«Ar savu lomu es gribu parādīt to, ka ir jātic tam, ko dara, un ir arī jābūt nedaudz pārgalvīgam, tad vienmēr var sasniegt mērķi,» saka jaunais baleta solists Kārlis Cīrulis – D’Artanjana lomas atveidotājs jauniestudējumā Trīs musketieri.
Piektdien, 26. oktobrī, Latvijas Nacionālajā baletā sezonas pirmā jauniestudējuma pirmizrāde - komponista Jana Kučeras un horeogrāfa un scenogrāfa Pola Čalmera radītais balets Trīs musketieri. Kostīmus veidojusi Anna Konteka, gaismu mākslinieks ir Jevgeņijs Vinogradovs, jauniestudējuma muzikālais vadītājs un diriģents - Andris Veismanis.
Nedomāju, ka Latvijas nacionālajās interesēs būtu likt sirmajam akadēmiķim Stradiņam kādu intriģēt, izklaidēt vai reprezentēt
Balets tapis pēc MorāvijasSilēzijas Nacionālā teātra pasūtījuma, tā pirmizrāde notika 2017. gada 23. martā Ostravā, un nu arī Latvijas Nacionālais balets to iekļāvis savā repertuārā. Baleta literārais pamats ir Aleksandra Dimā romāns. Horeogrāfs un scenogrāfs Pols Čalmers par šo iestudējumu saka: «Baleta ritmu nosaka tā divu galveno mīlas stāstu pretstatījums un musketieru varonīgie piedzīvojumi 17. gadsimta sākumā, saskaroties ar politiskajām intrigām Luija XIII galmā. Horeogrāfiju balstīju klasiskā baleta tehnikā, to papildinot ar dabiskāku ķermeņa valodu, izvairoties no tradicionālās pantomīmas sižeta atklāsmē. Meklējot lomu atveidotājus Latvijas Nacionālajā baletā, es mēģināju pilnā mērā izmantot trupas spēcīgās personības, dejotāju brīnišķīgo enerģiju un entuziasmu.»
Reāls action
Jaunā provinces muižnieka D’Artanjana loma uzticēta baleta trupas nesenajam jaunpienācējam - tikai 19 gadus vecajam Kārlim Cīrulim. «Esmu dīvains cilvēks - parasti es nekad nesatraucos, patiešām ļoti reti stresoju. Mana pozīcija ir tāda - iedodiet man lomu, es parādīšu labāko, ko varu tajā izdarīt, jo es spiežu uz visiem simt procentiem. Tāds ir mans princips - es daru visu līdz galam, parādu sevi no vislabākās puses,» saka jaunais baleta mākslinieks. Šī ir jau trešā sezona mūsu baleta trupā, turklāt šī nav pirmā galvenā loma, kas viņam uzticēta, tāpēc, iespējams, ir nedaudz vieglāk strādāt pie šīs titullomas. «Kad uzzināju, ka mūsu repertuārā būs balets Trīs musketieri, mana sajūta bija, ka šo iestudējumu gribu, kā mēdz teikt, ar visām četrām. Tagad saku - ja kaut ko ļoti stipri vēlies, tas notiek, zvaigznes sastājas labvēlīgi,» ir pārliecināts Kārlis Cīrulis. D’Artanjana lomu viņš uzskata par kārtējo izaicinājumu sev, turklāt šajā tēlā saskata arī līdzības ar sevi. «D’Artanjans ir pārgalvīgs - septiņpadsmit gadu vecumā dodas uz Parīzi, kauties īsti nemāk, zobenu tik tikko notur rokās, pats pēc kūtsmēsliem smaržo, tomēr viņam ir laba sirds un vēlme sasniegt iecerēto. Ar savu lomu es gribu parādīt, ka ir jātic tam, ko dara, un ir arī jābūt nedaudz pārgalvīgam, tad vienmēr var sasniegt mērķi,» saka Kārlis Cīrulis. Ļoti interesants un profesionāli attīstošs bijis darbs ar horeogrāfu Polu Čalmeru, kurš «vairāk uzmanības pievērsa tēla jēgai un aktiermeistarībai», bet viņa asistente - tehniskiem risinājumiem. «Es ļoti izbaudīju izrādes iestudēšanas procesu, manuprāt, esmu attīstījies, pašam nemanot,» pasmaida Kārlis Cīrulis.
Jaunajam dejotājam īpaši noderīgas un «reāli aizraujošas» esot bijušas arī paukošanas nodarbības, kas nu jau kādu laiku vairs nav iekļautas Rīgas horeogrāfijas skolas programmā. Ne tikai Kārlis ir pateicīgs paukošanas trenerim Valdim Kupčam, jo «paukošana nenozīmē ņemt dzelzs nūju rokās un sist otram, ir jājūt pretinieks. Paukošanā ir daudz kā līdzīga baletam - ir jābūt labai koordinācijai, reakcijai, laika izjūtai... Ļoti labi, ka paukošanu mācīja, pirms mēs sākām mēģinājumus, jo desmit vīriešiem ar zobeniem rokās uz skatuves ir viegli kādu ievainot...»
D’Artanjana lomas atveidotājs ir pārliecināts, ka šis iestudējums patiks ne tikai publikas stiprā dzimuma daļai un bērniem, bet jauniem skatītājiem, kas, iespējams, nemaz nav šī mākslas veida cienītāji. «Esmu jauns, es saprotu tos, kas Gulbju ezeru nevar noskatīties līdz galam, jo aizmieg līdz izrādes beigām, jo uz skatuves nav action, kas notur uzmanību. Trīs musketieri ir action iestudējums, turklāt tajā ir daudz labu lomu vīriešiem,» uzskata titullomas atveidotājs.
Sliktais puika režīmā
Uz baletskolu Kārli aizveda vecāmamma, un par to viņš ir «pateicīgs līdz pasaules malai un atpakaļ». Nokļūšana baletskolā esot diezgan garš stāsts, bet ir arī īss variants. Kārlis stāsta: «Es ļoti, ļoti slikti uzvedos pamatskolas pirmajās klasēs, es biju ļoti slikts puika, ļoti, ļoti nedisciplinēts. Un vecāmamma teica, ka tā tas vairs nedrīkst turpināties, ka tam ir jāmeklē risinājums, un aizveda mani uz baletskolu. Pirmos četrus gadus es ne jau gluži bēgu no skolas, bet teikšu tā - cītīgi to neapmeklēju, piemēram, treniņus. Protams, baletā ir svarīgi tas, ko daba devusi, bet tajā vecumā es par to nedomāju - atceros, ka man patika griezties, man nereiba galva. Tolaik balets mani neinteresēja, tad labāk gāju spēlēt bumbu - mazliet pasvīst, kaut ko sasist. Man bija cieņa pret vecākiem - es nevarētu pateikt, ka eju prom no baletskolas, tomēr es bastoju stundas, jo, manuprāt, bastošana bija drosmes pārbaudījums, bet man nebija tik daudz drosmes, lai pavisam saceltos pret mācībām baletskolā. Un viss mainījās tad, kad man mainījās pedagogs. Tāpēc vienmēr esmu teicis, ka ir ļoti liela atšķirība starp skolotāju un pedagogu. Skolotājs iemācīs, bet pedagogs ne tikai iemācīs, bet arī parādīs ceļu,» uzskata Kārlis Cīrulis. Pamatskolu un baletskolas 5. klasi viņš beidzis ar «knapu piecnieku klasiskajā dejā», bet pēc trim gadiem skolu absolvēja ar stabilu devītnieku. «Viss ir galvā, vajag tikai gribasspēku un darbu,» nosaka jaunais mākslinieks. Tomēr viņš joprojām atceras, kā nācies uzklausīt viedokli, ka viņš nekad nestrādās baletā. «Kad mācījos baletskolas 5. klasē, viens no pedagogiem teica, ka ar manu stulbo galvu un temperamentu, arī bezkaunīgo raksturu noteikti nebūšu uz skatuves. Kad tagad skatos video no baletskolas laikiem, es sev liekos ļoti apaļīgs, un tas ir amizants salikums - apaļīgs puisis un balets, bet smags darbs un pareizais ceļš...» domīgi nosaka Kārlis Cīrulis. Uz pareizā ceļa viņš uzgājis vidusskolā, kad nokļuvis pie cita pedagoga - Mariana Butkēviča. «Pateicoties viņam, es sapratu baleta skaistumu, pateicoties viņam, es iemīlējos šajā mākslā. Un, kad es kaut kam pieķeros, es neatlaižos, kamēr neesmu labākais,» neslēpj jaunais mākslinieks. «Ņēmu telefonu, youtube skatījos, kā dejo baleta zvaigznes - Mihails Barišņikovs, Aleksandrs Godunovs, Daniels Simkins... Kamēr nevarēju atkārtot viņu darīto, tikmēr es no zāles negāju ārā. Labi, ka nenositos.»
Labus vārdus viņš velta arī savam repetitoram baleta trupā - Sergejam Neikšinam, kurš viņam iemācījis precizitāti un disciplīnu. «Balets ir mentāli un fiziski grūts, un uz skatuves ir jāzina, ko tu dari, tā nav šautriņu mešana mērķī... Mēs esam akrobātiski aktieri - gan jātēlo, gan jādejo un tas jādara skaisti, un visam vēl jāizskatās tā, ka visu darām viegli, it kā bez piepūles. Man patīk fiziska slodze, bet pagaidām man grūtības sagādā aktiermeistarība. Zinu - man ir jāmācās būt mentāli stiprākam. Mūsdienās baletdejotājam ir jābūt multifunkcionālam, tādam kā universālam kareivim.»
Skolu pabeidzis jau 17 gadu vecumā, jo savulaik bija gadu ātrāk iestājies baletskolā. Šobrīd Kārlis ir jau trešā kursa students. Arī baleta trupā viņam sākusies jau trešā sezona, bet pirmo lielo lomu viņš nodejoja pirms diviem gadiem, vien dažus mēnešus strādājot mūsu baleta trupā. «Atceros, tad bija ap manu dzimšanas dienu - man apritēja 18, un es nodejoju titullomu baletā Riekstkodis. Un tā bija viena no retajām reizēm, kad es uztraucos. Ir tik patīkami, ka baleta mākslinieciskais vadītājs man uzreiz deva iespēju izpausties. Esmu diezgan nepacietīgs cilvēks, ja man ilgi saka nē, tad es vai nu izsitīšu durvis, vai arī pagriezīšos un aiziešu, meklēšu citas iespējas.»
Konkurence dzen uz priekšu
Advokātu ģimenē dzimušais Kārlis nemāk izskaidrot savus baletdejotāja gēnus, dzimtā nevar nevienu atrast. Iespējams, vecaimammai ir taisnība - viņa vienmēr sakot, ka «liktenis ir ļoti svarīgs spēks, tas ir augstākais spēks, ko nevaram uzvarēt. Viss ir tikai manās rokās. Ja es strādāšu ar sevi, liktenis man palīdzēs - tas nav vienvirziena ceļš, kurā liktenis mani vedīs un aizvedīs, jo zvaigznēs taču ir ierakstīts mans ceļš. Tas nenozīmē, ka pats varu neko nedarīt, tieši otrādi - ir jāpieliek daudz darba, lai iegūtu to, ko esmu pelnījis, pelnītais ir jānopelna».
Jau labu laiku Kārlis dzīvo atsevišķi no vecākiem un ir īpaši gandarīts par to, ka pats spēj sevi uzturēt, nekas vairs nav jāprasa no vecākiem. Ikdienas ritms gan esot blīvs - mēģinājumi un izrādes mijas ar lekcijām Mūzikas akadēmijā, tas šobrīd arī esot galvenais dzīvē, nekam citam laika neatliekot. «Mana prioritāte ir teātris un mācības, attiecības būs pēc tam. Brīvajā laikā relaksējos arī ar mūziku. Es klausos dažāda veida mūziku - no metāla līdz klasiskajai mūzikai. Es arī ļoti novērtēju laiku vienatnē, es novērtēju klusumu,» nosaka Kārlis.
Toties viņam ļoti patīk ceļot, arī kopā ar vecomammu, no kuras, gribētos ticēt, viņš mantojis gan strādīgumu, gan spēju saprasties. Kārlis atceras, ka vecaimammai valodas nezināšana Francijā nebija nekāds šķērslis noskaidrot to, kas bija nepieciešams, jo talkā tika ņemti žesti, mīmika... «Galvenais - viņai nav bail ne no kā, viņa iet un dara. Vecāmamma man iemācījusi ļoti daudz. Ļoti. Mani vecāki bija ļoti jauni, kad es piedzimu, bieži paliku pie vecāsmammas, kamēr viņi strādāja. Viņa man vienmēr teikusi - nekad necenties būt kā citi, vienmēr esi tu pats,» saka Kārlis. «Man tuvie cilvēki daudz devuši, lai es kaut ko sasniegtu, un ir pašam daudz jādara, lai nepieviltu citus. Un šobrīd es esmu tajā vecumā, kad jāsāk bliezt. Konkurence man ir vajadzīga, tā mani dzen uz priekšu,» saka Kārlis Cīrulis.
***
• Baletdejotājs, LNOB solists (kopš 2016. gada)
• Dzimis 1998. gada 1. decembrī Rīgā advokātu ģimenē
• Absolvējis Rīgas horeogrāfijas skolu (2016)
• Studē Latvijas Mūzikas akadēmijā profesionālās studiju programmas Horeogrāfija 3. kursā
• Lomas LNOB repertuārā: titulloma baletā Riekstkodis, D’Artanjans un Portoss baletā Trīs musketieri, Mazeto baletā Dons Žuans, Rūdis baletā Antonija#Silmači, Vergs baletā Korsārs, Zilais putns baletā Apburtā princese, pas de deux baletā Gulbju ezers u.c.
• Ieguvis 1. vietu Starptautiskajā Baltijas baleta konkursā (2016) un 2. vietu Starptautiskajā Dienvidkorejas baleta konkursā (2016), bronzas medaļu Maskavas Starptautiskajā baleta konkursā (2017. gadā), bronzas medaļu Dienvidāfrikas Starptautiskajā baleta konkursā (2018. gadā)
• Neprecējies
***
Aivars LEIMANIS: Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskais vadītājs:
«Kārlis ir ļoti talantīgs jauns mākslinieks. Ļoti talantīgs un ar apskaužamu mūsdienu vīriešu dejas tehniku, ne velti viņš ir daudzu starptautisko konkursu laureāts. Svarīgi, ka viņš neguļ uz lauriem un visu laiku grib sevi pilnveidot. Retais no jaunajiem māksliniekiem, kurš ļoti agri sācis dejot vadošās lomas. Kad ienāca teātrī, domāju - ko tur gaidīt, jāsāk dot lielas lomas, un viņš nesalūza, gluži otrādi - no skolnieka ātri pārvērtās par jaunu mākslinieku. Protams, nekas nenāk bez darba, bet viņš nebaidās riskēt. Ar augstiem mērķiem. Sirsnīgs un atklāts, saka to, ko domā.
