«Alfrēdam Kalniņam ir ap divsimt piecdesmit solo dziesmu, un tā katra ir kā maza pasaule, kurā iedziļinoties, tu saproti, cik daudz tur smalkumu un nianšu, cik plaša ir emociju un sajūtu gamma,» saka Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) tenors Juris Jope.
Piektdien, 23. augustā, komponista Alfrēda Kalniņa (1879-1951) 140. dzimšanas dienā, VEF Kultūras pilī un sestdien, 24. augustā, koncertzālē Cēsis izskanēs Jura Jopes izlolotā koncertprogramma Gaismēnu spēles, un viņš ar lielāko prieku piedāvās savu interpretāciju solodziesmai Brīnos es, kas latviešu kamermūzikā ir viens no izcilākajiem dārgumiem.
Šekspīrs un Kalniņš
Koncertā savīsies sentimentālās, liriski dramatiskās Alfrēda Kalniņa solodziesmas Latvijas Nacionālās operas solistu Ingas Šļubovskas-Kancēvičas un Jura Jopes sniegumā, kā arī Dailes teātra aktrises Olgas Dreģes lasītie Viljama Šekspīra groteskie, pārdomu pilnie soneti, ko literatūras vēsturnieki atzīst par miniatūriem meistardarbiem. Pie klavierēm - LNO galvenais koncertmeistars Mārtiņš Zilberts.
Koncertprogrammas vizuālo noformējumu nodrošinās ķīniešu izcelsmes māksliniece gleznotāja Mary Zhang, ievedot klausītājus savā emociju pasaulē: katra koncerta laikā skatītājiem būs iespēja sekot līdzi, kā top unikāla, neatkārtojama «emociju glezna» mākslinieces interpretācijā, kur satiksies Šekspīra un Kalniņa radītie tēli.
Juris Jope atzīst, ka projektu Gaismēnu spēles lolojis vismaz gadu, un tā tapšanā viņam talkā nācis gan pianists Mārtiņš Zilberts, gan publicists Eduards Liniņš, gan režisore Aina Matīsa. «Lai arī varētu domāt, ka Alfrēds Kalniņš un Viljams Šekspīrs ir ļoti tālu viens no otra, darba procesā sapratām, ka viņi iet roku rokā un viens otru papildina. Pieļauju, ka kādam no klausītājiem, dzirdot dziesmas un sonetus, būs sajūta, ka Šekspīrs šos sonetus rakstījis speciāli Kalniņa solodziesmām.»
Grūts, bet produktīvs laiks
Kad pirms trim gadiem pēdējoreiz tikāmies, jaunais operdziedātājs un tolaik vēl arī Latvijas Nacionālā teātra aktieris Juris Jope bija tikko iestājies Viļņas Mūzikas un teātra akadēmijas maģistrantūrā, lai studētu operdziedāšanu. Kopā ar vokālo pedagogu tika nosprausti konkrēti mērķi attiecībā uz tuvāku un tālāku nākotni, proti, uz ko ir jātiecas un kam jāgatavojas.
«Daudz kas pa šo laiku manā dzīvē ir mainījies, un ļoti daudz ko no tā, ko biju plānojis paveikt, arī esmu izdarījis. Tas bija ļoti grūts, bet arī ļoti produktīvs laiks, un nu jau esmu Viļņas Mūzikas un teātra akadēmijas absolvents,» saka Juris Jope, kurš operdziedāšanu mācījies pie pasaules slavu iemantojušā tenora Aļģirda Januta.
«Lai arī man bija ļoti lielas iespējas koncertēt Lietuvā, ne pusi no tām neizmantoju - no daudziem vilinošiem piedāvājumiem atteicos par labu ģimenei, kas bija Rīgā, un mūsu Operai. Paralēli studijām Lietuvā man Operā nākuši klāt pa četriem jauniestudējumiem abus pēdējos gadus. Un, lai arī man uzticētie uzdevumi vēl nav ļoti lieli, jo nav pirmie plāni, es esmu apguvis ļoti dažādu materiālu, jo repertuārteātris prasa būt fleksiblam un dažādam,» stāsta operdziedātājs, kura lomu sarakstā šosezon klāt nāks arī galvenā - Tota - loma Imanta Kalniņa operā Spēlēju, dancoju, ko iestudē režisore Laura Groza-Ķibere un kuras pirmizrāde plānota 26. septembrī.
«Īsi pirms studiju beigām piedalījos arī Starptautiskajā mūziklu aktieru vokālajā konkursā Sanktpēterburgā, kur dabūju otro vietu. Tas bija ļoti labi pavadīts laiks, sanāca apskatīt arī pilsētu,» piebilst Juris Jope, kurš šajā konkursā jau reiz bija piedalījies - 2010. gadā kā Latvijas Kultūras akadēmijas Dramatiskā teātra aktiera mākslas 4. kursa students, un toreiz arī viņš ieguva 2. vietu.
Jaunā ampluā
Lai arī Latvijas Nacionālā teātra repertuārā joprojām ir divas izrādes, ar kurām Juris Jope savulaik sāka aktiera karjeru - Sudraba slidas (2011) un Trīs vīri kūrortā (2012) -, viņš tajās «bez īpašas vajadzības» vairs nespēlē.
«Vairs neesmu sastopams arī estrādes žanra projektos, ar ko vēl nesen pelnīju naudu. Esmu pats sev pateicis, ka nepiedalīšos arī mūziklos, kas ir ļoti specifisks dziedāšanas stils. Jo esmu sapratis, ka, dziedot opermūziku, ar tiem balansēju uz naža asmens. Bet es esmu atradis citu alternatīvu jeb savu jauno ampluā - pats veidoju savas programmas un darbojos kā producents,» stāsta Juris Jope, atklājot, ka viņa kontā ir jau vairāki lieli korporatīvie pasākumi. Izmantojot teātrī un Operā iegūtos personīgos kontaktus, viņš darbojas arī kā organizators, palīdzot savest kopā attiecīgos cilvēkus. «Tas man palīdz netērēties sīkumos, braucot pa Latviju ar estrādes žanra koncertiem. Bet nauda ir jāpelna, jo man ir ģimene. Un, lai arī Opera ir mana pamatdarbavieta, tas nav pamata iztikas avots,» piebilst operdziedātājs.
Juris Jope atklāj, ka Lietuvā viņam bija piedāvājums no tagadējā Lietuvas Nacionālā operas un baleta teātra jaunā direktora Jona Sakalauska, kurš mūsu kaimiņvalstī ir labi pazīstams arī kā dziedātājs, komponists, diriģents un neatkarīgu muzikālā teātra projektu producents, - stāties viņa vietā grupā El Fuego, no kuras līdz ar jauno amatu nācās aiziet. «Tas ir tenoru trio. Viņi taisīja kastingu un izvēlējās mani, bet - es tomēr atteicu, jo viņiem ir ļoti aktīva koncertdzīve, un tas nozīmētu, ka visas brīvdienas būtu prom Lietuvā. Tas īsti nebija iespējams,» operdziedātājs paskaidro. Bet par iespēju dziedāt Lietuvas Nacionālajā operas un baleta teātrī Juris Jope pat nedomāja, jo uzskata, ka mūsu Opera no vairākiem aspektiem ir daudz augstākā līmenī.
Viņš atteicās arī no galvenās lomas lietuviešu mūziklā The Great Comet, kas pēc Ļeva Tolstoja biogrāfiskās drāmas Karš un miers motīviem iestudēts arī Brodvejā, kur šo lomu dziedājis izcilais mūziklu dziedātājs Džošs Grobans.
Vācu, itāļu, franču
«Gadi man vēl atļauj piedalīties operas vokālistu konkursos, un man jau bijušas vairākas atdziedāšanas ārzemēs. Jāsaka, ka veiksmīgas, jo parādīju no sevis pat vairāk, nekā varu izdarīt,» stāsta Juris Jope. Tas bija studiju otrajā gadā, kad viņš bija uz meistarklasēm Gēteborgā un pēc tam uz atdziedāšanu Stokholmā, ko noklausījās ap četrdesmit aģentu. «Es tobrīd biju ļoti labā formā, un es dziedāju Hosē āriju no Žorža Bizē operas Karmena un Maksa āriju no Vēbera Burvju strēlnieka. Rezonanse bija laba - man piezvanīja divi aģenti no Vācijas, viens no Somijas un viens - no Šveices, piedāvājot dziedāt šīs lomas. Bet - es jau biju sagatavojis tikai ārijas, lomas vēl nebiju gatavs dziedāt. Jā, te, Operā, izrādi sagatavo pāris mēnešos, bet jebkura operzvaigzne pateiks: lai sagatavotu lielu lomu, ir vajadzīgs vismaz gads,» stāsta jaunais operdziedātājs, uzsverot, ka, lai arī Operā noslodze viņam ir ļoti liela, jāmēģina atrast laiku, lai sagatavotu kādu lielāku lomu, ko varētu piedāvāt un pārdot ārpus Latvijas. «Protams, darbs Operā tam ir ļoti pateicīga platforma, jo iemāca būt fleksiblam un mainīgam, pārslēgties no vienas valodas uz otru. Piemēram, pagājušajā sezonā es dabūju izdziedāties no vācu operas (Klīstošais holandietis) līdz raksturlomai itāļu operā (Bohēma) un sezonu noslēdzu ar franču operu (Karmelīšu dialogi). Varbūt vajadzētu specializēties uz kādu konkrētu repertuāru, bet ir labi, ka man tiek dota iespēja pagaršot no visa kā. Tas ļauj man paralēli meklēt savu balsi. Beidzot saprotu Jāņa Petera un Raimonda Paula Mēmo dziesmu - Ej un dedz, sadedz, savu balsi meklējot... Tā ir vokālista ikdiena - katru dienu nodarboties ar savu vokālo higiēnu un meklēt savu balsi. Tāpat kā sportā, tāpat kā Kristaps Porziņgis, kurš mani ļoti iedvesmo - viņš pierāda, ka ar darbu var sasniegt ļoti augstus rezultātus. Arī mēs, kuri dziedam operā, esam sportisti - mums arī jābūt vispusīgi attīstītiem un ik dienu jādomā par to, kā nostabilizēt savu vokālo tehniku,» uzskata Juris Jope, atklājot, ka viņš, piemēram, iegulda lielu naudu, apmeklējot fizioterapeitu - iepazīst, kā strādā muskuļu grupas, noskaidro, kas nestrādā, kas jāuzlabo. «Un sakārtot savu ķermeni, kas ir mans darba instruments, ir laikietilpīgs process.»
Ir daudz ko darīt
«Absolūti fantastisks projekts, ko ar koncertaģentūru Bravissimo esam parādījuši tikai dažu pilsētu svētkos un ko tagad gatavojam uz ārzemēm, ir muzikāla mākslas performance Ziedu duets (Flower Duet), kurā darbojas divi milzīgi, karaliski ziedi ar tropu dekoriem - tie noteiktā horeogrāfijā slīd pa konkrētās vietas segumu (zem katra no ziediem atrodas tehniskā komanda, kas vada gigantiskās konstrukcijas; katra zieda platums jeb diametrs ir ~ 4,50 metru, bet augstums ~ 5,5 metri) un dzied operu ārijas. Ļoti skaists projekts,» stāsta Juris Jope. Viņš atveido vīrišķā zieda lomu, bet sievišķā zieda lomas atveidotāja ir mecosoprāns Baiba Renerte.
«Man ir idejas arī jauniem projektiem, bet daudz uz priekšu nedomāju, jo šobrīd uzsvars tiek likts uz Gaismēnu spēlēm un darbu Operā, gatavojot Tota lomu. Ir daudz ko darīt, un tas ir ļoti labi.»
Juris JOPE
- Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) tenors
- Dzimis 1988. gada 10. jūlijā
- Izglītība: Vaiņodes vidusskola, Latvijas Kultūras akadēmija (bakalaurs Dramatiskā teātra aktieru mākslā, 2011), nepilnus divus gadus studējis JVLMA operdziedāšanas klasē pie pedagoga Krišjāņa Norveļa, 2018. gada vasarā absolvējis Viļņas Mūzikas un teātra akadēmijas maģistrantūru
- Studējis datorprogrammēšanu, septiņus gadus trenējies handbolā, apmeklējis Anitas Garančas meistarklases, mūziklu aktiera prasmes apguvis pie Gaļinas Barisjukas (Baltkrievija), spēlējis uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves
- 2014./2015. gada sezonā debitējis LNOB ar Apsardzes priekšnieka lomu Dž. Pučīni operā Manona Lesko
- Šajā sezonā uz LNOB skatuves interpretē: Pirmo virsnieku F. Pulenka operā Karmelīšu dialogi, Stūrmani R. Vāgnera Klīstošajā holandietī, Pepi I. Montemeci/R. Leonkavallo operā Burvestība. Pajaci, Pangu Dž. Pučīni Turandotā, Viktoru Heilu Z. Liepiņa Turaidas rozē, Heinrihu Šreiberu R. Vāgnera operā Tanheizers, Ļenski P. Čaikovska operā Jevgeņijs Oņegins, Gabrielu fon Eizenšteinu J. Štrausa operetē Sikspārnis, Nekaunīgo zvirbulēnu J. Lūsēna Putnu operā un Benuā Dž. Pučīni Bohēmā
- Sadarbībā ar Raimondu Paulu tapusi soloprogramma Spītība (dziesmu cikls ar Imanta Ziedoņa vārdiem, 2011), koncertprogramma Aktrise (duetā ar Madaru Botmani, 2013)
- Seriālā UgunsGrēks spēlējis izmeklētāju Gunti Beķeri (2015)
- Precējies (2016). Divi bērni: Alise Anna (8) mācās Rīgas Lietuviešu vidusskolā un rudenī uzsāks sitaminstrumentu spēles apmācību Latgales priekšpilsētas mūzikas un mākslas skolā, dēls Justs Juris (5) jau pusotru gadu aktīvi trenējas futbolā
