Mākslinieks Artūrs Analts. Ideja, kuru nevajag paskaidrot

 
©Rūta Kalmuka, F64 Photo Agency

«Mana ideja bija tīra un vienkārša, kurai nevajag paskaidrojumus. Starptautiskajās izstādēs grūti ir «pārdot» latviešu dizainu, teiksim, mēbeles. Es uzskatīju, ka vajag parādīt nevis gala rezultātu, bet domāšanu,» saka jaunais mākslinieks Artūrs Analts. Viņa veidotais darbs – interaktīvā instalācija Matter to Matter, kas šogad Latviju pārstāvēja Londonas Dizaina biennālē un ieguva žūrijas Zelta medaļu kategorijā Labākais dizains (London Design Biennale 2018 Best Design Medal), tikai 11 dienas būs skatāms Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā.

Lielie jautājumi

Ideja darbam, ar kuru varētu startēt konkursā par piedalīšanos tikai otro reizi notiekošajā Londonas Dizaina biennālē, Artūram Analtam radusies nejauši. «Manā dzīvoklī Londonā ir sliktas kvalitātes logi, no rītiem uz tiem veidojas kondensāts. Pašam patīk ilgāk pagulēt, bet reiz man bija agri jāceļas, lai paspētu uz kādu tikšanos. Uztaisīju brokastis, sēdēju pie galda, skatījos pa logu, un maģiskā veidā līdz ar kondensātu parādījās smaidoša sejiņa. Sapratu, ka to bija uzzīmējis mans brālis, kurš pie manis ciemojās pirms neilga laika. Forši - brālis jau sen aizbraucis uz Latviju, bet es Londonā redzu viņa atstātās pēdas, pat emocijas. Tāds interesants veids par atmiņām, to gribēju pārvērst mākslas darbā,» tā par biennālei iesniegtā darba rašanos stāsta Artūrs Analts. Mākslinieks savā darbā gan izdarījis pretēji - uz norasojošas stikla sienas emociju zīmējums nevis parādās, bet izzūd.

Publicitātes foto, Pēteris VĪKSNA

Māksliniekam nav drošas versijas par to, kāpēc viņa darbs atzīsts par labāko Latvijā un tādējādi guvis iespēju valsti pārstāvēt Londonas Dizaina biennālē, tomēr ir minējums: «Starptautiskajās izstādēs grūti ir «pārdot» latviešu dizainu, teiksim, mēbeles. Zināju, ka citiem varētu būt reāli produkti, bet es no tā gribēju atteikties. Es uzskatīju, ka vajag parādīt nevis gala rezultātu, bet domāšanu. Tas nav ne dizaina, ne mākslas darbs, tas ir darbs mix, kas runā par dzīves lielām tēmām,» ir pārliecināts Artūrs Analts. Jau idejas sākotnējā stadijā viņam bijis arī skaidrs, ka nepieciešams radīt objektu, uz kuru var gan tikai skatīties, gan tajā «iesaistīties». «Kad iesaisties, parādās emocijas, un tāda bija izstādes tēma - emocionālie stāvokļi. Gribēju radīt tādu darbu, par kuru jebkuram ir interese - gan vecākiem, gan bērniem. Londonas izstādē darbu «izmēģināja» pat kādus piecus mēnešus vecs zīdainis, kurš knapi rāpoja, - pieskārās sienai, plauksta palika slapja, bet uz sienas - plaukstas nospiedums, viņa seja liecināja par to, ka viņš ļoti labi saprot, kas notiek. Uz krēslu neviens bērns tā nereaģētu,» ir pārliecināts mākslinieks. Lai arī skatītāju iesaistīšana jau sev vairs nav jaunums mākslā, ne vienmēr tas sekmējas. Jaunais dizainers uzskata, ka šis darbs provocē atmiņas no bērnības, jo visi bērnībā ir mēģinājuši kaut ko zīmēt uz kāda norasojuša loga - autobusa, vilciena, mašīnas, virtuves.... «Pie šī darba pieaugušie jūtas kā bērni, tās ir pozitīvas atmiņas par bērnību. Protams, pieaugušie, skatoties uz šo darbu, var aizdomāties par lielajiem jautājumiem - dzīves cikliem, ekoloģiju, globālo sasilšanu, ilgtspējību... Savukārt bērnam ir vienalga par konceptu, viņam vienkārši ir interesanti,» saka Artūrs Analts. «Var kaut ko zīmēt uz sienas, bet var arī vienkārši skatīties uz to - sēdēt meditatīvajā telpā, kurā ir gan smarža, gan skaņa, jo šajā instalācijā mēs mēģinājām strādāt ar visām cilvēka maņām.»

Mākslinieks atzīst, ka darbs radīts konkrētai telpai izstādē Londonā, tāpēc ir nelielas bažas par to, kā izdosies visu pārcelt uz Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeju.

Izstādē Londonā par darbu bijusi «drusciņ prātam neaptverama interese», daudzi nākuši vairākas reizes tieši dēļ šī darba.

Pragmatisks lēmums

Kopš bērnības Artūrs Analts daudz nodarbojies ar sportu, bet, mācoties 9. klasē, sapratis, ka ar sportu varēs nodarboties vēl gadus 10 vai mazliet ilgāk, un ko pēc tā? Tā kā labi zīmējis un gleznojis un viņam vienmēr bijusi interese par mākslu, nolēmis dzīvi saistīt ar mākslu. Rīgas centra humanitārās vidusskolas direktore (tur Artūrs mācījies visu pamatskolas laiku), uzzinot par puiša lēmumu, mēģinājusi viņu atrunāt no iešanas uz mākslas skolu. «Direktore teica, ka daudzi, kad saprotot, ka izvēlētais ceļš nav domāts viņiem, mēģina tikt atpakaļ skolā, taču vairs netiek pieņemti. Teicu, ka ar mani tā nebūs,» atceras Artūrs Analts. Rīgas dizaina un mākslas vidusskolā izvēlējies studēt tēlniecību, jo interesējuši telpiski objekti un tehnoloģijas, bet, skolu absolvējot, sapratis: «Skulptūras negribu taisīt, bet gribu studēt industriālo dizainu. Un izvēlējos Londonu.»

Studijas Rīgā tā īsti pat netika apsvērtas, jo Artūrs Analts uzskata: «Rīgas dizaina mākslas vidusskolā var iegūt daudz labāku izglītību nekā Latvijas Mākslas akadēmijā. Sapratu, ka, paliekot Rīgā, tehniski neko jaunu neiemācīšos, ka man vajag konceptuāli attīstīties. Ir vairākas top skolas dizainā Eiropā, daudzi brauc uz Franciju, bet man tas atkrīt, jo nezinu franču valodu, iesniedzu dokumentus arī Eindhovenas Dizaina akadēmijā, kur māca vairāk māksliniecisku dizainu, un mani uzņēma, bet rezultātā aizbraucu studēt uz Svētā Mārtina dizaina un mākslas koledžu, kur vairāk māca industriālu dizainu. Londona tomēr ir centrs - tur veidojas kontakti, rodas tālākās iespējas. Studijas un dzīvošana Londonā man deva globālu skatījumu. Rīga ir pārāk maza. Londona ir multikulturāla pilsēta, un tagad man jau zemapziņā iesēdies, ka es nedomāju par to, kā latvieši uztvers konkrētu produktu. Man ir vienalga, no kuras pasaules vietas ir darba skatītājs - es taisu dizainu, lai nodotu vēstījumu pēc iespējas saprotamākā veidā.»

Mākslinieks uzņēmēju ģimenē

Lai arī studijas Londonā pabeigtas pirms vairākiem gadiem, Artūrs Analts tur dzīvo paralēli Rīgai. «Cenšos tur būt pēc iespējas biežāk, jo, ja pavisam aizbrauksi no Londonas, atpakaļ tur netiksi. Cenšos uzturēt tos kontaktus, kas man ir, lai gan daudzi kursa biedri aizbraukuši atpakaļ uz savām valstīm,» atzīst mākslinieks. Londonā dzīvo arī mākslinieka draudzene - mākslas projektu menedžere Karlīna Voitika.

Tomēr liela daļa dzīves paiet dzimtajā Rīgā, kur ir gan viņa ģimene - vecāki un jaunākais brālis, gan arī pirms dažiem gadiem izveidotais uzņēmums. «Man patīk šī valsts, šī pilsēta, šeit man viss ir saprotams, no galvaspilsētas 10 minūšu laikā es varu nokļūt gan pie jūras, gan mežā. Savas zināšanas es tomēr gribu ieguldīt šajā valstī,» saka mākslinieks. «Man nepatīk vārds «patriots», manuprāt, tas nepareizi tiek lietots. Izstādē Londonā pie sava darba biju sastopams katru dienu, visi zināja, ka tas ir Latvijas stends, lai gan daudzi nezināja, kur atrodas Latvija. Un daudzi teicās arī atbraukt uz Latviju. Līdz šai izstādei man šķita, ka vārdi «popularizēt savu valsti» tā īsti nestrādā, bet tagad man jāatzīst - šis bija pozitīvs veids, kā popularizēt valsti...»

Mākslinieks stāsta, ka no laikiem, kad nodarbojies ar sportu, viņam saglabājies hobijs vakaros skriet, bet ļoti sen nav to darījis. Toties it visā, ko viņš dara, «dizains ir klātesošs». Lai gan ģimenē viņš ir vienīgais mākslinieks - vecāki darbojas restorānu biznesā, un kaut kur tuvu tam varētu būt arī viņa jaunākais brālis, kurš vēl mācās 12. klasē, jo viņš, tiklīdz kā atnāk no skolas, rosās pa virtuvi. «Svarīgi ir turēt acis vaļā, neieciklēties uz veciem projektiem. Agrāk baidījos, ka man varētu aptrūkti ideju, bet tagad vairs nav bail - ja ir sapratne par vēstījumu, ko gribi pateikt, tad idejas arī atnāk. Labākas un sliktākas idejas, bet vissvarīgākā ir idejas attīstība. Nedrīkst iestrēgt vienā vietā, un visu laiku ir jādomā.»

***

Artūrs ANALTS

• Dizaners

• Dzimis 1991. gada 2. februārī

• Mācījies Rīgas centra humanitārajā vidusskolā (1998-2007), Rīgas dizaina un mākslas vidusskolā (tēlniecība, 2017-2011). Absolvējis Centrālo Sentmārtina mākslas un dizaina koledžu Londonā (specializējies produktu dizainā, 2014)

• Kopā ar Rūdolfu Strēli izveidotās starpdisciplinārās dizaina studijas Variant Studio direktors un galvenais dizainers

• Darbojas dizainā (Gada balva Latvijas arhitektūrā Ananas (2015), Rižskij samogon pudele (2017) u.c.), tēlniecībā, arhitektūrā (Rižskij samogon ražotne (2018), grafikā un objektu, izstāžu dizainā (Latvijas paviljons Londonas dizaina nedēļā (2018) u.c.)

• Kopš 2015. gada recenzents Rīgas dizaina un mākslas vidusskolā

• Artūra Analta darbi ir Latvijas Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja pastāvīgajā kolekcijā, arī vairākās privātkolekcijās Eiropā

• Piedalās izstādēs kopš 2013. gada. Jaunākās izstādes ir Atelier Lachaert Dhanis, (Tielrode, Beļģija), 12 Star gallery Robežas un Karaliskā mākslas akadēmija, Londona, Apvienotā Karaliste.

• 2011. gadā atzīts par Latvijas labāko jauno dizaineru, bet 2012. gadā ieguvis JTI 1. vietu Triennale dizaina muzejā Milānā, Itālijā.

• 2018. gadā nominēts Gada balvai Latvijas dizainā, kā arī Gada balvai Latvijas arhitektūrā

• Neprecējies