Diriģents Jānis Ozols. No studenta par pasniedzēju

«Skolotāji ir vieni no svarīgākajiem cilvēkiem mūsu dzīvē, tikai, kamēr mācāmies, mēs to nesaprotam un īsti nenovērtējam. Arī es to saprotu tikai tagad. Un patiesībā vai liktenis, vai Dieviņš no augšas mani ir ļoti lutinājis, jo man ar saviem skolotājiem tiešām ir ļoti paveicies,» saka diriģents Jānis Ozols.

Svētdien, 1. oktobrī, Latvijā un arī citviet pasaulē tiks atzīmēta Starptautiskā Skolotāju diena. Pirmoreiz šie svētki būs arī jaunajam pedagogam - Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) jauktā kora mākslinieciskajam vadītājam Jānim Ozolam.

Ir vajadzīgas pārmaiņas

«Kas to būtu domājis, no studenta par pasniedzēju! Un pirmie ziedi,» 1. septembrī savā profilā sociālajā tīklā facebook.com rakstīja Jānis Ozols, priecīgi iepozējot ar sārtām gladiolām rokās. Tas bija jūlija vidū, ceļā uz Itālijas pilsētu Gorīciju, kur gaidīja darbs starptautiska koru konkursa žūrijā, kad iezvanījās telefons. Zvanīja Guntars Prānis, viņš tikko bija apstiprināts JVLMA rektora amatā. «Viņš man piezvanīja, lai piedāvātu kļūt par Mūzikas akadēmijas jauktā kora māksliniecisko vadītāju. Šis koris ir savādāks nekā citi, tā pamatuzdevums ir rast studentiem iespēju strādāt ar šo kori, iegūt praktiskas zināšanas. Un mans uzdevums ir viņus pieskatīt, iedvesmot un nedaudz pamācīt,» stāsta Jānis Ozols, piebilstot, ka iepriekš kori vadīja diriģents Māris Sirmais, bet aizņemtības dēļ vairs nevar to darīt, un jaunais rektors šo skolotāja amatu piedāvāja viņam. «Kad jaunais rektors man izskaidroja, kāpēc viņš šajā pozīcijā redz tieši mani, man gandrīz nekas cits neatlika kā piekrist. Mani ļoti pārliecina viņa vīzija par to, kā jāattīstās Mūzikas akadēmijai, un faktiski es varu piekrist gandrīz visam, ko viņš dara, jo tas ir ļoti pareizi un pārmaiņas ir vajadzīgas.»

Jānis Ozols stāsta: korī dzied studenti no divām - kordiriģēšanas un mūzikas pedagoģijas - katedrām, kopumā tie ir 35 studenti. «Tā kā Mūzikas akadēmijas pirmais septembris parasti iesākas ar kora uzstāšanos - ar Jāzepa Vītola Gaismas pili -, sajūtas bija ļoti jocīgas. Jo es kori satiku pusstundu pirms tam, ātri iedziedājāmies, un mums bija jau pirmā uzstāšanās. Man bija ļoti liels prieks, ka pēc šīs uzstāšanās vairāki mani bijušie pasniedzēji, nu jau kolēģi, pienāca klāt un izteica ļoti atzinīgus vārdus - par gaismu, kas plūdusi no šīs nupat tapušās sadarbības,» gandarīts ir jaunais pedagogs.

Tāpat kā ar bērniem

Nodarbības augstskolā diriģentam ir trīs reizes nedēļā, līdztekus turpinās darbs, vadot Babītes novada jauniešu kori Maska un Garkalnes novada jaukto kori Pa Saulei. Taujāts, vai abi kori nav greizsirdīgi uz trešo, Jānis Ozols pasmaida un saka, ka gan jau ir. Jo ar koriem ir tāpat kā ar bērniem - vecākie vienmēr ir greizsirdīgi uz jaunākajiem. «Bet tā ir normāla prakse arī daudzviet pasaulē, jo diriģents reti kad var izdzīvot, diriģējot tikai vienu kori,» Jānis Ozols paskaidro. Taču viņš nedomā, ka tāpēc kāds no koriem cieš. Drīzāk cieš viņš pats un viņa ģimene. «Darba mazāk nepaliek un nepaliks, jo līdz gadiem sešdesmit esmu apņēmies aktīvi strādāt, un tas ir tikai normāli. Protams, ģimeni gribētos redzēt biežāk, bet - tāda ir dzīve,» secina nu jau trīs bērnu tētis. Jā, sešgadniecei Lilijai un trīs gadus mazajam Jānim šovasar, 28. augustā, pievienojās brālītis Justs.

«Es pieņēmu šo darba piedāvājumu, jo arī man pašam tas ir izaicinājums. Man vēl ir grūti definēt, kā es šo kori vadīšu, bet viens ir skaidrs - es noteikti nevēlos iet jau iestaigātas takas, kas vairs nav aktuālas. Es vēl mēģinu saprast, kas šim korim, šiem studentiem ir vajadzīgs, un centīšos darba procesu organizēt pietiekami radoši, izmantojot arī mūsdienās pieejamās modernās metodes,» stāsta JVLMA jauktā kora mākslinieciskais vadītājs.

Jākļūst vēl labākiem

Sagaidot Skolotāju dienu, Jānis Ozols pārcilā atmiņā savas skolas gaitas un saka: «Es varu tikai no sirds pateikties visiem saviem skolotājiem, kuri mani skolojoši un nesavtīgi ziedojuši arī savu brīvo laiku. Protams, skolas laikā, kad mani sestdienā izsauca uz papildstundām, es biju dusmīgs, bet tikai tagad saprotu, ka skolotāja, atraujot sevi no ģimenes, to darīja manis dēļ. Ja tagad mēģinātu nosaukt skolotājus, kuriem esmu pateicīgs, noteikti kādu aizmirstu, tāpēc nosaukšu vienu, bez kura nekas nebūtu bijis - tas ir Jānis Ērenštreits. Ja viņš nebūtu nodibinājis Rīgas Doma kora skolu, tad nebūtu visu to labo skolotāju, kuri mani mācīja. Tāpēc saku paldies visu skolotāju tēvam, jo bez viņa un Rīgas Doma kora skolas es noteikti nebūtu izveidojies par tādu cilvēku, kāds esmu šobrīd.»

Arī Mūzikas akadēmijā viņam paveicās ar daudziem labiem skolotājiem, ļoti muzikāliem cilvēkiem. «Akadēmijas specifika, protams, bija daudz savādāka, tur mani neviens aiz rokas vairs nerāva, nelika sestdienās nākt papildus strādāt, kas bija zināms šoks. Tā bija tā lielā dzīve, bet, godīgi sakot, Rīgas Doma kora skolā bija tik augsts līmenis, ka studijas akadēmijā kaulus nelauza,» atminas Jānis Ozols. Arī tagad, jau esot pedagoga amatā, viņš redz, cik ļoti labi sagatavoti ir šīs skolas absolventi, cik viņi ir aktīvi, cik daudz jau saprot, kā jāstrādā ar kori. «Ja manā laikā pirmajam kursam neko neļāva darīt, tikt pie prakses bija diezgan grūti, bet man nagi niezēja, kā gribēju diriģēt, tad tagad, redzot, ka pirmajam kursam jau ir asins garša mutē, es negribu viņiem likt veģetēt, jo viņi nekādā gadījumā nedrīkst šeit apstāties. Tāpēc es ļaušu viņiem strādāt, došu iespēju attīstīties, kļūt vēl labākiem un vēl spēcīgākiem diriģentiem, nekā viņi jau ir. Tas ir mans uzdevums šajā mācību iestādē,» uzskata Jānis Ozols.

Tiks uzticēta studentiem

JVLMA jauktā kora nākamā uzstāšanās būs turpat, Mūzikas akadēmijā, 8. novembrī pulksten 18. Ieeja bez maksas. «Katedrā ir desmit pasniedzēji, diriģenti, pie kuriem studenti, kuri dzied korī, mācās diriģēt. Es katram pasniedzējam lūdzu izvēlēties kādu skaņdarbu, ko šajā koncertā diriģēt, bet - tā iestudēšana tiks uzticēta studentiem. Savās nodarbībās pasniedzēji varēs diskutēt ar studentiem, kā iet mēģinājumos, ar kādām problēmām saskaras, bet viņi paši tiks pie kora tikai mirkli pirms koncerta. Mēs imitēsim tādu kā mākslinieciskā vadītāja un kormeistara attālinātu darbu, un es domāju, ka šis koncerts ar to arī būs interesants, ka visu melno darbu būs paveikuši studenti, bet diriģenti kā lielie meistari tikai ieradīsies nodiriģēt.»

Lai vecākie bērni nebūtu greizsirdīgi, diriģents izstāsta arī par Maskas un Pa Saulei tuvākās nākotnes plāniem. Maska oktobra beigās dosies uz Spānijas pilsētu Tolosu, kur piedalīsies Eiropas koru Grand Prix konkursa posmā, un līdz tam ir jāsagatavo sarežģīta programma. «Noteikti pirms tam būs arī kāds koncerts tepat, jo katru jaunu programmu parasti cenšamies atdziedāt,» stāsta kora diriģents un mākslinieciskais vadītājs. Savukārt Pa Saulei nākamā uzstāšanās plānota 17. novembrī Garkalnes pašvaldībā, bet 18. novembrī diriģents Edgars Račevskis kori uzaicinājis dziedāt svētku koncertā LU Lielajā aulā.

Negribētu būt drakons

«Es kā skolotājs noteikti negribētu būt drakons, drīzāk lai mums ir koleģiālas attiecības, protams, līdz zināmai robežai. Es uzskatu, ka skolotāja un studenta starpā var būt pat čomiskas attiecības, bet tas nenozīmē, ka students tāpēc var atļauties nenākt uz nodarbībām. Mani, piemēram, ļoti kaitina, ja studenti kavē nodarbību sākumu. Ja tā sākas desmit pāri diviem un tu esi akadēmijā, nu kā tu vari atnākt vienpadsmit pāri diviem?! Darbs jau ir sācies, iedziedāšanās ir sākusies! Kā man tētis bērnībā vienmēr teica: Ordnung ist ordnung. Kārtība ir kārtība,» strikti nosaka jaunais pedagogs. Vienīgi viņš nevēlas, lai studenti viņu uzrunātu uz jūs. «Es nejūtos ne tik vecs, ne arī esmu profesors, lai mani jūsinātu,» viņš pasmaida un atzīst, ka tas ir drusku savādi, ka lielie meistari arī studentus uzrunā uz jūs.

«Es, protams, nezinu, kā viss attīstīsies, bet ļoti gribētu būt draudzīgs pedagogs, kurš gādā par kvalitatīvu mācību procesu, un tajā pašā laikā būt absolūti cilvēcīgs, lai, satiekot studentus kādā krogā, varam kopā arī aliņu iedzert,» piebilst Jānis Ozols.

Bet kāds skolotājs viņš gribētu būt saviem bērniem, ko viņiem iemācīt? «Es vēlos tikai vienu - lai viņi ir laimīgi,» saka Lilijas, Jāņa un Justa tētis. Viņš apzinās, ka nevar paredzēt, kurp liktenis bērnus virzīs, jo tas nav vecāku varā, tāpēc lielākā laime būtu, ja viņi vienkārši atrastu savu vietu dzīvē un būtu laimīgi. «Vienalga, vai bērns izvēlas būt vijolnieks, pilots, arhitekts vai pētnieks, galvenais, lai viņš to dara ar sirdi un viņam tas sagādā prieku.»

Jānis OZOLS

- Kordiriģents

- Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) jauktā kora mākslinieciskais vadītājs

- Babītes novada jauniešu kora Maska diriģents un mākslinieciskais vadītājs (no 2000. gada), no 2010. gada strādā ar Garkalnes novada jaukto kori Pa Saulei

- Starptautiskā Baltijas jūras koru konkursa idejas autors un mākslinieciskais vadītājs

- Dzimis 1980. gada 1. novembrī Rīgā

- Izglītība: Emīla Dārziņa mūzikas vidusskola (1989-1996); Rīgas Doma kora skolas (RDKS) kordiriģēšanas klase (1996-1999), turpat apguvis arī mūzikas menedžmentu kultūras menedžmenta nodaļā; 2004. gadā ieguvis bakalaura grādu JVLMA kordiriģēšanas klasē pie profesora Sigvarda Kļavas, bet 2013. gadā pie profesora Jāņa Zirņa ieguvis maģistra grādu kordiriģēšanā; 2013. un 2014. gadā studējis simfoniskā orķestra diriģēšanu Zviedrijas Karaliskajā mūzikas koledžā (Royal College of Music) Stokholmā

- Bijušais vokālās grupas Cosmos dalībnieks

- Gastronomijas blogeris (Restorāns Mājās un ne tikai…), vadījis kulinārijas raidījumu Garšīgi dzīvojam (2013)

- Kopš 2011. gada Rīgas apriņķa un kopš 2014. gada arī Jūrmalas pilsētas koru virsdiriģents

- Precējies. Trīs bērni: Lilija (6), Jānis (3) un Justs (4 nedēļas)