Sestdiena, 27.aprīlis

redeem Klementīne, Raimonda, Raina, Tāle

arrow_right_alt Kultūra \ Personības

Dubultaģenta meitas versija

IEVA LEŠINSKA piedzima Latvijā, bet 1978. gadā viņa viesojās ASV pie tēva Imanta Lešinska, kas tobrīd strādāja PSRS diplomātiskajā misijā Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO) un bija izlēmis pārbēgt ASV pusē. Šo piedāvājumu viņš izteica arī savai meitai, kura to pieņēma © Publicitātes foto

Ceturtdien, 5. septembrī, pirmizrāde dokumentālajai filmai Spiegs, kurš mans tēvs – par dubultaģentu Imantu Lešinski aukstā kara laikā.

Filma Spiegs, kurš mans tēvs ir tulkotājas Ievas Lešinskas-Geiberes personisks stāsts par viņas tēvu Imantu Lešinski (1931 - 1985), dubultaģentu divu politisko lielvaru - ASV un PSRS - aukstā kara laikā. Filmas režisori un scenārija autori ir Gints Grūbe un Jāks Kilmi.

«5. septembris kā pirmizrādes diena izvēlēts apzināti, jo tieši šajā dienā 1978. gadā radio Amerikas Balss oficiāli paziņoja, ka padomju diplomāts Imants Lešinskis ar ģimeni pārbēdzis uz Ameriku. Notikumi, kuri atspoguļoti filmā, iepazīstina ar ļoti personisku aukstā kara laika spiega stāstu. Lai arī pagājuši jau vairāk nekā 40 gadi, daudzi jautājumi vēl joprojām palikuši neatbildēti, piemēram, cik daudz par aukstā kara aizkulisēm mēs patiesībā zinām, vai un kādas ir līdzības ar spiegu spēlēm mūsdienās,» stāsta viens no filmas režisoriem un producents Gints Grūbe. «Sākot veidot šo filmu, tā sauktā jaunā aukstā kara notikumi tikai sāka pieņemties spēkā un filma par slavenāko aukstā kara dubultaģentu Imantu Lešinski un viņa ģimeni iemantoja jaunu nozīmi. Es esmu ļoti pateicīgs Ievas ģimenei par uzticēšanos,» saka Gints Grūbe, piebilstot, ka filma ir personisks stāsts par vēsturiskiem aukstā kara spiegu pasaules notikumiem, par kuriem mēdz teikt, ka oficiāli pēc 30 gadiem it kā iespējams noskaidrot patiesību, taču slepeno dienestu pasaulē ir citādi noteikumi.

Filma ir balstīta Ievas Lešinskas-Geiberes atmiņās un dienasgrāmatu pierakstos - tas ir mēģinājums noskaidrot patiesību par savu tēvu un tiem aukstā kara notikumiem, kuros viņa bijusi iesaistīta, pašai to neapzinoties. Dokumentālās filmas veidošanā piedalījušies arī notikumu aculiecinieki, bijušie ASV Federālās izmeklēšanas biroja un Centrālās izlūkošanas pārvaldes, PSRS Valsts drošības komitejas darbinieki, izlūkdienestu vēstures eksperti. Tāpat filmā izmantots plašs dokumentālo arhīvu materiāls. Šis ir arī ļoti personisks stāsts - dubultaģenta meita stāsta par to, ko nozīmē piedzimt spiega ģimenē, kā arī sniedz ieskatu notikumos, kas risinās 40 gadus senā pagātnē un daudziem ir noslēpumā tīti. 1978. gadā Ieva viesojās ASV pie tēva Imanta Lešinska, kas tobrīd strādāja PSRS diplomātiskajā misijā Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO) un jau bija izlēmis pārbēgt ASV pusē. Šo piedāvājumu viņš izteica arī savai meitai. Pēc šīs izvēles visiem ģimenes locekļiem tika piešķirtas jaunas personu identitātes, lai sāktu jaunu dzīvi. Tomēr 80. gadu vidū - pēc tam, kad Imants Lešinskis bija publiski nācis klajā ar faktiem, kas izgaismoja Valsts drošības komitejas (VDK) darbību Latvijā, viņš gāja bojā nenoskaidrotos apstākļos.

Filma Spiegs, kurš mans tēvs (tās starptautiskais nosaukums ir My father the spy) jūnija sākumā izpelnījās atzinību vienā no nozīmīgākajiem dokumentālo filmu festivāliem pasaulē - Šefīldas dokumentālo filmu festivālā Lielbritānijā, kur notika filmas pasaules pirmizrāde. Augusta nogalē filma demonstrēta 16. starptautiskajā dokumentālo filmu festivālā EIDF Dienvidkorejā, kas tiek uzskatīts par vienu no prestižākajiem Āzijas dokumentālā kino notikumiem.