«Popmūziku es neklausos, absolūti nekādu, esmu prom no šīs sfēras un par to neko nezinu. Es klausos Bahu un meklēju domubiedrus, mūziķus, kuri jūt pasauli līdzīgi kā es,» saka komponists Jānis Lūsēns. Viņa jaunā instrumentālās mūzikas koncertprogramma AIZ... Mūzika vēlā vakarā ir izjusts ceļojums plašajā skaņu pasaulē, uz kuru šajā vasarā viņš aicina klausītājus koncertos Latvijas skaistākajās baznīcās.
Koncertprogrammā AIZ... Mūzika vēlā vakarā piedalās: Jānis Lūsēns (Una Corda klavieres), Harijs Gūtmanis un Karīna Mazūra (metalofoni, zvaniņi, perkusijas), Māris Ziemelis (čells), Evija Mundeciema (flautas, bansuri, monohords, zvaniņi) un Jānis Lūsēns juniors (basa un citas ģitāras).
Bez cilvēciskām kaislībām
Meditatīvās kompozīcijas radītas, apcerīgu pārdomu laikā ļaujoties relaksētai pirkstu pieskārienu spēlei pa klavieru taustiņiem. Nedomāt, nemēģināt apzināti kontrolēt, ļaut notikt - tāds bija komponista Jāņa Lūsēna mērķis, pievēršoties šo skaņdarbu radīšanas procesam. Rezultātā ir radīts ļoti personīgs mūzikas stāsts.
«Šis nebūs priekšnesums, kurā mēs kaut ko stāstīsim un rādīsim mūzikas valodā. Šis drīzāk ir viens no ceļiem, pa kuru šobrīd eju un arī nākotnē vēlos virzīties. Faktiski, šī programma ir izaugusi no tādas kā pašārstēšanās ar klavieru palīdzību,» atklāj Jānis Lūsēns, paskaidrojot, ka reizēs, kad ir ļoti daudz dažādu darbu un galva dulla vēl ar sadzīvi, viņš apsēžas pie klavierēm, sāk spēlēt un tādā veidā no visa atslēdzas. Kāds to sauc par meditāciju, bet komponistam šis vārds nepatīk, jo šķiet nonivelēts. «Bet nav tā, ka es kaut ko apzināti veidoju. Jā, es zinu visas tās fiškas, ar ko sākt, kā attīstīt un ar ko beigt, bet - nav nekāda sākuma, nav beigu, es nedomāju par to, vai tas ir moderni un vai no tā veidojas priekšnesums. Ir tikai plūdums - citā pasaulē, citā dimensijā... Un, lūk, no šīm nelielajām vakaru improvizācijām, kas ir bijušas simtiem un tūkstošiem, kādas tēmas izkristalizējās, es tās paņēmu otrreiz un trešo reizi un pamazām apaudzēju ar interesantām akustiskām skaņām. Tādējādi es mēģinu atrast jaunu skaņu lauku - bez uzsvara uz konkrētu tematiku, bez uzsvara uz kādām cilvēciskām kaislībām,» stāsta Jānis Lūsēns.
Aiz tūkstoš domām
Veidojot šo jauno skaņu lauku, komponists ir nonācis pie interesanta secinājuma, ka Eiropas kultūrā atšķirībā no Tuvo Austrumu kultūras nepārtraukti ir kaut kādas ciešanas, dažādas kaislības, mēs visu laiku ar sevi ņemamies. «Bahs varbūt bija pēdējais, kurš nekrāmējās gar sevi, kurš vienkārši kalpoja Dievam, un tāpēc arī viņa mūzika ir meditatīva - ar vienkāršām un nepretenciozām klavieru prelūdijām, ar ļoti skaistiem instrumentāliem skaņdarbiem.»
Komponists nosaka: žēl, ka baznīcās nav mīkstu sofu ar spilveniem, jo labākais kompliments viņam būtu, ja jaunās koncertprogrammas laikā klausītājs aizmigtu. Ja zemapziņa, filtrējot šo mūziku un tēlus, klausītāju izslēgtu un aizvestu aiz... Aiz ikdienas. Aiz baznīcas durvīm. Aiz prāta drumslām un tūkstoš domām. Jā, šīs koncertprogrammas nosaukums ir ar zināmu simbolisku jēgu, ļoti plašu un visaptverošu. Un pēcgarša ir galvenā. Un tai nav nepieciešami aplausi.
Jānis Lūsēns uzskata, ka Latvijas skaistāko baznīcu akustika un atmosfēra ir kā radīta, lai arī klausītāji, apmeklējot AIZ... Mūzika vēlā vakarā koncertus, varētu ļauties mūzikai un iekšējam mieram.
«Tas ir meditācijas mirklis mūzikā. Tas ir veids, kā atslēgties no trokšņiem, jo mums apkārt ir nenormāla pārblīvētība ar masu pasākumiem, kas ir visiem un reizē nav nevienam, bet - tā jau ir cita saruna, par to šoreiz ne, jo tā ir uz kritiskas nots. Bet šie koncerti katrs būs unikāls, jo instrumenti plašajās baznīcu velvēs izskanēs intīmā atmosfērā, proti, bez to papildu apskaņošanas. Arī man pašam šī koncertprogramma ir ļoti īpašs pašrelaksācijas veids, kas ļauj iegūt harmoniju un vienlaikus būt gan radītājam, gan klausītājam.»
Jānis Lūsēns stāsta, ka jaunā koncertprogramma jau ierakstīta diskā, lai tā būtu pieejama arī plašākam klausītāju lokam. Rudens pusē ir plānots sadarboties ar Latvijas Bērnu fondu, ar bērniem no nelabvēlīgām ģimenēm - iesaistot viņus šajā programmā, kur pavisam vienkāršā veidā ikkatrs varēs piedalīties kā mūziķis. Komponists cer, ka šāda līdzdarbošanās, iespējams, atvērs šiem bērniem kādas citas uztveres spējas un baiļu vietā attīstīsies radošums.
Rudāne un Pētersons
Teiciens par ragavu taisīšanu vasarā un ratu gatavošanu ziemā ļoti tieši attiecas arī uz mūziķiem - komponists jau zina, ko darīs ap Ziemassvētku laiku. «Faktiski viss jau ir gatavs,» viņš nosaka un atklāj, ka ir izveidojis jaunu duetu - Dināra Rudāne un Ingus Pētersons. «Dināra Rudāne ir ļoti interesanta dziedātāja, kura brīnišķīgi sevi pierāda visdažādākos veidos - gan kā klasiskā dziedātāja, gan kā popmūzikas izpildītāja, turklāt viņai ir arī ļoti laba akadēmiskā skola. Un vienīgais, ko es redzu viņai līdzās, ir Ingus Pētersons, kurš, paldies Dievam, ir labā formā. Pirms pāris gadiem mums bija programma Romantika, ko rakstīju speciāli viņam, bet šoreiz nebūs jaunu oriģinālkompozīciju. Pirmajā daļā būs interesants salikums - Ingus ar Dināru un divi bērni, puika un meitene, un akcents būs uz četrbalsību. Tās būs klasiskās un visiem labi zināmās Ziemassvētku tēmas jaunā aranžējumā, manā mērcītē. Bet otrajā daļā būs mani zināmie Ziemassvētku gabali,» Jānis Lūsēns atklāj savus gada nogales plānus, atzīstot, ka pie aranžēšanas vēl gan nav ķēries.
«Iespējams, ka šajā programmā izmantošu savas Una Corda klavieres [tās radījis starptautiski atzītais klavieru būvētājs Dāvids Kļaviņš un visā pasaulē pieejamas vien desmit eksemplāros]. Starp citu, šo klavieru autors pagājušonedēļ bija ciemos pie manis, un viņš pastāstīja, ka briest interesants projekts sadarbībā ar Ventspili - šī pilsēta ieinteresējusies par viņa vertikālajām klavierēm, kas būs lielākās pasaulē - četrarpus metru augstas. Tām līdzīgas, tikai trīs metrus un septiņdesmit centimetru augstas, arī viņa modelis, pašreiz tiek uzstādītas Berlīnē. Ja šo projektu izdosies realizēt, ja arhitekta ieceres varēs salāgot ar finansiālajām iespējām, tas būs kaut kas unikāls - Latvijā vēl neredzētas drosmes un veiksmes paraugs. Tas pavisam noteikti būs tūristu mega piesaistes objekts, vieta, kur rīkot unikālus festivālus, un ko brauks skatīties visa Eiropa,» domā Jānis Lūsēns.
Pirmie gurķīši - Luīzei
Komponista ikdiena paiet Raganā, un, kā viņš pats saka: dabas klātbūtne ir absolūti nepieciešama. «Man tur ir dīķītis, nevajag braukt uz jūru,» viņš pasmaida un atzīst, ka dārza darbi gan viņu neaizrauj. «Tajos palīdz mana mamma, kurai par godu faktiski šis dārzs arī ir - lai viņai būtu prieks tur darboties. Bet nu, protams, man arī ir prieks, ka, braucot uz šo interviju, man pa ceļam jāiebrauc pie mazmeitiņas un jāaizved pirmie gurķīši no siltumnīcas...» stāsta Jānis Lūsēns. Viņa mazmeitai Luīzei novembrī būs trīs gadi. Ļoti mīlēta un pārmīļota esot mazmeitiņa. «Šovasar gan mazāk sanāk viņu auklēt, jo bērni ir noīrējuši mājiņu pie jūras un dzīvo tur, bet man mājās vēl turpinās celtniecības darbi, ir bišķiņ nekārtība. Bet nu tiekamies mēs bieži, un, kad ar dēlu kaut ko improvizējam, Luīze ir klāt un ar sitamajiem instrumentiem arī kaut ko piespēlē. Mūzika mazajai patīk,» komponists priecīgi stāsta, piebilstot, ka dēls savukārt aktīvi darbojas grupā Zodiac, kopā ar ģitāristu Mārci Auziņu. «Ir doma nākotnē drusciņ pastrādāt ar Zodiac, ierakstīt kādu jaunu mūziku, bet nu šobrīd viss ir jauniešu ziņā, un viņi tajā labi orientējas.»
AIZ... MŪZIKA VĒLĀ VAKARĀ
- 4. augustā - Krimuldas evaņģēliski luteriskajā baznīcā
- 5. augustā - Vecpiebalgas evaņģēliski luteriskajā baznīcā
- 25. augustā - Jelgavas Svētās Annas evaņģēliski luteriskajā baznīcā
- 26. augustā - Kuldīgas Svētās Annas evaņģēliski luteriskajā baznīcā
- 8. septembrī - Rīgas Svētā Pētera baznīcā
*Visu koncertu sākums - pulksten 21
Jānis LŪSĒNS
- Komponists
- Dzimis 1959. gada 7. aprīlī Liepājā
- Izglītība: Liepājas 1. vidusskola (1975), Emiļa Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskolas teorijas nodaļa (1979) un LVK Jāņa Ivanova kompozīcijas klase (1983)
- Studiju laikā (1979) izveidojis eksperimentālu instrumentālās mūzikas ansambli Zodiac, kura albums Disco Alliance (1980) guva plaša mēroga panākumus un tika izpārdots vismaz 20 miljonu lielā tirāžā visā pasaulē; 2013. gadā grupa Zodiac piedzīvoja atdzimšanu jaunā sastāvā un veidolā un aktīvi turpina savu darbību
- Bijis Liepājas teātra muzikālās daļas vadītājs (1999-2002)
- Komponista vārds starptautiskā mērogā izskanēja arī 2010. gadā, kad dziesma What for, kuru izpildīja Aija Andrejeva, pārstāvēja Latviju Eirovīzijā
- Rakstījis mūziku visiem lielākajiem Latvijas teātriem: Latvijas Nacionālajā operā uzvestas divas operas bērniem - Leļļu opera (2008) un Putnu opera (2000), kas joprojām ir repertuārā; rokopera Sfinksa Nacionālajā teātrī nospēlēta 86 reizes, bet rokopera Kaupēn, mans mīļais iekļauta Latvijas Kultūras kanonā
- Raksta solo dziesmas, dziesmas koriem un ansambļiem, mūziku bērniem - kopumā sarakstītas gandrīz 500 dziesmas, daudzas no tām vairākkārt skanējušas Vispārējos latviešu dziesmu svētkos un Skolēnu dziesmu svētkos
- Apbalvojumi: Latvijas teātru gada balva kā labākajam komponistam - par mūziku izrādei Santa Krusa (1996), par rokoperu Kaupēn, mans mīļais (1999), Latvijas Lielā mūzikas balva - par muzikālajām izrādēm 2000. gadā un devumu teātra mūzikas žanrā, un AKKA/LAA Autortiesību bezgalības balva (2003, 2014)
- Dēls Jānis Lūsēns juniors (32) muzicē grupā Zodiac, mazmeitiņai Luīzei novembrī būs trīs gadi