Režisors un scenogrāfs Reinis Suhanovs: Apstāties un padomāt par būtību

JĀIET TĀLĀK. Saņēmis šā gada Spēlmaņu nakts balvu kategorijā Gada scenogrāfs, Reinis Suhanovs saka, ka tas, protams, ir brīnišķīgi, ka viņa darbs ir ne tikai pamanīts, bet arī profesionāļu novērtēts, bet viņš nesēž uz lauriem, drīzāk cenšas sevi apšaubīt un dažreiz pat noliegt, vai iepriekš paveiktais vispār ir vērtīgs. «Padarīts darbs ir padarīts darbs, un ir jāiet tālāk, uz priekšu,» viņš uzskata © Mārtiņš Zilgalvis, F64 Photo Agency

«Jo precīzāk darbs tiks izdarīts, jo lielāks būs Ziemassvētku brīnums. Tikai tas, kas ir smalki nostrādāts, rada to šķietamo vieglumu,» saka režisors un scenogrāfs Reinis Suhanovs, atzīstot, ka scenogrāfam lielākā uzslava patiesībā ir tad, ja par tehniskām lietām neviens nerunā.

Reinis Suhanovs ir režisors un scenogrāfs diviem lieliem gada izskaņas notikumiem Ķīpsalas hallē - deju lielkoncertam Saules spēks, kas gaidāms sestdien, 22. decembrī, pulksten 17 un kurā piedalīsies vairāk nekā 700 dejotāju no Rīgas, Mārupes un Jelgavas, un jau par tradīciju kļuvušajiem sirsnīgajiem Rīgas Ziemassvētku koncertiem, kas šogad gaidāmi Pirmajos Ziemassvētkos, 25. decembrī, pulksten 17 un Otrajos Ziemassvētkos, 26. decembrī, pulksten 14.

Svinēt ziemas svētkus

«Betlēmes zvaigzne egles galotnē, Ķīnā vai Francijā ražotas eglīšu mantiņas, pēc senlatviešu tradīcijām gatavoti eglīšu rotājumi, Dobeles svecītes, dāvanas košos papīros - tas viss harmoniski sadzīvo Ziemassvētku simbolā - Latvijas mežā augušā eglītē. Arī koncerta programmā harmoniski iekļausies gan iemīļotas latviešu un ārzemju komponistu dziesmas un tradicionālās Ziemassvētku melodijas, gan arī populāra klasiskā mūzika,» saka Rīgas Ziemassvētku koncerta režisors un scenogrāfs Reinis Suhanovs. Kopā ar viņu svinēt ziemas svētkus šogad aicina koncerta mākslinieciskais vadītājs Rūdolfs Bērtiņš, ģitāras virtuozs Kaspars Zemītis, populārā etnomūzikas grupa Tautumeitas un operas solisti Jolanta Strikaite-Lapiņa un Mihails Čuļpajevs.

Rīgas Ziemassvētku koncerti Ķīpsalā notiek jau kopš 2004. gada, un šogad koncertā skanēs gan gaišais J. Pahelbela Kanons ērģelēm un orķestrim, ukraiņu komponista N. Leontoviča kora dziesma Schedrick, kas daudziem zināma kā kinofilmas Viens pats mājās melodija, gan arī pārpasaulīgais I. Kalniņa un V. Šekspīra Sonets šoreiz Mihaila Čuļpajeva un vīru kora dziedājumā un R. Paula dziesma Kamēr svecītes deg ar M. Zālītes vārdiem. Kontrastam Tautumeitu spēcīgajā dziedājumā skanēs arī populārā ebreju tautas dziesma Hava Nagila un Meraijas Kerijas līksmā dziesma All I Want For Christmas Is You skanīgās balss īpašnieces Jolantas Strikaites-Lapiņas izpildījumā.

Vēl jaunās Kaspara Zemīša, Gunāra Kalniņa, Andra Sējāna un Rūdolfa Bērtiņa aranžijās skanēs arī Uģa Prauliņa, Kaspara Zemīša, Ainara Virgas, Jāņa Strazda, Laura Reinika, Dītera Bolena, Krisa Normena, Frančesko Satori dziesmas, kā arī G. Forē mūzika.

Līdzās lieliskajiem dažādu žanru mūziķiem koncertu kuplinās arī Vidzemes augstskolas un Valmieras Kultūras centra jauniešu koris Skan, Carnikavas jauktais koris Vēja balss, Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas zēnu koris, Valmieras Mūzikas skolas meiteņu koris SolLaRe, svētku kamerorķestris un pavadošā grupa. Diriģenti: Rūdolfs Bērtiņš un Jurģis Cābulis.

Nervus kutinošs pasākums

«Kā jebkuram pasākumam - vai teātra izrādei, vai koncertam, vai Valmieras vasaras festivālam - mēs gatavojamies jau ilgi uz priekšu. Viens darbs vēl nav beidzies, kad jau sākam plānot nākamo. Mazliet atšķiras tikai darba specifika: ja teātrī - un es nāku no teātra pasaules - esam pieraduši, ka tie ir divi mēneši, kad katru dienu ejam uz mēģinājumiem kā uz darbu, tad koncerti tiek veidoti vairāk virtuālajā vidē - galvā plānojam, satiekamies un kādas nianses izrunājam, zīmējam, rasējam, un reālais darbs pie arkla ir tikai pāris dienas pirms paša notikuma. Bet - šis virtuālais darbs ir pietiekami nervus kutinošs pasākums. Man ir iepaticies tā strādāt, un es tajā jau sajūtu zināmu azartu un kaifu,» stāsta Rīgas Ziemassvētku koncerta un deju lielkoncerta Saules spēks scenogrāfs un režisors. Vēl nesen tā viņam bija salīdzinoši sveša pasaule, bet nu jau kļuvusi pazīstama. Turklāt, satiekoties ar mūziķiem, ir iespēja iegūt pavisam citu skatījumu uz lietām. «Man ārkārtīgi patīk strādāt ar mūziķiem, jo viņiem ir neprātīga radošā disciplīna un spēja organizēt darbu, ko es ļoti, ļoti mācos. To esmu mācījies gan no tāda lielmeistara, kāds ir Māris Sirmais, gan tagad no Rūdolfa Bērtiņa, kurš brīnišķīgi strādā pie programmas atlases - vienlaikus ātri un ar azartu. Un, tā kā mēģinājumiem laika nav daudz, visam ir jābūt tik precīzi nodefinētam, ka nezināmā uz mēģinājumu laiku drīkst būt tikai praktiski viens vai divi procenti,» stāsta Reinis Suhanovs, uzsverot: jo precīzāk tiek salikta muzikālā dramaturģija, koru un solistu uznācieni, skaņas un gaismu partitūra, jo visiem priecīgāks ir tas Ziemassvētku brīnums.

Noslēpumains un mīlīgs

«Mēs ļoti daudz centrējamies uz vasaru, un vasaras notikumu klāsts ir ļoti blīvs, bet ziemā - jā, ir teātra sezona, tomēr mēs atkal ilgojamies pēc saules, un tos piecus mēnešus, kad pāri Latvijai ir tumši mākoņi, uztveram kā pārejas periodu, kas jāpārdzīvo. Bet, manuprāt, visam ir savs iemesls, un arī ziemas laikā ir kaut kas noslēpumains un mīlīgs. Un šie svētki ziemas vidū ir tik emocionāli sakāpināti un katrā ģimenē tik svarīgi, ka domāju - tās brīnuma gaidas ir viens no augstākajiem punktiem gada griezumā. No baznīcas viedokļa tie ir ļoti garīgi svētki. Tie sakņojas arī dziļi etnogrāfiskos slāņos ar mūsu tradicionālo mūziku un karnevālu tradīcijām, kas ir bagātīga mūsu kultūras sastāvdaļa, ārkārtīgi interesanta un piesātināta. Tāda, kuru ir vērts akcentēt. Un tāda, par kuru ir vērts arī priecāties,» uzskata Reinis Suhanovs. Tāpēc viņam ļoti patīk darbs pie Rīgas Ziemassvētku koncerta veidošanas, jo tā ir iespēja arī pašam, lai cik paradoksāli tas būtu, apstāties un padomāt par būtību - pašam sev uzdot jautājumus un arī rast atbildes, kāpēc mēs svinam šos svētkus un kāpēc tos svinam tā vai savādāk. Un Rīgas Ziemassvētku koncerta formāts atļauj pieskarties - un šogad tas tiek darīts ļoti akcentēti - dažādām svētku izpausmēm, sākot ar etnogrāfiju, turpinot ar garīgo mūziku un kanoniem un beidzot ar mūsdienu Ziemassvētku estrādi, kas līdzinās košam un čaukstošam dāvanu papīram.

Tas vienkārši ir brīnums

Ziemassvētku vakarā Reinis Suhanovs, protams, būs kopā ar savējiem, jo viņa ģimenē tie ir svarīgi satikšanās svētki. Viņš saka: tā ir nelaužama tradīcija, ka visai ģimenei ir jāsatiekas. «Protams, cenšamies aiziet arī līdz baznīcai,» viņš piebilst, uzsverot, ka Ziemassvētki viņa ģimenē ir ļoti, ļoti lieli svētki, jo pirms astoņiem gadiem ar sievu Dinu arī laulājušies tieši Ziemassvētkos - 26. decembrī. «Ļoti ceram, ka uzsnigs sniegs,» viņš nosaka, atminoties, ka laulību dienā, iznākot no Rīgas Svētā Jēkaba Romas katoļu katedrāles, Vecrīga bijusi sniegbalta un skaista.

Bet Reiņa un Dinas atvases - meita Hanna Marija un dēls Haralds - cer, ka svētki nāks ar dāvanām. Viņu ģimenē tās nevis atnes Ziemassvētku vecītis, bet tās pēkšņi uzrodas, un tas ik gadu ir maģisks brīdis. Viņi nerunā par to, kam kurš tic vai netic - tas vienkārši ir brīnums, ka ir dāvanas. «Tā arī runājam ar bērniem, ka tas jau arī ir tas brīnums, ja tās dāvinām viens otram, ja viens otru gribam iepriecināt...»

Šis gads Reinim Suhanovam bijis ļoti, ļoti interesants - dažbrīd ļoti saspringts, bet dažbrīd pavisam mierīgs. «Man ir izdevies apturēt amoka skrējienu,» viņš secina, atzīstot, ka vēl pirms pāris gadiem darbu apjoms bija uzrāvis tādu riņķa danci, ka šķita, vairs nav spēka sagatavoties kādām konkrētām lietām. «Tagad visam varu pievērsties jau ļoti mierīgi. Jā, ir bijuši ekstrēmāki brīži, bet Rīgas Ziemassvētku koncerts un deju lielkoncerts Saules spēks top salīdzinoši mierīgi. Nav nenormālas skriešanas, jo - šis tomēr ir brīnumu laiks...»

***

Reinis SUHANOVS

• Scenogrāfs, režisors, Valmieras Vasaras teātra festivāla direktors

• Valmieras Drāmas teātra (VDT) scenogrāfs (kopš 2011. gada)

• Dzimis: 1985. gada 29. maijā

• Izglītība: mācījies Kandavas vidusskolā, absolvējis Rīgas 1. ģimnāziju (2002), Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Scenogrāfijas nodaļu (2008), Latvijas Kultūras akadēmijā (LKA) apguvis Dramatiskā teātra režijas programmu (2013)

• Nopietnu starptautisku atzinību ieguvis, vēl būdams scenogrāfijas vecmeistara Andra Freiberga students - 11. Prāgas Scenogrāfijas un teātra arhitektūras kvadriennālē (2007) saņemot balvu kā daudzsološākais jaunais scenogrāfijas talants pasaulē

• Veidojis scenogrāfiju vadošajos Latvijas teātros, Maskavas Dailes teātrī, Klāgenfurtes, Zagrebas, Viļņas un Prāgas opernamos; bijis mākslinieks Dziesmu un deju svētku lieluzvedumiem; iekārtojis telpu Žaņa Lipkes muzejam Ķīpsalā; piedalījies vairāk nekā 10 izstādēs; iestudējis izrādes VDT

• Vieslektors LKA un LMA

• Spēlmaņu nakts balvas: Gada scenogrāfs - par skatuves iekārtojumu izrādei Tils Pūcesspieģelis Dailes teātrī (2009./2010.), par scenogrāfiju izrādēm Arī vaļiem ir bail Latvijas Nacionālajā teātrī un Persiešu valodas stundas Žaņa Lipkes memoriālā (2017./2018.)

• Gada valmierietis (2016)

• Precējies - sieva Dina Suhanova ir augstskolas RISEBA bakalaura studiju programmas Arhitektūra direktore, starptautisko projektu vadītāja, lektore

• Divi bērni: Hanna Marija (7) un Haralds (3)

Svarīgākais