2010). Kad sākām runāt par atjaunošanu, režisors teica, ka viens pret vienu to atjaunot ir neiespējami, jo mainījies ir gan viņš kā režisors, gan Valters Sīlis, kurš šai izrādē spēlēja galveno lomu. Bet viņam šķita interesanti pamēģināt uz Svētceļnieku paskatīties šodienas acīm,» stāsta ĢIT vadītājs.
No ilgi nespēlētām izrādēm jubilejas nedēļā būs iespēja noskatīties arī režisora Andreja Jarovoja iestudēto Vilhelma Haufa Pasaku par Gardeguni (2012), ko spēlēja Maija Doveika, pirms vēl kļuva par Latvijas Nacionālā teātra aktrisi. «Domāju, būs aizraujoši paskatīties, ar ko šis materiāls viņai ir interesants šodien. Vēl no manām iestudētajām izrādēm būs iespēja noskatīties Ādu (2014), ko ik pa laikam spēlējam, bet kurai bija ilgs pārtraukums. Speciāli jubilejas nedēļai taisām šīs izrādes īpašo versiju - ar mūziku dzīvajā. Spēlēsim arī manis iestudēto izrādi Rondo (2015) un Vladislava Nastavševa Melno spermu, kuras joprojām tiek iekļautas ikmēneša programmā. Ar šīm izrādēm, kas nospēlētas jau tuvu simt reizēm [un savulaik tikušas nominētas 2015./2016. gada sezonas Spēlmaņu nakts balvai Gada mazās formas izrāde], mēs uzrunājam arvien jaunu auditoriju. Izrāžu spēlēšana ilgtermiņā ir īpaši svarīga jaunajiem skatuves māksliniekiem, kuri šādā veidā iegūst profesionālo pieredzi, ko nav iespējams iegūt, piedaloties arvien jaunos projektos, ko atkārto tikai pāris reižu,» stāsta Andrejs Jarovojs, piebilstot, ka nav mazsvarīgs arī «ekoloģiskais aspekts» - darbā ieguldītie resursi tiek izmantoti maksimāli, nevis jau pēc pāris izrādēm nonāk atkritumos.
Ambiciozas ieceres
«Šīs sezonas radošās ieceres mums ir ļoti ambiciozas. Uzreiz pēc jubilejas nedēļas notikumiem mums būs pirmizrāde - Situāciju komēdija, kas būs «izrāde klusumā divām aktrisēm un 75 skatītājiem». To veido režisors Vsevolods Ļisovskis no Maskavas. Tas būs jauns formas eksperiments: divas mākslas un dzīves pieredzē atšķirīgas mākslinieces - aktrise, režisore Ināra Slucka un horeogrāfe, dejotāja Jana Jacuka - klusēs ne tikai skatītājiem, bet arī viena otrai,» stāsta ĢIT vadītājs.
Andrejs Jarovojs atklāj, ka ĢIT šobrīd strādā arī horeogrāfe Agate Bankava, kas veido personisku solo izrādi, kurā dalīsies ar savu pieredzi par kustību, ķermeni un deju. Pirmizrāde 29. novembrī.
Vēlmi sadarboties ar ĢIT izrādījis arī režisors Vladislavs Nastavševs, kas iestudēs izrādi Šeit sākas nakts pēc franču mūsdienu autora Alēna Girodī romāna dramatizējuma. «Sākot lasīt romānu, jutos ļoti iedvesmots un iedvesmots esmu vēl šobrīd, tāpēc ļoti gaidu brīdi, kad varēšu sākt strādāt pie šī iestudējuma. Es esmu ļoti priecīgs būt Ģertrūdes ielas teātrī, jo man šajā teātrī patīk divas lietas: pirmkārt, pastāvīgas trupas neesamība, kas nodrošina svaigu gaisu teātrī, un otrkārt, cenzūras, vai precīzāk būtu teikt - ierobežojumu - neesamība. Kaut vai materiāla izvēlē - šis bija vienīgais teātris Rīgā, kas bija gatavs iestudēt Melno spermu. Es te varu baudīt brīvību, un tādu vietu Rīgā nav nemaz tik daudz,» uzsver Vladislavs Nastavševs. Pirmizrāde plānota decembra beigās/janvāra sākumā.
Savukārt Elmārs Seņkovs strādās kopā ar daļu LKA Leļļu teātra kursa absolventiem, pagaidām neatklājot izvēlēto materiālu. «Jūtu, ka ĢIT ir brīva atmosfēra. Cilvēki nodarbojas ar lietām, kas viņus interesē. Te nav mākslas fabrika. Nekas nerodas bez jauna ceļa meklējumiem, un šī ir fantastiska eksperimentu laboratorija,» uzskata Elmārs Seņkovs, kam pirmizrāde iecerēta pavasarī.
ĢIT šosezon savus darbus izvēlējušies veidot arī Arnita Jaunsubrēna, kura izrādē Vinils pievērsīsies vairāku paaudžu, tai skaitā pašas bērnības platei - radioteātra iestudējumam Sniegbaltītes skola, un režisors Dmitrijs Volkostrelovs, kurš iestudēs izrādi pēc mūsdienu baltkrievu dramaturga Pāvela Prjažko darba. Šī iestudējuma pirmizrāde paredzēta maija beigās Berlīnes teātrī Volksbühne festivālā Postwest, pēc tam izrāde tiks rādīta ĢIT. Līdzās aktrisei Aļonai Starostinai no Sanktpēterburgas izrādē spēlēs arī latviešu aktrises Inese Pudža, Anta Aizupe un Jana Jacuka.
Pabūt ar sevi
Savukārt Andrejs Jarovojs veidos izrādi Malkasceļi. Nosaukums ir atsauce uz Martīna Heidegera filozofijas darbu, taču nebūs tā iestudējums. «Es esmu jaunu teātra formu un izteiksmes līdzekļu meklētājs, savos darbos pētu teātra valodu, zīmes, telpu, laiku un komunikāciju ar skatītāju. Un izrādē Malkasceļi es turpināšu pievērsties teātrim, kas nav balstīts tekstā. Tā būs fiziska, vizuāla izrāde, kur caur spēlēšanos ar koksnes fiziskumu radošā komanda poētiskā veidā runās par cilvēku un kultūru, pētot vecā un jaunā līdzāspastāvēšanas noteikumus, savstarpējās attiecības un attīstības potenciālu,» atklāj Andrejs Jarovojs, piebilstot, ka pirmizrāde būs nākamā gada februārī.
Bet uz jautājumu, ko ĢIT novēlēt 10. dzimšanas dienā, viņš atteic: vairāk brīva laika tiem, kuri strādā šai teātrī un to veido. «Nepazaudēt sevi ikdienas rutīnā. Lai ir laiks ne tikai pabūt ar sevi, ģimeni un draugiem, bet arī paskatīties, ko dara kolēģi citos teātros.»
Andrejs JAROVOJS
- Režisors, Ģertrūdes ielas teātra (ĢIT) vadītājs (kopš 2015. g.)
- Dzimis 1981. gada 13. maijā
- Izglītība: Latvijas Kultūras akadēmijas bakalaura programma Dramatiskā teātra režija (2004)
- 2006. gadā kopā ar domubiedriem dibinājis laikmetīgās mākslas biedrību Tarba, ir tās valdes loceklis
- 2009. gadā bijis ĢIT līdzveidotājs
- Režisējis izrādes Liepājas teātrī, United Intimacy, Jaunajā Rīgas teātrī, Latvijas Nacionālajā teātrī un ĢIT
ĢIT Top 10 SKATES PROGRAMMA
- 22. oktobrī plkst. 19 - Vingrinājumi ar ābolu un loku
- 23. oktobrī plkst. 19 - Taņas dzimšanas diena
- 24. oktobrī plkst. 19 - Rondo
- 25. oktobrī plkst. 20 - Memor
- 26. oktobrī plkst. 13 - Pasaka par Gardeguni; plkst. 16 - Svētceļnieks; plkst. 20 - Melnā sperma
- 27. oktobrī plkst. 12 - Leģionāri. Lasījumi ar kaušanos (izrādi interpretē LKA 3. kursa režijas studenti); plkst. 14 - Cilvēks uz trepēm; plkst. 17 - Āda
