Šodien savu 70. dzimšanas dienu svin teātra un kino aktieris Rolands Zagorskis-Rolands, uz savu jubilejas benefici Mana atmiņu paradīze aicinot ikvienu interesentu – šovakar pulksten 19 kinoteātra Splendid Palace Lielajā zālē.
Koncertā, kurā tiks svinēti 53 gadi uz teātra skatuves un kino ekrānā, jubilārs izpildīs Raimonda Paula, Imanta Kalniņa, Ulda Stabulnieka un Māra Balaško dziesmas, un tajā piedalīsies arī komponists Raimonds Pauls un pianiste Ludmila Trifonova.
«Es esmu pārliecināts, ka cilvēks ir bioloģiska mašīna, katrs ar savu programmu, un šī programma rit ik pa septiņiem gadiem. Cilvēks piedzimst un tieši pēc septiņiem gadiem ir gatavs sabiedriskoties jeb iet skolā. 14 gados meitenes satraucas, kas ar viņām notiek, un arī puisīšiem tajā laikā viss notiek. 21 gada vecumā cilvēks sasniedz pilngadību un līdz 28 gadu vecumam ir visradošākais - vislielākos izgudrojumus un atklājumus gan sev, gan cilvēcei izdara tieši šajā septiņgadē un ne vēlāk. Alberts Einšteins, Dmitrijs Mendeļejevs, visi pasaules ģēniji. Un pēc tam tikai laboratoriski pierāda un zinātniski apliecina to, ko ir atklājuši,» stāsta šodienas gaviļnieks. Savus 70 gadus viņš sasaistījis vēl ar skaitļu un ciparu ciklu, kur viens ir sākums un desmit ir beigas, un pēc bioloģiskās programmas sanāk, ka tas ir finale. «Viss ir cauri, process ir beidzies. Bet - vai man tiešām jātaisās uz mūža mājām?! Jā, tieši tā, ir jātaisās prom,» jubilārs pasmaida un citē rindas no Māra Čaklā dzejoļa: «Var dzīvi lūša nagiem plēst, var jūsmīgs vērties magonēs - viss norietēs, viss norietēs...» Un katrs nākamais gads, kas tiks dots, būs tikai bonuss par iepriekš labi vai slikti sadzīvoto. Tas ir viennozīmīgi. Jo viss atkarīgs no tā, cik sakarīgi ar tām magonēm tu savas dzīves laikā esi apgājies,» uzskata Rolands Zagorskis-Rolands.
Savā 70. dzimšanas dienā, Neatkarīgās aicināts, aktieris atsauc atmiņā sava mūža septiņgades un ar tām saistītos spilgtākos notikumus:
* Piedzimu 1949. gada 3. septembrī Inčukalnā.
* 7 gadi - 1956. gads. Skolā sāku iet no sešiem gadiem, bet tieši septiņos gados apjēdzu, ka tas murgs turpināsies vēl desmit gadu.
* 14 gadi - 1963. gads. Asi izjutu briestošo vīrišķību, jo apbrīnojami atsaucīgas bij’ manim tīkamās meitenes... Patika tās, kurām redzami iezīmējās sievišķīgās aprises...
* 21 gads - 1970. gads. Viss notiek! Es esmu Latvijas Nacionālā teātra aktieris ar beztermiņa (!) līgumu. Toreiz domāju: «No šejienes mani iznesīs baltās čībiņās.» Tā gan nenotika.
* 28 gadi - 1977. gads. Līdz 28 gadu vecumam biju atklājis sev visu, tostarp kino pasauli. Šūpoles (1970), Egle rudzu laukā (1972), Ceplis (1972), Oļegs un Aina (1973), Pieskāriens (1973), Uzbrukums slepenpolicijai (1974), Piejūras klimats (1974), Motociklu vasara (1975), Buras (1977), Puika (1977). Arī vēlāk filmu tiešām bija daudz. Šajā septiņgadē mani atklāja Raimonds Pauls. Un 1980. gadā pasaulē nāca īpaši gaidīts un lolots bērns - meita Elizabete. Viņas māte - Gunta Virkava.
* 35 gadi - 1984. gads. Pamanāms algas pielikums. Pēc četriem gadiem Latvijas PSR Augstākās padomes prezidijs ar 1988. gada 21. jūlija dekrētu piešķir man Latvijas PSR Nopelniem bagātā skatuves mākslinieka goda nosaukumu.
* 42 gadi - 1991. gads. 21. augustā, Augusta puča pēdējā dienā un stundā autokatastrofā bojā aizgāja mana māte un pats pusgadu nogulēju slimnīcā.
* 49 gadi - 1998. gads. Mani uzrunāja Liene (18)... Apprecējāmies 1999. gada 1. janvārī, tā paša gada 29. novembrī pulksten 21.21 pasaulē nāca mūsu dēls Markuss.
* 56 gadi - 2005. gads. Teātra kluba Hamlets ziedu laiki. 2009. gadā - Lielais Kristaps par ceļu policista Krasta lomu filmā Medības.
* 63 gadi - 2012. gads. Sākas pēdējā septiņgade pirms finale, un varu būt gandarīts, ka savu nākamību esmu sakārtojis. Šodien dēls Markuss ir jau pabeidzis Rīgas 3. ģimnāziju, studē LU. Man ir trīs mazmeitiņas - Loreta (18), Luīze (10) un Emma (2) - meitas Elizabetes skaistulītes. Un Liene ir izglītības zinātņu maģistre pedagoģijā.
* 70 gadu - 2019. gads. (Ilgi smaida.) Vēl turpinās dzīves jēgas meklējumi...
