Koklētāja Laima Jansone: Mums kā tautai ir jābūt daudz vienotākiem
 
LATVIEŠU TAUTAI tik sen pazīstamais instruments kokle pēdējos gados kļūst arvien populārāks. Nozīmīgu ieguldījumu tā popularizēšanā devusi arī virtuozā koklētāja Laima Jansone, kura jaunnedēļ Dikļos Pasaules koklētāju nometnē vienkopus pulcēs pussimtu kokles spēles entuziastu – gan profesionāļus, gan arī amatierus, kuri šī instrumenta spēli vēlas apgūt no pašiem pamatiem ©Mārtiņš ZILGALVIS, F64 Photo Agency

«Pārskatot nometnes dalībnieku sarakstu, jāatzīst, ka lielāko daļu es nepazīstu. Un tas ir ļoti, ļoti forši, ka mūsu ir tik daudz. Tas ir ļoti iedvesmojoši,» saka talantīgā koklētāja Laima Jansone, ar gandarījumu atzīstot, ka pēdējo gadu laikā kokles spēle ir kļuvusi aktuāla un pieprasīta ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs.

Lai ieskandinātu Latvijas simtgadi un popularizētu tradicionālās kokles spēles tradīcijas, kā arī veicinātu Latvijas kultūrvēsturiski nozīmīgo vietu atpazīstamību, dziedāšanas svētku aizsākuma vietā Kocēnu novada Neikenkalna dabas koncertzālē Dikļos no 28. jūnija līdz 1. jūlijam norisināsies Pasaules koklētāju nometne. Nometnes noslēgumā kopīgi apgūtais tiks atskaņots XXVI Vispārējo latviešu dziesmu un XVI Deju svētku noslēguma modelēšanas koncertā un pasākumā, kas norisināsies Kocēnu novada augstākajā un mītiskiem nostāstiem bagātākajā vietā - Zilajākalnā.

Iniciatīva no tautas

«Pasaules koklētāju nometne šī instrumenta entuziastiem - gan profesionāļiem, gan arī amatieriem, kuri kokles spēli vēlas apgūt no pašiem pamatiem - sniegs iespēju vairāku dienu garumā vienoties kopīgā tradicionālās kokles kā visvairāk apcerētā un apbrīnotākā latviešu mūzikas instrumenta baudīšanā. Instrumenta spēlēšanas burvību vairos latviešu vēsturē tik nozīmīga vieta, kurā šis mūzikas instruments tiks spēlēts,» stāsta talantīgā koklētāja Laima Jansone, kura ir aktīva tradicionālas kokles spēles tradīciju popularizētāja, arī viena no šī notikuma idejas autorēm un organizatorēm. Viņa atgādina, ka vēsturiski dziedāšanas svētki savulaik aizsākušies tieši Neikenkalnā Dikļos.

«Ideja ir gana liela, un es gribētu teikt, ka arī gana nobriedusi - jo šī nometne ir izveidojusies no vairākiem faktoriem. Jau gandrīz gadu es darbojos koklētāju kopā Austras koks, kur kokles spēli mācu vairāk nekā desmit cilvēkiem, kurus interesē šis instruments un kuri būtībā arī izveidojuši šo kopu. Jau pirmajā tikšanās reizē viens no dalībniekiem teica: «Es gribētu spēlēt kokli Dziesmusvētkos.» Bet, kā zināms, tradicionālā kokle Dziesmusvētkos nepiedalās. Arī pārējie atzina, ka būtu taču forši ar šo instrumentu piedalīties Dziesmusvētkos, līdz ar to var teikt, ka tā ir iniciatīva no tautas, kas ir ļoti būtiski. Tam sekoja sarunas ar Uģi Brikmani, kurš savukārt mūs saveda kopā ar Kocēnu novada domi, un daudzpusēju ideju apmaiņas rezultātā esam nonākuši pie tā, ka jau jaunnedēļ Dikļos notiks Pasaules koklētāju nometne,» priecīgi stāsta Laima Jansone, piebilstot, ka kokles spēles tradīcijām kopīgi ļausies koklētāji ne tikai no visiem četriem Latvijas novadiem, bet arī vācieši, japāņi un francūži. Piedalīties šajā nometnē dota iespēja 50 dalībniekiem, lai gan - gribētāju bijis krietni vairāk. «Kā tas viss izvērtīsies nākotnē, mēs vēl nezinām, bet jau šogad cilvēku interese bija pārsteidzoši liela - nometnes plānotais dalībnieku skaits tika sasniegts jau pirmajās trijās pieteikšanās dienās, par ko visiem, protams, paldies. Un, manuprāt, tā ir ļoti jauka doma, ka šāda koklētāju nometne šajā latviskām tradīcijām bagātajā vietā varētu kļūt tur par jaunu tradīciju.»

Piederība tradīcijām

Nometnes apmeklētājiem būs iespēja apgūt jaunas un papildināt esošās kokļu spēles zināšanas pie četriem pieredzējušiem pedagogiem - Laimas Jansones, Edgara Lipora, Zanes Sniķeres un Ilzes Ozolas. Varēs apmeklēt tradicionālās dziedāšanas nodarbības pie etnomuzikaloģes Ineses Mičules, kura rūpēsies par dziesmas klātbūtni un dziedāšanas kvalitāti, savukārt pie jogas un ājurvēdas speciālistes Ilzes Seleckas būs iespēja apgūt elpošanas vingrinājumus, kas palīdz koncentrēties pirms uzstāšanās un atgūt līdzsvaru ikdienas stresā, kā arī piedalīties vingrošanā, kas pielāgota tieši spēlētāju vajadzībām. «Tas ir ļoti vērtīgs jauninājums, kas, manuprāt, kā obligātā fizkultūra būtu jāievieš arī skolās. Jo īpaši mūziķiem vajadzētu zināt, kādi vingrojumi ir piemēroti un pat nepieciešami konkrētā instrumenta spēlei. Katrā ziņā nometnē to varēs iemācīties, un, iespējams, tās dalībnieki pēc tam ikdienā par to aizdomāsies. Jo tas ir svarīgi,» uzskata Laima Jansone.

Savukārt nometnes noslēgumā tās dalībnieki četrās dienās apgūto varēs realizēt praksē, un ikvienam interesentam to būs iespēja baudīt 29. jūnija vakarā Kocēnu novada augstākajā un mītiskiem nostāstiem bagātākajā vietā, Zilajākalnā, kā arī XXVI Vispārējo latviešu dziesmu un XVI Deju svētku noslēguma modelēšanas koncerta laikā, kas norisināsies 1. jūlijā turpat Neikenkalna dabas koncertzālē, tādējādi stiprinot gan spēlētprieku, gan kopā būšanu, kā arī piederību latviskajām tradīcijām un vērtībām. «Domāju, ka fināls būs ļoti grandiozs, tie būs lieli svētki mums visiem. Un, kas man liekas pats būtiskākais, šādi svētki ir viens no veidiem, kā veicināt mūsu kopības izjūtu, abstrahējoties no jebkādiem politiskiem, ekonomiskiem, sociāliem vai reliģiskiem jautājumiem. Vienkārši ņemt rokās instrumentu, spēlēt un darīt to forši.»

Pirmais uznāciens

«Šāda veida nometne Latvijā būs pirmo reizi, un šī būs arī pirmā reize, kad es pati publiski piedalīšos tik izvērstā mācību procesā. Es esmu strādājusi jauniešu nometnē Eesti Etno Igaunijā, esmu piedalījusies dažādos kursos un slēgtos pasākumos, kas bijuši lielākoties ārzemēs, bet šis man būs pirmais publiskais uznāciens,» stāsta talantīgā kokles spēles meistare, atklājot, ka šā gada janvārī ļoti neparasta pieredze viņai bijusi arī Ķīnā, kur, sadarbojoties ar horeogrāfi Olgu Žitluhinu, strādājusi laikmetīgās dejas nometnē. «Tas ir mazliet cits formāts, vairāk tendēts jau uz profesionāliem dejotājiem, un es tur darbojos kā mūziķis. Viena lieta, ko tur piedāvāju, bija Skaņu horeogrāfija - tā ir metode, ko izdevies radīt tieši sadarbībā ar dejotājiem. Un otra lieta - es radīju mūziku izrādēm, kas tika veidotas šīs nometnes laikā.»

Bet, kas attiecas uz gaidāmo Pasaules koklētāju nometni, Laimu Jansoni ļoti priecē organizatoru komanda, kur no vienas puses ir Kocēnu novada dome, kas rūpējas par to, lai visiem būtu gan jumts virs galvas, gan zaļa pļava, kur spēlēt, gan kaut kas silts vēderā, bet no otras puses - pasniedzēji, kuri visi ir savas jomas profesionāļi un ļoti spilgtas personības, katrs ar savu pieredzi un skatījumu uz dzīvi.

Izmisums, šoks, depresija

Laimas Jansones stāsts par kokli sākās jau pirms daudziem gadiem, kad viņa tikko sāka spēlēt šo instrumentu. «Mani tik ļoti uzrunāja tradicionālā kokle, ka es uzreiz iesaistījos folkloras kustībā, bet - man kā tīnim tolaik bija sajūta, ka cilvēku, kuri spēlē tradicionālo kokli, ir ļoti, ļoti maz, turklāt viņi visi ir daudz vecāki par mani. Man pat bija tāds kā izmisums, šoks, depresija: nu, kā tā?! Un kas tad būs, kad viņu vairs nebūs? Vairs nebūs neviena, kas spēlē kokli?... Un tad es nolēmu, ka vismaz no savas puses darīšu visu iespējamo, lai šis instruments kļūtu daudz redzamāks un dzirdamāks. Es esmu spēlējusi kokli dažādos populārās mūzikas sastāvos, esmu sadarbojusies ar rokmūziķiem, Baltijā lielākajā džeza festivālā Rīgas ritmi spēlēju kopā ar diviem džeza mūziķiem, kas atkal bija pilnīgi cits virziens un ļoti vērtīga pieredze. Un šobrīd es strādāju kopā ar DJ Monstu - mēs rakstām albumu Zeme,» stāsta Laima Jansone. Viņa domā, ka varbūt tieši šī starpnozaru un starpžanru sadarbība arī palīdz kokli gan ieraudzīt jaunā kvalitātē, gan apjaust, ka ar šo instrumentu var spēlēt ļoti dažādu mūziku, ka tai ne vienmēr jābūt ļoti, ļoti tradicionālai un ar priekšstatiem apaugušai.

«Protams, pats pamats ir jāiemācās, bet tālāk jau tu vari skanēt tā, kā pats skani,» saka virtuozā koklētāja, pieļaujot, ka viņas skanējums, kas iepazīts daudzu gadu garumā, iespējams, ļāvis lauzt vai pamainīt kādus stereotipus - ka koklei nav jāstāv vēstures plauktiņā, ka patiesībā tas ir ļoti stilīgs instruments, ko var spēlēt jebkurš, neatkarīgi no vecuma, dzimuma un interešu loka.

To, kā Laimas Jansones rokās senais latviešu instruments kokle atdzīvojas mūsdienīgās un enerģijas pārpilnās skaņās, ikvienam interesentam ir iespēja redzēt jau šovakar Cīravas pils parkā, kur pulksten 21 sāksies Saulgriežu rituāls un kur viņa muzicēs kopā ar DJ Monstu (Uldis Cīrulis). Savukārt rītvakar viņi abi būs Rīgā, Kalnciema kvartālā, kur notiks Suitu nakts tirgus, kā arī ielīgošanas koncerts. Tā sākums pulksten 18, ieeja bez maksas.

Vairāk jādzied un jāspēlē

«Ja man ir iespēja, es dodos dabā. Pēc dabas esmu ceļotāja,» atzīst Laima Jansone. Kādu noteiktu laika posmu viņai ir svarīgi būt uz vietas - kad ir izdarīts viss, ko varēja izdarīt, un, lai arī ir milzīgs sagurums, ir jāizdara vēl. «Tad ir jābūt vienā vietā un tiešām jāatpūšas. Bet, ja ir kaut nedaudz labs noskaņojums, ir jādodas ceļā - vienalga, vai pa Latvijas dabas takām, vai uz citām zemēm. Jo es nevaru tā vienkārši sēdēt uz vietas,» saka Laima Jansone, piebilstot, ka kokle, protams, viņai vienmēr ir līdzi.

«Tas ir līdzsvara punkts, ko es tagad meklēju. Tā ir atgriešanās atpakaļ pie sevis. Un viens no veidiem, kā to izdarīt, ir esot dabā - vai vērojot kokus, vai vērojot upi un tādā veidā pārvarot ikdienas stresu un atbrīvojoties no visām domām un visiem jautājumiem. Tas ir brīdis, ko tu velti tikai un vienīgi sev, lai pēc tam atkal būtu pilnvērtīgs un spējīgs iet uz priekšu. Un, ja tas brīdis iedod šo līdzsvara punktu, tad var ņemt ārā kokli un nodoties kā jauna radīšanai. Varbūt uz to es šobrīd tiecos,» atklāj Laima Jansone.

Arī Neatkarīgās lasītājiem viņa novēl apstāties ikdienas steigā un rutīnā un padomāt, kas mēs esam un ko mēs patiešām vēlamies. Nonākt šajā līdzsvara punktā, jo tad arī mums kā sabiedrībai varētu būt lielāka kopā būšanas izjūta un spēja vienoties par kādiem būtiskiem jautājumiem, no kuriem šobrīd gribas distancēties. «Nu, vismaz man šobrīd gribas distancēties no visa, kas saistīts ar politiku, ekonomiku un visām reliģijām, jo tās ir mūžīgās intrigas un varas dalīšana. Šie jautājumi, protams, ir jārisina, bet mums kā tautai ir jābūt daudz vienotākiem, daudz vairāk kopā. Iespējams, mums ir vairāk jādzied un jāspēlē kopā, jo tikai tad, kad vienosimies kopīgā dziesmā un vienā valodā, šie jautājumi risināsies vieglāk.»

***

Laima JANSONE

• Koklētāja un etnomuzikoloģe

• Dzimusi 1987. gada 6. jūlijā Rīgā

• Izglītība: Rīgas Latgales priekšpilsētas vakara mūzikas skola (1997-2003), J. Mediņa mūzikas vidusskola (mūzikas vēstures un teorijas nodaļa, 2007), Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (etnomuzikoloģijas nodaļa)

• Profesionālo solo karjeru sākusi 2011. gadā un kopš tā laika regulāri uzstājas gan lielākajās Latvijas koncertzālēs, gan ārzemēs, tostarp Somijā, Zviedrijā, Vācijā, Beļģijā, ASV, Austrālijā, Abū Dabī, Japānā, Ķīnā u.c.

• Spēlējusi kopā ar Sinfonietta Rīga, Latvijas Radio kori, dūdu un bungu grupu Auļi, Skyforger, kā arī ar trio Zarbugans Baltijas lielākajā džeza festivālā Rīgas ritmi

• Veidojusi muzikālo noformējumu gan teātra, gan laikmetīgās dejas izrādēm

• Diskogrāfija: Sidrabs (2011); sadarbībā ar DJ Monstu top jauns albums Zeme, kas pie klausītājiem varētu nonākt rudens pusē

• Ir pirmā Latvijas mūziķe, kas uzstājusies pasaules mūzikas jeb mūsdienu tautas mūzikas (world music) lielākā un ietekmīgākā gadatirgus WOMEX showcase programmā (2011)

• Latvijas Televīzijā uzņemta dokumentāla filma Kokles pavēlniece (2013)