Baltijas asamblejas balva – Laimai Slavai

© F64

Otrdien starptautiska ekspertu žūrija, kuru veido deviņi literatūras, mākslas un zinātnes eksperti no Igaunijas, Lietuvas un Latvijas, izlēma 2017. gada Baltijas asamblejas balvas literatūrā, mākslā un zinātnē likteni.

Izvērtējot triju valstu iesniegtās pretendentu kandidatūras, tika pieņemts lēmums 2017. gada balvu mākslā piešķirt mākslas zinātniecei un redaktorei Laimai Slavai par izcilo profesionālo ieguldījumu mākslas zinātnes teorijas attīstībā un grāmatu izdevniecības jomā, veicinot Latvijas kultūras atpazīstamību arī starptautiskā līmenī.

Baltijas asamblejas balvu literatūrā šogad saņems lietuviešu dzejnieks, esejists un tulkotājs Vlads Brazjūns par poētisko ieguldījumu, savos darbos pievēršoties baltiešu pasaules redzējumam un latviešu, lietuviešu un citu valodu lingvistiskajam mantojumam, kā arī tulkojumiem un izciliem starptautiskajiem projektiem mūsdienu dzejas jomā. Baltijas asamblejas balva zinātnē piešķirta zinātniekam, Igaunijas Genoma centra dibinātājam Andresam Metspalu par novatoriskajiem sasniegumiem un plašo ieguldījumu gēnu tehnoloģiju un molekulārās diagnostikas jomā. Visi trīs laureāti balvā saņems 5000 eiro. Apsveikšanas ceremonija šogad ieplānota Tallinā, kur 9. un 10. novembrī norisināsies gadskārtējā Baltijas asamblejas sesija.

Mākslas zinātniece Laima Slava ir daudz darījusi Latvijas vizuālās mākslas pētījumu jomā. Viņas radītie teksti par latviešu māksliniekiem un viņu daiļradi dokumentē mūsu vizuālās mākslas attīstību. Kā apgāda Neputns galvenā redaktore viņa sniegusi nozīmīgu ieguldījumu latviešu grāmatu mākslas attīstībā. Jāpiebilst, ka Neputna darbība nav saistīta tikai ar vizuālās mākslas iespieddarbu - albumu, katalogu un monogrāfiju - izdošanu. Apgāds radījis arī virkni enciklopēdisku sēriju, piemēram, sakrālajam mantojumam veltīto Mākslas pieminekļi Latvijā, par latviešu māksliniekiem klasiķiem vēstošo Latvijas mākslas klasika. Neputns ir viens no galvenajiem latviešu oriģināldzejas un atdzejas izdevējiem Latvijā. Šī apgāda pazīšanās zīme ir augsta poligrāfiskā kultūra un pamanāms nereti ļoti drosmīgs un oriģināls grāmatu dizains, kura radīšanā tiek iesaistīti vadošie Latvijas grāmatu mākslinieki.

Baltijas asamblejas balva dibināta 1994. gadā. Tas ir augstākais apbalvojums, ko saviem māksliniekiem, rakstniekiem un zinātniekiem solidāri pasniedz trīs Baltijas valstis. Baltijas asamblejas balvu šajos gados ieguvuši daudzi pazīstami kultūras, zinātnes un mākslas jomas darbinieki. Jāatgādina, ka pērn Baltijas asamblejas balvu literatūrā piešķīra lietuviešu rakstniekam Sigitam Parulskim. Balvu mākslā pasniedza Igaunijas izvirzītajam kandidātam - lietuviešu režisoram Kristijonam Vildžūnam, savukārt balvu zinātnē saņēma Maija Dambrova no Latvijas par zinātnisko darbu enerģijas metabolisma jomā, kā arī par ieguldījumu preparāta Mildronāts darbības mehānismu izpētē. No Latvijas balvu literatūrā saņēmuši Uldis Bērziņš, Jānis Rokpelnis, Knuts Skujenieks, Pēters Brūveris, Inga Ābele, Nora Ikstena, Aivars Kļavis un Māris Bērziņš. Par Baltijas asamblejas balvas laureātiem mākslā kļuvuši Pēteris Vasks, Gidons Krēmers, Ilmārs Blumbergs, Biruta Baumane, Silvija Radzobe, Andris Nelsons, Alvis Hermanis, savukārt balvu zinātnē saņēmuši Jānis Stradiņš, Janīna Kursīte, Andris Caune, Renāte Blumberga, Ēvalds Mugurēvičs, Elita Grosmane.



Kultūra

Uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves 18. janvārī Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas „Zelta Mikrofons 2025” ceremonijā balvas „Par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā” saņems televīzijas režisore Svetlana Rudzīte un festivāla „Bildes” rīkotāja Tija Auziņa.

Svarīgākais