«Vēl nebiju piedzimusi, kad grupa Jumprava jau beidza savu aktīvo koncertdzīvi. Protams, bērnībā, skolas gados viņu mūziku dzirdēju radio, vēlāk viņi atkal apvienojās un koncertēja, bet – man Jumpravas dziesmu teksti šķita ļoti sarežģīti, es nesapratu, par ko viņi dzied. Patiesībā, pirms sākām strādāt pie šīs izrādes, par šo grupu zināju ļoti maz,» atzīst Latvijas Nacionālā teātra jaunā aktrise Madara Bore.
Viņai šovakar pirmizrāde dramaturga Jāņa Baloža uz patiesiem notikumiem balstītā muzikālā izrādē par grupu Jumprava - Zem diviem karogiem. Režisors - Valters Sīlis, īstens grupas Jumprava fans.
20. gadsimta 80. gadu beigas
Ir paaudze, kas zina Jumpravas dziesmu ar šādu nosaukumu, un stāsts tik tiešām ir saistīts galvenokārt ar šo leģendāro grupu - gan visiem četriem mūziķiem Aigaru Grāveru, Aigaru Graubu, Aigaru Krēslu un Aināru Voitišķi, gan daudzu dziesmu vārdu autoru Ritvaru Dižkaču. Kā, pareizajā laikā satiekoties pareizajiem cilvēkiem, piedzimst jauns virziens mākslā un cik viegli vai grūti ir šķirties, kad atrodies viļņa virspusē. Izrāde, kas balstīta uz patiesiem notikumiem un Jumpravas dziesmu tekstiem, runā gan par šiem māksliniekiem, gan par divu iekārtu, divu sociālpolitisko sistēmu nomaiņu 20. gadsimta 80. gadu beigās.
Izrādē, kas ir Latvijas valsts simtgades programmas notikums, skan dziesmas no grupu Jumprava un Aurora repertuāra.
Lomās: Madara Bore, Ilva Centere, Agnese Cīrule, Kaspars Aniņš, Romāns Bargais, Raimonds Celms, Igors Šelegovskis, Artis Drozdovs un Kārlis Reijers.
Joprojām deg
«Ir ļoti sarežģīti izstāstīt, kādas lomas katrs spēlējam, jo - mēs visi spēlējam visus, neesam piesaistīti vienam tēlam, kas nozīmē, ka katrs kādā brīdī esam gan Aigars Grāvers, gan Aigars Grauba. Protams, mēs nemēģināsim viņos iemiesoties un viņus atdarināt, mēs centīsimies parādīt, kā šie mūziķi tolaik, būdami tikpat jauni kā mēs šodien, neatlaidīgi meklēja savu mūziku, savu balsi, savu patieso es. Tāpat kā mēs, jaunie aktieri, šodien mēģinām meklēt un atrast sevi - kas mēs esam mākslā,» stāsta Madara Bore, uzsverot, ka izrādē nebūs nekā no mūziķu privātās dzīves. Zem diviem karogiem ir stāsts par mūziķu radošajiem meklējumiem, jaunības degsmi un nemitīgo cīņu ar laiku, kurā dzīvoja grupa Jumprava.
«Izrādē ir daudz Jumpravas dziesmu oriģinālā izpildījumā, bet tās samiksētas kopā ar mūsu balsīm - mēs iesākam, bet tālāk dzirdamas klausītājiem jau pazīstamās balsis, un tādā veidā mēs iezīmējam viņu radošos meklējumus, kas soli pa solim aizved līdz rezultātam, līdz hitam. Mēs pat nepretendējam uz to, ka varētu dziedāt tā, kā dzied Jumprava. Jo - mēs tā nevaram,» stāsta Madara Bore. Viņa atklāj, ka jauniestudējuma mēģinājumu procesā aktīvi piedalās arī Aigars Grauba un Aigars Grāvers. «Viņi nāk uz skatuves un rāda, kā būtu labāk, precīzāk. Un tas, ar kādu entuziasmu viņi to dara, apliecina tikai to, ka viņi joprojām deg par savu mūziku. Un šo entuziasmu mēs gribētu nodot tālāk saviem skatītājiem, jo īpaši visiem jaunajiem cilvēkiem - hei, arī tu to vari, ir tikai jāiet, jādara un jāmeklē savs ceļš, savs es!» aicina jaunā aktrise.
Saruna ar skatītāju
«Mācoties akadēmijā, vēl nesapratu, ka aktierim izrādē, lai sevi maksimāli parādītu, ir svarīgi nevis lēkt citiem pa priekšu, bet būt precīzi savā vietā. Jo - mēs katrs esam tikai daļa no puzles, un to nevarēs salikt kopā, ja mēs nemācēsim sevi ielikt pareizajā vietā,» saka Madara Bore. Viņa nemēģina ar elkoņiem pa priekšu spiesties pirmajās rindās, lai tikai viņu pamanītu, jo ir sapratusi, ka izrāde ir kolektīva māksla un, ja aktieri savā starpā nespēs sadarboties, rezultāta nebūs.
«To man pierādīja izrāde Man 30 gadu, kur man vispār nav teksta, kur es darbojos tikai fonā, kopā ar vēl 16 cilvēkiem, bet - par šo darbu mani pagājušogad nominēja kā Gada jauno skatuves mākslinieku. Tas nozīmē, ka mani pamanīja, ka es kā šīs izrādes mazais puzles gabaliņš biju ielikusies savā vietā,» domā jaunā skatuves māksliniece. Viņa neslēpj, ka Spēlmaņu nakts nominācija jau pēc pirmās sezonas teātrī ir būtisks novērtējums. «Uz skatuves es sevi tērēju, atdodu sevi visu, un gribas kaut ko saņemt atpakaļ - lai iegūtu sajūtu, ka to nedaru pa tukšo, ka mani sadzird un saprot. Jā, tas man ir ļoti svarīgi - zināt, ka saruna ar skatītāju ir notikusi. Un tā ir fantastiska sajūta, ja enerģijas apmaiņa ir notikusi, tas ir milzīgs gandarījums,» piebilst Madara Bore.
Soņa un Brunovu Zuze
Uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves Madara Bore debitēja tikai pagājušajā sezonā izrādē Klūgu mūks, kur, dublējoties ar Sanitu Paulu, spēlēja divas lomas - Brunovu Zuzi un Bernadetu. «Zuze man bija liels pārbaudījums. Iespējams, katram aktierim ir kas tāds, no kā viņš uz skatuves nevis baidās, bet - kas nenāk viegli. Zuze ir emocionāli grūta loma, turklāt vienā brīdī man jābūt arī kailai. Ne frontāli pret skatītājiem, bet vienalga man sākumā to izdarīt bija ļoti, ļoti grūti. Protams, ar katru izrādi kļuva vieglāk, kā jau tas notiek ar visām lomām, kad iespēlējies un nonāc uz īstā viļņa. Bet nu jau man gribas teikt, ka Zuze šobrīd ir viena no manām mīļākajām lomām, jo esmu to izauklējusi kā mazu bērniņu,» stāsta jaunā aktrise. Bet mīļāko lomu pašā augšgalā neizkonkurēta lepni stāv Soņa - diplomdarba izrādē Vaņa, ko pēc A. Čehova lugas Tēvocis Vaņa iestudēja režisore Māra Ķimele. «Tas bija pēdējais gads akadēmijā, un šajā izrādē mēs, visi kursabiedri, izveidojām skaistus tēlus. Tas bija īsts komandas darbs, un, kad nospēlējām pēdējo izrādi, bija ļoti, ļoti skumji,» aktrise atminas un izstāsta, ka, augstskolu pabeidzot, viņas kursabiedri izkaisīti pa dažādiem teātriem. Kopā ar viņu Nacionālajā ir Ilva Centere, Igors Šelegovskis un Kārlis Reijers, Dailes teātrī spēlē Anete Krasovska, Ieva Florence un Niklāvs Kurpnieks, bet Valmieras drāmas teātrī - Elīna Hanzena, Klinta Leja un Pauls Iklāvs. Vēl daudzi palikuši ārštatā, bet turpina aktīvi darboties uz dažādām skatuvēm.
«Aktierim jau nav izvēles, kurp doties pēc akadēmijas. Ir labi, ja kāds teātris paaicina pie sevis,» saka Madara Bore un atklāj, ka bijusi absolūtā sajūsmā, saņemot tā laika teātra direktora Ojāra Rubeņa uzaicinājumu strādāt Latvijas Nacionālajā teātrī. «Kad pēc sarunas ar viņu izgāju ārā, man kājas no satraukuma trīcēja, bet es biju laimīga - yes, yes, yes! Jo es ļoti gribēju strādāt. Un ir jau arī svarīgi uzreiz pēc akadēmijas nokļūt teātra apritē, jo citādi - ja tevi neredz, tevis nav.»
Uz skatuves ir drošāk
Madara Bore spēlē arī Latvijas Nacionālā teātra LMT Jaunajā zālē latviešu izcelsmes Austrālijas dramaturģes un aktrises Ritas Kalnejais lugā Šī skaistā nākotne (2017), kas ir jaunās režisores Diānas Kaijakas diplomdarba izrāde LKA teātra režijas maģistrantūrā. Tas ir franču meitenes Elodijas (Madara Bore) un vācu kareivja Otto (Kārlis Reijers) stāsts par mīlestību ekstrēmos apstākļos, laikā, kad pasaule bija pilnībā sašķelta. Abi jaunieši pārstāv frontes pretējās puses, pāri viņu galvām lido kara lidmašīnas, bet, par spīti tam, viņi atrod viens otru un izdzīvo savu pirmo mīlestību. Alvīne (Indra Burkovska) un Pauls (Voldemārs Šoriņš) to atceras - viņi sapņo par pagātni, atkal meklējot ceļu vienam pie otra un atbildes uz to, kā dzīvot tālāk.
Madarai Boei gan šobrīd viss skaidrs, «kā dzīvot tālāk» - ir jāgatavojas divām pirmizrādēm, plus vēl jāmācās ceļu satiksmes noteikumi, jo jau 14. maijā jākārto autoskolas braukšanas eksāmens un drīz pēc tam arī valsts eksāmens. Taujāta, kas rada lielāku lampu drudzi - pirmizrāde vai autovadīšanas eksāmens, aktrise secina, ka laikam tomēr braukšanas eksāmens. «Šā vakara pirmizrādei es jūtos gatavāka nekā braukšanas eksāmenam. Turklāt uz skatuves mēs esam visi kopā - tāpat kā Jumpravas mūziķi, kuri viens otram ir atbalsts un stiprais plecs. Mēs esam komanda, kurā, pat ja viens ir ko aizmirsis, otrs to jau ir pamanījis, izlabojis, un viss turpina iet uz priekšu. Bet eksāmenā uz ceļa es varu apjukt, jo nezinu, kāda situācija var gadīties. Instruktors jau man nepalīdzēs, tur es būšu viena pati,» saka Madara Bore, uzsverot, ka viņa gan ir apņēmības pilna arī ar šo uzdevumu veiksmīgi tikt galā.
Madara BORE
- Latvijas Nacionālā teātra aktrise
- Dzimusi: 1993. gada 27. aprīlī
- Izglītība: Valmieras sākumskola (2000-2006), Valmieras Valsts ģimnāzija (2006-2012), Latvijas Kultūras akadēmija (LKA) - starpkultūru sakari/Latvija-Norvēģija (2012-2013), LKA - dramatiskā teātra aktiermāksla (2013-2017)
- Repertuāra lomas Latvijas Nacionālajā teātrī: izrādēs Zem diviem karogiem, Klūgu mūks (Bernadeta vai Brunovu Zuze), Skroderdienas Silmačos, Man 30 gadu (jauniete), Mazais ganiņš, Tikšanās vieta - Rīgas pilsētas II teātris, Tik mīla vien (Bianka), Dūja (Bjanka), Ģimenes pasaka - Sudraba slidas (Fanija)
- Valmieras drāmas teātrī spēlē izrādē Labie bērni (Hloja)
- Spēlmaņu nakts 2017/2018 nominācija Gada jaunā skatuves māksliniece - par jaunietes lomu izrādē Man 30 gadu un Bjankas lomu izrādē Dūja
