Liene Stepena: Apburošākā no raganām

Šīs nedēļas nogalē, 3. jūnijā, Limbažu Lielezera amfiteātrī notiks unikāls pasākums – tiks prezentēta pirmā un vienīgā latviešu metālopera Kurbads. Ķēves dēls. Viena no galvenajām šajā stāstā būs Liene Stepena – horeogrāfe, bet šoreiz arī aktrise, turklāt diezgan interesantā lomā.

Ar sviedriem un asinīm

Multimediālā metālopera Kurbads. Ķēves dēls tapusi režisores Ingas Tropas aizgādā, scenogrāfs ir Uldis Bērziņš, bet horeogrāfi - Guntis Spridzāns, Liene Stepena un Liene Grava. Kā Kurbads sevi personificēs Ģirts Bisenieks, bet provokatīvās ČūskasRaganas loma tikusi Lienei Stepenai. Jāatzīst gan, ka vizuāli viņa raganu neatgādina nu nemaz... «Nevajag jau uzreiz raganas tēlu asociēt ar to būtni, kas sēž meža vidū mājiņā uz vistas kājas un kurai ir līks deguns un pumpa uz tā. Šajā stāstā ragana ir riktīga sieviete. Raganas vizuāli var izskatīties dažādas, savukārt tām iekšā var mājot visādas lietas, baigās viltības un maģijas. Šo lomu man piedāvāja pasākuma producenti - viņiem bija skaidra bilde, ka ragana varētu būt tieši es, neviens cits,» smejas Liene. Nedaudz paverot izrādes priekškaru, viņa stāsta, ka raganai nākšoties Kurbadu ieslodzīt pazemē, mirušo valstībā, mēģināt viņu savaldzināt un atņemt spēku (cik noprotams, nesekmīgi), kā arī darīt citādas sliktas lietas. «Kurbads pats cīnās ar savām divām pusēm, tad nu es it kā pārstāvu viņa tumšo pusi, mēģinu izdarīt visu, lai viņš paliek tumšajā pusē,» par savu lomu stāsta Liene. «Kā horeogrāfi mani šim projektam piesaistīja Guntis Spridzāns - esmu kā asistente. Būs dzīvā mūzika, ko izpildīs grupa Skyforger, būs teicēja [Zane Jančevska], kas apstāsta notiekošo, taču lielākoties visu šo stāstu stāstīs dejotāji.»

No Lienes stāstītā top skaidrs, ka metāloperas mēģinājumi bijuši diezgan skaudri. «Ir sviedri, asinis un zilumi. Pēc režisores ieceres, ir nepieciešams pārstāvēt dažādas stihijas - ūdens, uguns, zeme. Līdz ar to ir deju gabals ar īstu uguni, un tur nu mums ir visāda pieredze, sākot jau no čulgām uz rokām. Tad vēl mums ir gabals ar nosaukumu Apburtais mežs, kur nākas ieskauties ar lieliem zariem - kamēr iemācījāmies, kā to visu darīt, bijām vienos zilumos un skrambās. Tas nav vienkārši.»

No SuperBingo apcirkņiem

Kā zināms, šī metālopera būs bāzēta uz Skyforger 2010. gadā izdotajā albumā Kurbads iekļauto skaņu materiālu, kas savukārt bāzēts uz latviešu teikām. «Man ar šādu mūziku iepriekš nebija nekāda sakara, bet tie džeki ir tik ļoti interesanti!» saka Liene. Uzvedumā piedalīsies desmit dejotāju, kuri savā nodarbē skaitās vieni no labākajiem. Raganas lomu viņa esot izvēlējusies pati: «Man režisore piedāvāja raganas lomu, bet galvenais horeogrāfs mani bija iedomājies princeses lomā. Taču es tomēr uzstāju, ka vēlētos būt ragana. Es vienmēr esmu dejojusi gaišos tēlos, princeses, varbūt es kādreiz to vien arī mācēju. Bet šobrīd manī notiek kaut kādas transformācijas, cilvēks attīstās. Gribēju pamēģināt tieši šo lomu.»

Lai ko arī Liene darījusi savā radošajā mūžā, viņu joprojām atceras kā TV spēles SuperBingo vadītāju (tolaik viņas uzvārds bija Bērziņa). Raidījumā viņa parādījās 2004. gadā un to vadīja kādus astoņus gadus. «Šķiet, tas tomēr bija Latvijā pirmais šāda veida loterijas raidījums, tāpēc arī mani atceras. Arī tajā pavadītais laika posms bija ilgs. Iesākumā tandēmā bija Viesturs Buivids, pēc tam Aigars Veldre. Manuprāt, savu darbu paveicām labi. Es tur biju kā dinozaurs!» smejas Liene. Nokļuvusi šajā spēlē teju vai nejaušības pēc: mācījusies Latvijas Kultūras akadēmijā horeogrāfos, un šādu iespēju piedāvājis SuperBingo producents Juris Grave, kurš tolaik mācījies režisoros. Piekritusi.

Dejotāja no bērnības

Savukārt nokļūšana horeogrāfos un dejošanā gan nav nejaušība - dejas mākslās Liene skolojusies jau no bērna kājas. «Tas bija pat kaut kā pašsaprotami. Kad beidzu 12. klasi, Latvijas Kultūras akadēmijā pirmo reizi tika izveidots horeogrāfu kurss - to veidoja Olga Žitluhina. Aizgāju, tiku, pabeidzu. Man visa dzīve kā deja - sāku dejot jau bērnudārzā, pēc tam gan modernās dejas, gan tautas dejas, sporta dejas un aerobika. Es domāju, ka tas lielākajā mērā ir saistīts ar skatuvi - man vienmēr gribējies uz tās būt. Sapratu, ka man dejošana padodas un arī citiem no šīs manas dejošanas ir prieks.» Liene dejojusi deju grupā Ritms, kas ir kolektīvs ar četrdesmit gadu stāžu, bet šobrīd tajā strādā kā deju pasniedzēja bērniem. «Esam viena laimīga dejotāju ģimene!» smejas horeogrāfe.

Lienes darbalauks bijis visnotaļ plašs: veidotas horeogrāfijas Valmieras Drāmas teātra iestudējumam Par saknēm, upēm un debesīm un Klusumu! Notiek izrāde, Latvijas Nacionālajā teātrī Dejas Lūnasa svētkos, tāpat arī vairākās Jaunatnes teātra muzikālajās izrādēs, projektā Cabaret un citur. Savukārt kā aktrisei debija tika piedzīvota pagājušā gada nogalē teātra kluba Austrumu robeža izrādē Mūsu pašu republika 2. «Mēs joprojām šo izrādi spēlējam. Daudz izrāžu jau nospēlēts. Ar mani ir tā: ja man kaut kas nepatīk, tad man tas arī nepadodas. Bet, ja es jūtos ērti un ar sevi harmonijā, tad man tas padodas. Droši vien tāpēc es joprojām esmu šajā izrādē. Protams, tas bija eksperimentālais variants, jo iepriekš es nekad nebiju bijusi aktrises lomā. Tas bija liels izaicinājums, taču - kaut kā aizgāja! Esmu šajā jomā atradusi sevī kaut ko jaunu.» Starp citu, arī šajā izrādē Lienei ir diezgan raganīgas tēmas - jāspēlē skeči, kuros jāiejūtas ļoti dažādos tēlos, piemēram, dusmīgās sievas lomā, kas sagaida mājās savu vīru, kuram bijis iedots iepirkumu saraksts, bet kurš trīs dienas ir vazājies sazin kur. Vēl - tehniskās apskates inspektore, laikam vienīgā šāda aroda meistare Latvijā, kura mēģina uz centru atbraukušajām divām blondīnēm pastāstīt, kur atrodas motora pārsegs. Pietiekami daudzveidīga loma, lai būtu skaidrs, ka Kurbadam metāloperā klāsies grūti - Liene ar savu aktiermeistarību viņam radīs lielas problēmas.

Joprojām mācās

Lai sevi pilnveidotu, Liene pērn Rīgas Stradiņa universitātē sāka mācīties par fizioterapeiti. «Pēc tam varēšu atvērt savu privātpraksi, varēšu strādāt ar saviem dejotājiem, kuriem pilnīgi noteikti ir vajadzīgs savs privātārsts. Sastiepumi, mežģījumi - tas dejotājiem ir ierasts, līdz ar to tas būs kā papildinājums pie manas profesijas. Ja patīk, visu var pagūt un izdarīt!» smaida Liene.

Protams, ir vajadzīgs arī brīvs laiks, un divu bērnu māmiņa to spēj sev arī atrast. «Braucu uz mežu, pastaigājos. Man dažkārt ir nepieciešams pabūt vienai.» Nākas veltīt laiku arī sevis uzturēšanai formā. «Ir jābūt izturībai. Ir jāskrien, jāiet uz sporta zāli. Ir pareizi jāēd. Bet tas ir normāli, jebkurš taču dara visu, lai labi un profesionāli izdarītu savu darbu. Ķermenis ir mūsu instruments, mūsu maize, tas jāuztur kārtībā,» skan profesionālas dejotājas atbilde. «Rīta rosme, skriešanas, masāžas. Ēst eklērkūkas? Nu, var visu, bet nepieciešams balanss. Turklāt - kā nu kuram. Dažam uzreiz tā apēstā eklērkūka ir redzama, turklāt burtiskā nozīmē, bet citam nekas. Kā man? Man ir jāuzmanās,» smejas Liene. «Tas saucas disciplīna! Kad būšu pensijā, varēšu ēst kūkas? Nē, es joprojām dejošu! Varbūt ne gluži uz skatuves, bet, piemēram… Hmm, piemēram, ballītē uz galda! Man liekas, ka lielākā vecumā tas izskatītos amizantāk. Ja to gribas un to var atļauties, tad to var darīt un to vajag darīt. Bet šobrīd jādara viss, lai mēs pēc tam varētu ēst tās eklērkūkas.»

***

Liene Stepena

• Dzimusi 1981. gada 17. martā Rīgā

• Izglītība: Rīgas Juglas ģimnāzija. «Esmu pabeigusi vijoles klasi Rīgas 5. mūzikas skolā. Izvēles priekšmets man bija klavieres. Starp citu, esmu dejojusi un spēlējusi vijoli! Jā, vienlaikus!» Pabeigta Latvijas Kultūras akadēmija horeogrāfu specialitātē, kā arī Latvijas Mūzikas akadēmija pedagoģijas izglītības nozarē

• Nodarbošanās: horeogrāfe, pasniedzēja deju grupā Ritms; bērnu teātra Zīļuks kustību režisore

• Meitas Darjas (8) un dēla Daniela (16) mamma

• Hobiji: «Mans hobijs ir kontaktēties ar cilvēkiem! Man patīk izzināt cilvēkus. Man patīk draudzēties!».