Gleznotājs Edgars Vērpe: Maza jēga, ja māksla ir tikai dekorācija

«Tā ir mana pirmā personālizstāde šajā ēkā. Ar saviem darbiem esmu piedalījies dažādās grupu izstādēs, bet pirmo reizi esmu, ja tā var teikt, solo. Es arī nekad nebiju mēģinājis pieteikt personālizstādi, turklāt es arī neesmu pārāk ražīgs,» atzīst gleznotājs Edgars Vērpe. Šobrīd Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā, Kupola zālē, skatāma viņa personālizstāde Intereses. Konflikts.

«Edgara Vērpes personālizstādes Intereses. Konflikts darbu tēli šāviņi saistās ar bērnības interesēm, kad viņš pavadīja vasaras Priekulē Kurzemē. Otrā pasaules kara laikā šeit notika ilgstošas kaujas, un vēl 20 gadus pēc tā beigām meži un lauki bija pilni ar nesprāgušiem artilērijas šāviņiem un kājnieku munīciju. Puikām toreiz aizrautīgākā spēle bija atrasto kara tehniku «neitralizēt» vai spridzināt,» - tā par šo izstādi saka tās kuratore Dace Lamberga. «Skaidrs, ka atgriešanās pie bērnības kaislības ir saistīta ar šobrīd aktuālo. Šodien varam uzzināt precīzus skaitļus, cik kur ir krituši. Skaitļus nomaina skaitļi - arī ideālas vienības, kuras tiek sapakotas tikpat ideālās formās - līķu maisos.»

Intereses un konflikti

Gleznotājs Edgars Vērpe atzīst, ka pēc LNMM rekonstrukcijas viņu īpaši uzrunājusi jaunā izstāžu zāle, kas atklāta ēkas bēniņos jeb kupolā. «Kad ieraudzīju šizofrēnisko baltumu, kas ir šajā telpā, man uzreiz bija skaidrs, ka melni darbi te varētu labi izskatīties,» atzīst mākslinieks. Lai gan šai kolekcijai ir vēl senāka priekšvēsture - Astrīda Riņķe pirms vairākiem gadiem viņu uzrunājusi veidot izstādi galerijā Alma, viņš ilgi nav varējis atrast «ceļu, ko varējis taisīt». Mākslinieks sevi sauc par mazražīgu, jo ilgāku laiku nodarbojies ar dažādiem organizatoriskiem darbiem, bet nu jau gadus četrus esot atpakaļ darbnīcā.

«Katram ir savas intereses, ja nespēj sarunāt, tad nonāk līdz konfliktam. Bruņots konflikts, karš ir interešu risināšana radikālākajā formā,» savu jaunāko darbu izstādi raksturo mākslinieks. «Kad sākās Ukrainas aneksija, man šķita, ka Eiropā notiek mūsu gadsimtā it kā neiespējamas lietas. Šāda robežu pārkāpšana var novest pie dramatiskām sekām. Es ļoti labi zinu vēsturi, zinu, kā brieda Pirmais pasaules karš, kas bija nenovēršams, un ne jau tāpēc, ka kāds studentiņš kādu nošāva. Bija tik daudz ambīciju, interešu un konfliktu, ko nevarēja citādi atrisināt. Savukārt Otrais pasaules karš sākās tāpēc, ka divas valstis - Vācija un Padomju Savienība - sākotnēji sadarbojās, pēc tam saplēsās, izraisīja karu un sacūkoja visu Eiropu. Fašistiskai Vācijai nedrīkstēja būt armija, bet krievi apmācīja vācu virsniekus un apbruņoja. Protams, šobrīd var redzēt līdzības - tas, kā rīkojas Krievija, ir identiski tam, kā savā laikā rīkojās Hitlers, kurš anektēja vairākas neatkarīgas valstis, savu rīcību attaisnojot ar argumentu - tās ir vācu zemes. Tagad saka, ka Krima ir krievu zemes, bet tikpat labi var teikt - tās ir tatāru zemes,» saka Edgars Vērpe, raksturojot savas personālizstādes Intereses. Konflikts rašanās motīvus, piebilstot, ka, protams, mākslinieks nekad nav spējis ietekmēt politiskus procesus, tomēr tas nenozīmē, ka nevajag paust savu viedokli par notiekošo. «Pat Pikaso ar savu leģendāro darbu Gernika neko nevarēja izdarīt, kā bumboja, tā turpināja bumbot,» nosaka Vērpe. Kā zināms, Gerniku, pilsētu Basku zemes autonomajā novadā Spānijā, 1937. gada 26. aprīlī bombardēja nacistiskās Vācijas gaisa spēki, bojā gāja aptuveni 1600 civiliedzīvotāju, mazā pilsētiņa turpināja degt kādas trīs dienas. «Mākslai ir jārosina cilvēku domāt. Maza jēga, ja māksla ir tikai dekorācija,» piebilst Vērpe. Kopumā izstādē var apskatīt vairāk nekā 200 darbu, bet vairums no tiem veido vienu milzīgu.

Līdz ar šo izstādi klajā nāk arī Edgaram Vērpem veltīta grāmata, bet to nevajagot uzskatīt par gatavošanos viņa 60. dzimšanas dienai nākamajā gadā. «Gadu skaitlim pasē nav nekādas nozīmes. Varbūt nedaudz grūtāk uzkāpt uz septiņus metrus augstām stalažām, kad jāmontē kopā darbi izstādei Tā kā es to varu izdarīt, tad gadu skaits mani neuztrauc,» smaidot nosaka Edgars Vērpe.