Latviešu disidente Lidija Lasmane-Doroņina nosvinējusi 92. dzimšanas dienu
Ar pateicības dievkalpojumu Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas baznīcā 28. jūlijā savu 92. dzimšanas dienu svinēja latviešu disidente Lidija Lasmane-Doroņina – viņa 14 gadu pavadījusi cietumos un lēģeros, trīs reizes padomju varas apcietināta. Klātesošajiem bija iespēja pirmajiem noskatīties dokumentālo filmu Lidija, kas tapusi Latvijas simtgadei veltītā projekta ietvaros un kuras pirmizrāde gaidāma šoruden.
Filmas autori ir Andrejs un Henrieta Verhoustinski. Filmas režisors A. Verhoustinskis uzteica filmas varones sirds spēku un vitalitāti. Dokumentālā filma Lidija ir veltījums ne tikai L. Lasmanei-Doroņinai, bet tā parāda visas Latvijas tautas ceļu caur Lidijas mūžu, sacīja A. Verhoustinskis. Viņš novēlēja L. Lasmanei-Doroņinai saglabāt spēju būt par iedvesmas avotu. Filmas varone laivā nesteidzīgi vēro garām slīdošo ainavu - atglauž matus, pagriež galvu, skatās. Fonā skan galvenokārt viņas stāstījums. Tikpat rāms kā ceļojums pa upi - bet caur smiekliem, bez patosa. Viņa stāsta, ka gribējusi pakārties skursteņslauķa virvē, bet smejot piebilst - tā bijusi pārāk netīra. Kā pēdējoreiz arestēta, kad posusies uz baznīcu un aiz mājiņas durvīm gaidījis drošībnieku bars ar apliecībām sarkanos vāciņos. Situācija bijusi tik komiska, ka viņai sanākuši smiekli. L. Lasmane-Doroņina lepojas, ka meita, mazbērni un mazmazbērni dzīvo Latvijā un nepošas uz citām zemēm. Arī pirms 90. jubilejas intervijā Neatkarīgajai viņa atzina, ka lepojas ar faktu - viņas ģimene no Latvijas prom nebrauc. Filma noslēdzas ar dziesmu Es uzticos, kas L. Lasmanei-Doroņinai tika veltīta arī Pateicības dievkalpojumā.
Disidente un ticības lieciniece - tā viņu dēvē priesteris Andris Kravalis. Pēc viņa ierosmes dievnamā notika īpašais dievkalpojums, kas veltīts L. Lasmanes-Doroņinas dzīvesgājumam. Viņa dzimusi baptistu ģimenē un, kā uzsvēra A. Kravalis, vienmēr sekojusi savai ticībai, arī ieslodzījumā. L. Lasmanes-Doroņinas dzīvesgājumu un principus priesteris nodēvēja par garīgo ekumēnismu. Filmā izskan teksts, ka vienā no ieslodzījumiem uz viņu izdarīts psiholoģisks spiediens, lai atzīst vainu un nožēlo, bet tas nav izdevies, un disidente esot pārvesta atpakaļ uz lēģeri Mordovijā. Viņa ir teikusi: «Es mīlēju un mīlu savu dzimteni, un mīlestība nav vienkārša, tā prasa ciešanas, un tas ir dabiski.»
Pirmoreiz L. Lasmane-Doroņina tika arestēta 1946. gadā par palīdzību mežabrāļiem un notiesāta kopumā uz astoņiem gadiem bez tiesībām atgriezties Latvijā. Pēc Staļina nāves politieslodzītos atbrīvoja. Otro reizi viņu apcietināja 1970. gadā par padomju laikā aizliegtas literatūras lasīšanu, un L. Lasmane-Doroņina divus gadus bija ieslodzījumā sieviešu cietumā Rīgā. Meita mācījusies skolā, vīrs - slims. Smags laiks bijis. Trešo un pēdējo reizi viņa arestēta 1983. gadā par aģitāciju un propagandu - ieslodzījums piespriests uz astoņiem gadiem.