APRITĒ: Režisors Juris Jonelis. Dziļi un pamatoti par dvēseliskām tēmām

 
PAR 150 PROCENTIEM. «Skaisti ir tad, kad reizē gan mazliet iesāpas, gan gribas pasmaidīt – kad saviļņojumā aizraujas elpa. Un tā notiek, kad viss saslēdzas kopīgam mērķim,» saka režisors Juris Jonelis. Un viņš ir gandarīts, ka Operetes teātra radošā komanda, kas darbojas pie jauniestudējuma Silva. Čardaša karaliene, ir tajā iekšā par simt piecdesmit procentiem ©Ģirts Ozoliņš/F64 Photo Agency

«Mani interesē jaunrade – jauni meklējumi, jauni izaicinājumi. Man ir interesanti strādāt žanrā, kurā satiekas dažādi mākslinieciskie virzieni un nav robežu. Šajā jauniestudējumā skatītājus sagaida gan operetes un kabarē dziedājumi, gan laikmetīgā cirka elementi, gan autentiska čigānu mūzika,» atklāj režisors Juris Jonelis.

Viņš iestudējis Vīnes operetes lielmeistara Imres Kālmāna vispopulārāko opereti Silva. Čardaša karaliene. Pirmizrāde - tieši pēc nedēļas, 26. februārī, pulksten 19 VEF kultūras pilī.

Cilvēki kļūst labāki

Ungāru komponista Imres Kālmāna (1882-1953) operete Silva jeb Čardaša karaliene (Die Csárdásfürstin/The Gipsy Princess) ar Leo Šteina un Bellas Jenbaha libretu ir intriģējoša un pārdroša. Tās pirmizrāde notika 1915. gada 17. novembrī Johana Štrausa teātrī Vīnē, un nu jau vairāk nekā gadsimtu visdažādākajās versijās tā tiek regulāri iestudēta pasaules prestižākajos muzikālajos un operteātros.

Tas ir stāsts par divām pasaulēm, kas disonē, līdz rezultējas divu mīlnieku - Silvas un Edvīna - stāstā. Silva Varesku ir pazīstama kabarē dziedātāja, kura savā būtībā ir pasaules vēriena māksliniece. Viņas iekšējā pasaule nepazīst robežas, personība ir tik vilinoša un ugunīga, ka cilvēki viņas harismas ietekmē mainās, kļūstot labāki. Viņa ar savu dvēselisko un patieso dabu aizdedzina. Šo īpašību dēļ Silvu iemīl princis Edvīns fon Liperts-Veilersheims, kuram ir paredzēta līgava no aristokrātiskās pasaules - viņa māsīca un bērnības draudzene Stasija. Silvas iekšējā cīņa par izvēli starp mākslu un mīlestību neatstāj vienaldzīgu.

Lomās: Anta Jankovska vai Sonora Vaice (Silva), Nauris Indzeris vai Dainis Skutelis (Edvīns), Emīls Kivlenieks vai Kārlis Rūtentāls (Bonijs), Marlēna Keine vai Jolanta Strikaite-Lapiņa (Stasija), Guntars Ruņģis (Ferijs), Irma Pavāre vai Baiba Berķe-Renerte (Kņaziene), Artūrs Mangulis (Kņazs), kā arī Operetes teātra kora mākslinieki, dejotāji un orķestris. Diriģents Atvars Lakstīgala, horeogrāfe Ieva Kemlere, scenogrāfs Didzis Jaunzems, kostīmu māksliniece Elīna Milta-Niedrāja.

Nav savas mājvietas

«Kad vasaras sākumā man piezvanīja Operetes fonda direktore Agija Ozoliņa-Kozlovska un jautāja, vai man būtu interese strādāt operetes žanrā, neteicu ne jā, ne nē, bet apsolīju iepazīties ar materiālu. Man tobrīd Daugavpils teātrī bija jāiestudē Raudupiete un jāgatavojas Arēnā Rīga gaidāmajai dejas lielizrādei Abas malas. Bija skaidrs, ka agrāk par janvāri man laika nebūs, un Silva arī pacietīgi gaidīja,» stāsta jauniestudējuma režisors. Nu jau operete ir finiša taisnē, un Juris Jonelis atzīst, ka viņam ir interesanti strādāt ar šo materiālu, jo tas ļauj savienot dažādus mākslinieciskos virzienus. Sarežģīts ir tikai organizatoriskais process, jo Operetes teātrim pagaidām vēl nav savas mājvietas, kur visi ražošanas cehi būtu zem viena jumta un kas ļautu darba procesu sakārtot tā, lai visas vajadzības būtu apmierinātas. Tostarp izpildītājiem būtu nodrošināti tādi apstākļi, lai radošajā procesā, studējot materiālu, nekas netraucētu.

«Es nedomāju, ka operete ir vieglais žanrs, drīzāk tā ir iespēja caur saturu, ko piedāvā Silva. Čardaša karaliene, runāt par mums ļoti svarīgām dvēseliskām tēmām. Runāt dziļi un pamatoti, reizē atpūšoties un izklaidējoties,» uzsver jauniestudējuma režisors, novēlot Operetes teātrim atrast sev piemērotu mājvietu, lai radošais process varētu notikt operatīvāk. «Bet tas, kas mani priecē, ka pilnīgi visa radošā komanda, kas darbojas šīs izrādes tapšanā, ir tajā iekšā par simt piecdesmit procentiem. Katrs piedāvā savas idejas, un visi cits citu atbalsta un papildina.»

Viņa ir iemīlējusies

«Silva. Čardaša karaliene ir stāsts par kabarē dejotāju viņas kā sievietes un mākslinieces brieduma gados, kura katru savu numuru spēj cilvēciski piepildīt ar ļoti dziļu jēgu,» saka režisors Juris Jonelis, norādot, ka pasaulē šādas līdzības nav retums - ir vairākas lielas skatuves zvaigznes, kas darbojas nevis pašmērķīga egoisma virzienā, bet ar savu daiļradi runā un reizē risina kādas ļoti svarīgas un sabiedrībā aktuālas problēmas. Vai tie ir bērnunama bērni, vardarbība ģimenē, bads vai dažāda veida atkarības. «Tās ir tēmas, kas cilvēkam liek iziet ārpus sava ego robežām un paskatīties plašāk. Un stāsts ir tieši par šādu sievieti, kura skatās plašāk un ir gatava iziet mākslas okeāna ūdeņos. Viņai šāda iespēja arī tiek dota - braukt uz Ameriku un piepildīt pasauli ar savu vēstījumu. Tikai ir viens šķērslis - viņa ir iemīlējusies, un aktuāls kļūst jautājums, cik ļoti mēs esam gatavi upurēt savu karjeru, izaugsmi un nākotni mīlestības vārdā. Vai mēs to gribam? Vai varam? Ko tās labā esam vai neesam gatavi darīt? Un - cik tad patiesībā vērtīga mums katram ir mīlestība?...»

Režisors neslēpj, ka operetei būs šim žanram ierastās laimīgās beigas, taču - kad šķitīs, ka ir pienākušas beigas, tās vēl nebūs pienākušas. Un tā ir šīs operetes īpašā iezīme - tās virsslānī notiks nopietna cīņa līdz pašiem dvēseles dziļumiem.

Jo mierīgāk, jo kvalitatīvāk

Režisors Juris Jonelis ir pazīstams ne tikai kā režisors un teātra aktieris - viņš veido arī mūziklu, koncertuzvedumu un citu publisku notikumu režijas. Un viņa šā brīža radošajā plānā ir gan ideja par jaunu izrādi Daugavpils teātrī, kur kopš 2012. gada tradicionāli ik sezonu iestudē vienu izrādi, gan Rīgas Doma kora skolas 25 gadu jubilejas pasākums, kas plānots maijā Ķīpsalas hallē, gan lieluzvedums Tukuma Durbes estrādē kā pilsētas svētku kulminācija, gan Latvijas Mūzikas akadēmijas 100. dzimšanas dienas koncerts pie Brīvības pieminekļa, gan domas jau par 2020. gadā gaidāmajiem XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, kur viņa pārziņā būs divi koklētāju koncerti, gan paralēli tiek domāts arī par 2021. gadu, kad ar lielkoncertu Arēnā Rīga savu 80. jubileju svinēs komponists Imants Kalniņš. «Tie ir lielākie atskaites punkti, pie kuriem jāstrādā un jādomā jau šodien.»

Paralēli viņš jau astoņus gadus ir Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) jaunrades projektu koordinators un režisors. «Mēs sadarbojamies ar visām institūcijām, kas ir ārpus akadēmijas, un veidojam dažādus koncertus, festivālus, tostarp arī LKA skatuves mākslas festivālu Patriarha rudens. Pie mums praksē nāk studenti - aktieri un režisori, un mēs viņiem dodam iespēju realizēties. Ir pasākumi, par kuriem zinām jau tālu uz priekšu, bet ik pa laikam uzrodas arī krīzes režijas pasākumi, kad līdz ceremonijai vai koncertuzvedumam palikušas vien pāris nedēļas. Bet, jo mierīgāk tam visam pieiet, jo kvalitatīvāk visu var izdarīt,» sapratis Juris Jonelis.

No cita skatpunkta

Ieguvis teātra režisora izglītību, Juris Jonelis atzīst, ka teātris, protams, ir viņa sirdij tuvāks, bet pēdējo gadu laikā uzkrātā režijas pieredze liek secināt, ka interesants ir jebkurš darbs, kurā var mākslinieciski realizēt savu vēstījumu. Galvenais - nedarīt to ķeksīša pēc, bet atrast ko īpašu, to saturisko virsuzdevumu, kāpēc izrāde, pasākums vai uzvedums nevar nenotikt.

Ar ko īpaša viņam ir Silva. Čardaša karaliene? «Šajā gadījumā ir vairāki virsuzdevumi. Pirmkārt, tiem, kuri lemj, vai Operetes teātrim būt vai nebūt, parādīt un pierādīt, ka šis teātris strādā absolūti profesionāli, tam ir ko teikt savam skatītājam, un tam ir nepieciešama sava mājvieta. Otrkārt, šī stāsta padziļinātais saturs aicina skatītāju izkāpt ārpus savas ikdienības rāmjiem un palūkoties plašāk - lai spētu darīt lielākas lietas vai vairāk rūpēties par līdzcilvēkiem,» stāsta jauniestudējuma režisors. Lai arī viņš nav redzējis visas Operetes fonda veidotās izrādes, viņam ir sajūta, ka šis iestudējums būs pavisam citādāks, varbūt pat ļaus paskatīties uz šo žanru no cita skatpunkta.

Latvietis tipiskais

Lai smeltos iedvesmu, spēku un enerģiju arviem jauniem režijas darbiem, Juris Jonelis dodas dabā. Viņš pats saka, ka ir latvietis tipiskais. Dzimis Kuldīgā, jūtas piederīgs suitu kultūrtelpai, patīk atkal un atkal aizbraukt uz Ventas rumbu un vienkārši pazust dabā. Kādreiz vienam, kādreiz ir labi, ja ir kāds līdzbraucējs. Nekā ļoti atšķirīga, kur smelties spēku, viņam nav.

«Es esmu ceļotājs. Man patīk iepazīt pasauli, bet pēdējos gados, ceļojot un satiekoties ar cilvēkiem, es vairāk mēģinu iepazīt katru Latvijas nostūri. Es meklēju dabā arvien jaunus spēka avotus, jo bez tiem es nevaru. Es tos filmēju, iepazīstu un - jā, smeļos tajos iedvesmu.»

Bet gandarījums par savā profesijā paveikto ir mirkļos, kad notiek pasākums/izrāde, un enerģijas apmaiņa starp skatītāju un izpildītāju uz skatuves ir papildināta ar tādu maģisku, pacilājošu spēku. «To neviens vārdos nevar noformulēt. Var pateikt tikai, ka ir skaisti... Kā reiz teica Māra Ķimele, un es viņai pilnībā piekrītu, ka skaisti ir tad, kad reizē gan mazliet iesāpas, gan gribas pasmaidīt - kad saviļņojumā aizraujas elpa. Un tā notiek, kad viss saslēdzas kopīgam mērķim. Bet pēc tam - jāiet tālāk!»

JURIS JONELIS

- Aktieris, režisors, pedagogs

- Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) jaunrades projektu koordinators, režisors (kopš 2011. g.)

- Dzimis 1983. gada 3. decembrī Kuldīgā

- Izglītība: Viļa Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzija (komerczinību novirziena izglītības programma, 2002), Latvijas Kultūras koledža (kultūras menedžeris ar specializāciju amatieru teātru režijā, 2002-2005), Latvijas Kultūras akadēmija (LKA) (dramatiskā teātra režijas mākslas bakalaurs, 2004-2008), LKA Teātra mākslas maģistratūra, 2008-2010)

- Darba pieredze: Kuldīgas aerobikas klubs Koridors (modes deju pasniedzējs, horeogrāfs, 1996-1999), Valkas pilsētas Kultūras nama masu sarīkojumu vadītājs (2003), Jūrmalas Bērnu un jauniešu teātra mākslinieciskais vadītājs (2003-2009), RISEBA, tehniskais inženieris (2011-2012), Daugavpils dizaina un mākslas vidusskolas Saules skola Daugavpils teātra aktieru apmācības programmas Teātra māksla vadītājs (2014-2016)

- LKA skatuves mākslas festivāla Patriarha rudens tehniskais direktors (kopš 2010. g.)

- Iestudējis izrādes: Jūrmalas teātrī, VEF kultūras pilī, Teātra observatorijā, Valmieras teātrī, Dailes teātrī, Valmieras teātrī, Latvijas radioteātrī (latviešu un krievu valodā), Daugavpils teātrī

- Daugavpils teātra šīs sezonas repertuārā skatāmas trīs režisora izrādes: Lopes de Vegas Apķērīgā mīlniece (kopdarbībā ar režisoriem Oļegu Šapošņikovu un Danielu Busato no Spānijas, 2015), R. Blaumaņa Purva bridējs (i) (2017), A. Brigaderes Raudupiete (2018)

- Multimediālās deju lielizrādes Abas malas režisors un libreta autors (Arēnā Rīga, 2018) - Dejas balvas 2018 nominācija Pārsteigums dejas mākslā (2019), balvas Kilograms kultūras nominācijas Gada notikums finālists (2018)

- Veido mūziklu, koncertuzvedumu, pasākumu un dažādu publisku notikumu režijas

- Loma: Čarlzs Stentouns Dž. B. Prīstlija lugā Bīstamais pagrieziens (Daugavpils teātrī)